Tuberkuloze ir vispārēja nopietna infekcijas slimība, kas galvenokārt skar plaušas. Ar tuberkulozi izraisošajām mikobaktērijām cilvēks var inficēties ar sīku pilienu starpniecību, kas nokļūst gaisā, slimam cilvēkam klepojot vai šķaudot. Cilvēkiem, kas saslimuši ar tuberkulozi, mēnešiem ilgi jālieto dažādi medikamenti, lai atbrīvotos no infekcijas un novērstu antibiotiku rezistenci.

Uzzinot, ka bērnam ir traucēta asins recēšana, vecāki nereti tik ļoti baidās par viņu, ka vēlas palikt spilventiņu ikkatram solim. Tas ir saprotami, jo – bērns var nokrist un sasisties, un gūt traumu, kas var izraisīt iekšējo asiņošanu. Vecākiem ir jāiemācās gudrā veidā bērnam palīdzēt, lai viņš varētu droši augt un attīstīties, neveicinot trauksmi un bailes.

Mukopolisaharidoze ir retu ģenētisku slimību grupa; slimības rezultātā netiek pareizi sadalīti mukopolisaharīdi, tādējādi, izraisot nepilnīgas vielmaiņas produktu uzkrāšanos organismā, tiek traucētas šūnu funkcijas. Zīdaiņiem ir novērojamas cirkšņu un nabas trūces pazīmes, skeleta nepilnības, palēnināta augšana, rupji sejas vaibsti, radzenes apduļķošanās, kā arī palielinātas aknas un liesa.

Enerģijas un interešu trūkums, nespēja tikt galā ar ikdienas stresu un pienākumiem, nogurums, viegla aizkaitināmība, trauksme – tas viss var liecināt par mentālās veselības grūtībām, ar kurām arvien biežāk sastopas Latvijas pusaudži.

Dizartrija ir fonētiski runas –, piemēram, skaņu veidošanas, balss, runas tempa – traucējumi, kas radušies, ja runas kustībai nepieciešamie muskuļi ir vāji vai grūti kontrolējami; bieži tā ir neskaidra vai lēna runa, kas ir grūti saprotama. Dizartriskie runas traucējumi var izpausties gan pieaugušajiem, gan bērniem, ja tiek pārslimota konkrēta slimība, ir iegūta galvas trauma, kā arī citu cēloņu rezultātā.

Masaliņas ir akūta un lipīga infekcijas slimība, kam raksturīgi bāli sārti punktveida izsitumi uz ādas un nedaudz paaugstināta temperatūra. Masaliņas nav tas pats, kas masalas, proti, nav tik infekciozas vai tik smagu gaitu, taču abām slimībām ir daži kopīgi simptomi, tostarp sārtie izsitumi. Lai gan lielākajai daļai cilvēku šī infekcija var izraisīt vieglus simptomus vai pat neizraisīt nekādus simptomus, tā var radīt nopietnas problēmas nedzimušajiem bērniem, kuru mātes inficējas grūtniecības laikā.

Muskuļu sāpes var būt simptoms arī nopietnām muskuļu slimībām, un viena no tādām ir arī reti sastopamā Pompes slimība. Šādas pataloģijas gadījumā cilvēka ķermenī ir kavēta lizosomas izstrāde, kas enerģijas iegūšanas nolūkos šķeļ cukuru, ko sauc par glikogēnu. Pompes slimība izraisa muskuļu vājumu un apgrūtinātu elpošanu; organismā uzkrājoties pārāk daudz cukuram, tiek nodarīti bojājumi muskuļiem un orgāniem, galvenokārt aknas un sirdi.

Lai gan kopējos Covid-19 saslimstības rādītājos vērojama stabilizācija, bet dažās iedzīvotāju vecuma grupās saslimstība sāk arī samazināties, saslimstība ar Covid-19 pieaug bērnu vidū. Sākoties skolēnu pavasara brīvlaikam, speciālisti atgādina – arī bērniem un pusaudžiem jāievēro drošības pasākumi Covid-19 izplatības samazināšanai.

Mācīšanās traucējumi bērnam var apgrūtināt lasīšanas, rakstīšanas vai citu zinību, piemēram, matemātikas apguvi. Daudziem bērniem ar mācīšanās traucējumiem var būt grūtības skolā, kas, savukārt, var ietekmēt bērna pašcieņu un motivāciju. Jāņem vērā, ka mācīšanās traucējumi nav garīgās attīstības traucējumi, tāpēc netiek pakļauti medikamentozai ārstēšanai, bet tie ir noturīgi un var saglabāties arī pieaugušajiem.

Stostīšanās jeb logoneiroze ir runas tempa, ritma un plūduma traucējumi, kas rodas mēles, lūpu, rīkles un citu artikulācijā un balss veidošanā iesaistīto muskuļu spazmu dēļ. Stostīšanās pamatā ir pārslēgšanās grūtības no vienas kustības uz nākamo. Tā var izpausties kā skaņu, zilbju, vārdu vai pat frāžu atkārtojumi, piemēram, "b-b-bumba" vai "bu-bu-bumba", vai "bumba-bumba-bumba."