Iepriekšējā macību gada noslēgums Covid-19 dēļ noritēja neierasti, tādēļ gan vecāki, gan pedagogi, bet jo īpaši bērni cer, ka jaunais mācību gads būs tāds, kā agrāk – ar klātbūtni visur un visā: mācībās, sportā, brīvā laika aktivitātēs, darbos un nedarbos. Gatavojoties uzsākt skolas gaitas, jādomā ne tikai par skolas somu, grāmatām un burtnīcām, bet arī par veselību un izturību.

"Bažas par mazuļa apetītes traucējumiem ir viens no biežākajiem uztura speciālista apmeklējuma iemesliem. Tomēr nav nekas neparasts, ja vecumā no viena līdz četriem gadiem bērns atsakās ēst konkrētus produktus vai produktu grupas. Bieži vien bērna gaume ir nepastāvīga – tas, kas garšo šodien, negaršo rīt un otrādi. Tomēr ir svarīgi mazuli jau kopš agrīna vecuma radināt pie garšu daudzveidības, lai izvairītos no neofobijas jeb bailēm nogaršot jaunus ēdienus.

Kavasaki slimība izraisa pietūkumu (iekaisumu) vidēja lieluma artēriju sieniņās visā ķermenī, un tā galvenokārt mēdz piemeklēt mazus bērnus, kas jaunāki par pieciem gadiem. Iekaisumam ir tendence ietekmēt koronārās artērijas, kas piegādā asinis sirds muskulim. Kavasaki slimību dažkārt dēvē arī par mukokutāno limfmezglu sindromu, jo tā ietekmē arī dziedzerus, kas infekcijas laikā pietūkst (limfmezglus), kā arī parādās ādas un mutes, deguna un rīkles gļotādas apsārtums.

Uzturs ir viens no veselības un labsajūtas stūrakmeņiem. Laika posmā no viena līdz trīs gadu vecumam mazuļa organisms attīstās. Šajā laikā īpaši svarīgi ir nodrošināt atbilstošas uzturvielas pareizā daudzumā. Daudzi pasaulē veikti pētījumi pierāda saistību starp uzturu agrā bērnībā un imunitāti, bērnam pieaugot, tādēļ droši var apgalvot, ka tas, kā barojam savu mazuli šodien, atstās būtisku ietekmi uz viņa veselību vēlāk.

Pēc mājās pavadītā pavasara atnākusi skaista un saulaina vasara. Vīruss, šķiet, sāk atkāpties, ierobežojumu ir mazāk, un mēs atkal domājam par kopīgiem svētkiem, atpūtu pie dabas, grilēšanu un ugunskuriem. Tāpēc jāatceras, ka bērni ir jāsargā no apdegumiem. Kā droši izbaudīt vakarus pie ugunskura un ko darīt, ja mazais tomēr apdedzinājies, stāsta pediatre.

Ūdenim ir milzīga nozīme cilvēka dzīvības un veselības uzturēšanā, tāpēc ūdeni dzert jāmācās jau no zīdaiņa vecuma. Bērni atūdeņojas daudz ātrāk nekā pieaugušie, un sekas var būt bīstamas – no galvassāpēm un noguruma līdz pat nopietnai dehidratācijai. 

Skola, lai arī attālinātā režīmā, ir beigusies, un nu bērni var vairāk laika pavadīt svaigā gaisā, kur bieži vien vecāki viņus cenšas nodarbināt piemājas dārzā. Vai ir nepieciešams iesaistīt bērnus dārza darbos, kā katrā vecumā to vislabāk darīt un kādas ir tipiskākās vecāku kļūdas, stāsta psiholoģe.

No bezpalīdzīga un visu laiku pieskatāma kunkulīša bērns pamazām pārtop patstāvīgā būtnē. Vēl daži gadi, un vecākiem ir jāļauj savam bērnam vienam doties plašākā pasaulē. Sākumā tas ir pašu mājoklis, tad pagalms, vēlāk jau iešana uz veikalu un vakara iziešana ar vienaudžiem. 

Ir sācies vasaras brīvlaiks, un, ņemot vērā dažādos valstī noteiktos ierobežojumus, vasara būs citādāka nekā ierasts. Neatkarīgi no tā, kādi ir bērna paradumi vai plāni brīvlaikam – pavadīt to mājās vai laukos pie vecvecākiem, jāatrod risinājumi, lai laiks tiktu pavadīts ne tikai interesanti, bet arī ar dažādām aktivitātēm tiktu stiprināta bērna veselība.

Kā sargājam bērnus šajā laikā, kuram joprojām raksturīga neziņa un satraukums? Kā pasargāt no papildu likstām un kā panākt, lai sarunas par epidēmiju būtu pilnvērtīgas, neraisītu bailes un jaunākie ģimenes locekļi apgūtu veselīgas uzvedības pamata nosacījumus, kas nezaudē aktualitāti, arī pirmajam satraukuma vilnim mazliet norimstot?