Enerģijas un interešu trūkums, nespēja tikt galā ar ikdienas stresu un pienākumiem, nogurums, viegla aizkaitināmība, trauksme – tas viss var liecināt par mentālās veselības grūtībām, ar kurām arvien biežāk sastopas Latvijas pusaudži. Vienlaikus "MOT Latvija" 2021. gada martā veiktais tiešsaistes pētījums* par Latvijas jauniešu mentālo veselību, motivāciju un nākotnes redzējumu rāda, ka katrs ceturtais jaunietis atzīst – vecāki ir viņa balsts un iedvesmas avots, kas motivē un palīdz saņemties.

"Attālināta formāta mācības ar regulārām izmaiņām, ierobežotas socializēšanās iespējas un brīvā laika aktivitātes, vienmuļa ikdiena – jauniešiem šobrīd patiešām ir daudz stresa un ierobežotas iespējas par sevi parūpēties, tāpēc sarežģītāks kļūst arī ģimenes pieaugušo un skolotāju uzdevums palīdzēt pusaudžiem saglabāt labu mentālo veselību," skaidro Pusaudžu resursu centra programmu virsvadītājs, klīniskais psihologs, pusaudžu mentālās veselības speciālists Emīls Ūdris. Viņš kopā ar pusaudžu motivācijas programmas "MOT" treneriem apkopojis vērtīgus un praktiskus padomus, kā palīdzēt pusaudzim pārvarēt grūto laiku un uzlabot attiecības ģimenē.

Veicini veselīgu dzīvesveidu!

Autors: veseligs_dzivesveids

Veselā miesā vesels gars – to zināja jau mūsu senči, un nekas nav mainījies arī šodien. Pilnvērtīgs uzturs, kvalitatīvs miegs un pietiekama fiziskā slodze ir būtiski līdzekļi mentālās veselības veicināšanai, uzsver psihologs. "Cilvēka labsajūtai ir svarīgs balanss. Lai rūpētos par savu mentālo veselību, ir svarīgi parūpēties arī par fizisko. Te der atcerēties trīs pamatvērtības – miegs, uzturs un aktivitātes. Visas šīs lietas ir svarīgas, jo īpaši bērniem, tai skaitā pusaudžiem, kas ir augoši organismi," stāsta speciālists.

Pusaudžiem un jauniešiem vēlamā fiziskā slodze ir vismaz 60 minūtes vidējas vai lielas intensitātes aktivitāšu ik dienas. Tās var arī sadalīt dienas garumā, piemēram, divreiz pa pusstundai. "Arī 15 minūšu pastaiga ir labāka par nekā nedarīšanu, tāpēc vajag nodarboties ar jebkāda veida aktivitātēm. Ja ar sportu jaunietis ir uz "jūs", piedāvā pastaigu vai izbraucienu ar riteni, kurā varat doties kopā," iesaka psihologs. Uzturā svarīgi lietot pietiekami daudz augļu, dārzeņu un pilngraudu produktu, kā arī ēst regulāri (trīs līdz piecas reizes dienā) un bērnam piemērotās porcijās – ne pārāk daudz, ne pārāk maz. Padomus, kā nodrošināt pilnvērtīgu uzturu, sniegs ģimenes ārsts, uztura speciālists vai skolas medmāsa. Arī labs miegs ir ļoti svarīgs mentālās veselības pamatnosacījums. Svarīgi gulēt pietiekami ilgi (apmēram astoņas līdz 10 stundas) un ievērot regularitāti – iet gulēt un celties līdzīgos laikos, arī brīvdienās. Vairāk informācijas par to, kā uzlabot miega kvalitāti, var atrast šeit.

Ļauj bērnam komunicēt ar cilvēkiem, kas viņam svarīgi!

Autors: pusaudzu_komunikacija

Aptaujā 35% jauniešu atzinuši, ka viņu labākie motivētāji ir draugi, 27% norādījuši, ka tie ir vecāki, vēl 25% stiprais balsts ir citi ģimenes locekļi, bet katrs piektais jaunietis atzīst, ka viņam ir svarīga komunikācija tiešsaistē.

"Pusaudzim ir ļoti svarīgi būt kopā ar vienaudžiem – tā ir iespēja veidot kontaktus un attīstīt personību. Tāpēc šobrīd vecākiem vēl grūtāk nekā agrāk var izrādīties novērtēt laiku, ko jaunieši pavada internetā, pie datora un telefonā. Šobrīd tā ir gandrīz vienīgā iespēja jauniešiem savstarpēji komunicēt. Tas var notikt caur spēlēm, sociālajiem tīkliem, sarakstoties, tāpēc ir svarīgi, lai vecāki pieņemtu, ka bērns vairāk laika pavada viedierīcēs un ka spēle ne vienmēr ir bezmērķīga laika nosišana. Tomēr ir svarīgi runāt ar jaunieti un saprast, ko viņš tur dara, ko spēlē, uzklausīt un nenosodīt. Pamēģiniet uzspēlēt kopā vai izveidot savstarpējās attiecības sociālajos tīklos un parādi piemēru, kā veidot veselīgas attiecības internetā, – tas ne tikai palīdzēs saprast, ar ko jaunietis nodarbojas interneta vidē, bet arī veicinās uzticēšanos. Tā vietā, lai sekotu, cik daudz laika jaunietis pavada viedierīcēs, sekojiet tam, cik daudz laika viņš pavada ārā, sportojot, pildot pienākumus un ar draugiem. Koncentrējies uz resursiem un to veicināšanu, nevis grūtībām," aicina eksperts.

Autors: pusaudzu_un_vecaku_attiecibas

Klātienes komunikācija ar apkārtējiem arvien ir nozīmīgākais socializēšanās veids. Pusaudžu motivācijas centra praksē pārbaudītas vairākas pieejas, kas veicinās vecāku un jauniešu savstarpējo attiecību nostiprināšanos.

1. Paņemiet kabatas lukturīti, ieslēdziet to un pavērsiet pret sevi – pasakiet katrs trīs lietas, kas jums sevī patīk vislabāk! Jūs būsiet pārsteigti par to, cik tas ir grūti! Pēc tam paspīdiniet lukturīti viens uz otru un pasakiet, kas jums vislabāk patīk savā jaunietī un viņam – vecākos.
2. Izmēģiniet labrunāšanu (pretēji aprunāšanai), lai vairotu ģimenē pozitīvo. Sasēdieties kopā ar mugurām viens pret otru un pēc kārtas pasakiet kaut ko labu viens par otru! Tas, ko dzirdēsiet, jūs patiesi pārsteigs!
3. Diena kā balta lapa – kopā ar jaunieti paņemiet tīru, baltu lapu un no rīta katrs uzrakstiet, kāda būs jūsu diena. Ko vēlaties izdarīt? Kādas emocijas just? Tādējādi jūs sevi "ieprogrammēsiet" pozitīvai dienai.

Palīdzi izvirzīt mērķi un apbalvo par tā sasniegšanu!

Autors: pusaudza_aktivitates

45% jauniešu aptaujā atzīst, ka noteikts mērķis motivē viņus saņemties, un tas ir visspēcīgākais no visiem motivatoriem. "Mentālā veselība tikai iegūs, ja pusaudzis katru dienu izdarīs vismaz vienu lietu, kas viņu iepriecina. Ir vērts motivēt jaunieti iesaistīties radošās ārpusskolas interesēs, kas vērstas uz prasmju apguvi (piemēram, sports, programmēšana, zīmēšana), un sociāli palīdzošās aktivitātēs (labdarība, brīvprātīgais darbs). Tas var dot gan prieku un lielāku pārliecību par sevi, gan atbildību par citiem, kas pusaudžiem ir ļoti svarīgi," skaidro psihologs.

Lai ko jaunietis izvēlētos darīt, ir ļoti svarīgi, lai mērķis būtu gana nozīmīgs. Nereti aiz ārišķīgiem mērķiem slēpjas nepiepildītas ilgas, tāpēc vecākiem vajadzētu censties sadzirdēt savu bērnu un saprast, ko īsti viņš vēlas.

"Jā, nomākti jaunieši bieži vien negrib neko, taču nereti vecāki viņus vienkārši nedzird vai arī jaunieši nestāsta, jo ir pieraduši, ka viņus nedzird. Tāpēc ir svarīgi sarunāties, ieklausīties un mēģināt saprast, kas ir svarīgs tieši pusaudzim, nevis jums," uzsver psihologs. Nereti pusaudžiem trūkst motivācijas un ir vajadzīgs atbalsts, tomēr pārmērīgi bieža atgādināšana par mērķa sasniegšanu var būt pārāk uzstājīga un izraisīt pretēju efektu. Laba metode, kā jaunieti motivēt, ir dabiska, nemākslota interese par bērna aizraušanos un sasniegumiem; nereti pusaudži priecāsies arī par vecāku iesaisti un kopīgu darbošanos. Pusaudžu motivācijas centra treneri iesaka kopā ar pusaudzi uzrakstīt katram savu mērķi un sadalīt to sīkākos soļos – kas jādara, lai pie mērķa nonāktu? Nereti lielais mērķis biedē, bet tā sadalīšana sīkākos posmos palīdz to uztvert mierīgāk un neradīt trauksmi. Piemēram, ja pusaudzis vēlas noskriet maratonu, jāsāk ar garākām pastaigām, tad lēniem skrējieniem un pamazām jāpalielina distance. Lieliski, ja vecāki kopā ar jauniešiem reizi nedēļā savus mērķus var kopīgi izrunāt.

Autors: mate_ar_meituu

Efektīvs līdzeklis uzvedības maiņai ir arī atbilstošs apbalvojums un atbilstošas sekas. Vienīgi ir ļoti svarīgi jau iepriekš skaidri pārrunāt noteikumus un paredzamās sekas, kādas iestāsies, ja bērns nepildīs norunu, un būt konsekventam savā rīcībā.

"Pirmkārt, ir svarīgi kopā ar pusaudzi saprast, kāda ir vēlamā uzvedība jeb kāds varētu būt mērķis. Nereti pusaudžiem jau ir laba izpratne par to, ko viņi varētu darīt, lai uzlabotu savu dzīvi. Otrkārt, svarīgi panākt ļoti skaidru vienošanos ar pusaudzi – ko, kad, cik bieži un kādā apjomā viņš paveiks. Šis punkts vecākiem var būt izaicinošs, jo svarīgi notēmēt uz tādu mērķi, kas pusaudzim ir pietiekami izaicinošs, bet ne pārāk viegls vai sarežģīts. Treškārt, lai veicinātu uzvedību, ir jābūt patīkamām sekām – no uzmundrinošiem vārdiem līdz mantiskām vērtībām. Galvenais, lai tas būtu pietiekami nozīmīgi pusaudzim. Ceturtkārt, pusaudzim ir jāsaprot, kādas būs sekas, ja viņa uzvedība neatbildīs norunai. Par mājas pienākumu nepildīšanu tā var būt kabatas naudas vai interneta piekļuves samazināšana uz laiku. Ja noruna bijusi par attīstības mērķi, piemēram, sasniegumiem sportā, tad mērķa nesasniegšana un apbalvojuma neiegūšana jau būs pietiekamas sekas. Visbeidzot, vecākiem jāspēj būt konsekventiem. Noteikumi nestrādās, ja  būs izņēmumi bez nopietna iemesla," skaidro psihologs.

Liec mobilajām ierīcēm strādāt pusaudža labā!

Autors: pusaudzi_un_mobilas_ierices

Jaunieši daudz laika pavada mobilajās ierīcēs, un tas ir veids, kā, gudri tās lietojot, var palīdzēt sev justies labāk. Šobrīd pieejama virkne bezmaksas lietotņu, kas ar spēlēm, uzdevumiem un meditāciju palīdz labāk izprast emocionālo stāvokli, pārvarēt stresu un negatīvas domas un stiprināt emocionālo noturību. Piemēram, #Neklusē ir sociāls projekts ar mērķi mazināt mobinga līmeni Latvijā, kas piedāvā iespēju ziņot par pāridarījumu un saņemt profesionāla psihologa atbalstu. Lietotne Thrive palīdz novērst un pārvaldīt spriedzi – to var izmantot, piemēram, lai atpūstos pirms pārbaudes darba, kas izraisa lielu trauksmes sajūtu. Bet Calm Harm ir lietotne, kas palīdz jauniešiem pārvaldīt savas emocijas un mazināt vēlmi nodarīt sev paškaitējumu. Vairāk par to, kā izmantot digitālās tehnoloģijas savā labā, uzzini šeit.

Vienlaikus psihologs atgādina – nevajadzētu gaidīt, ka lietotnes visas grūtības atrisinās vecāku vietā, turklāt dažos gadījumos interneta lietošana ir rūpīgi jākontrolē. "Īpaša uzmanība jāpievērš jauniešiem ar impulsivitātes problēmām, kuriem ir grūtāk atteikties no spēļu spēlēšanas un sociālo tīklu lietošanas. Šādos gadījumos noteikti vajadzētu vienoties par laiku, ko jaunietis drīkst pavadīt pie datora vai telefona – tas būs efektīvāk par aizliegumu bez paskaidrojumiem. Tāpat vecākiem būtu jārūpējas par sabalansētu dienas ritmu, lai interneta lietošana neizvērstos par vienīgo brīvā laika nodarbi," atgādina psihologs.

Rūpējies par sevi!

Autors: laimiga_gimene

Pusaudžu vecumposms ir pēdējais laiks, kad var panākt paliekošas, ievērojamas pārmaiņas mentālajā veselībā salīdzinoši neilgā laikā ar salīdzinoši nelieliem resursiem, jo pusaudžiem vēl raksturīga bērnu brīnumaini straujā pielāgošanās spēja. Tāpēc šis laiks ir vecāku  iespēja veikt būtiskus uzlabojumus attiecībās ar pusaudzi. Vienlaikus nevajadzētu aizmirst arī pašiem par savu emocionālo labklājību, jo neviens cilvēks nevar bezgalīgi dot, neatjaunojoties un neko nesaņemot pretī.

"Kā rāda mūsu pieredze, pusaudžiem, kuriem ir labas attiecības ar vecākiem, ir krietni stiprāka mentālā veselība, tāpēc labu ģimenes attiecību veidošana ir grūts, taču svarīgs uzdevums. Lai to sekmīgi paveiktu, vecākiem ir jāatrod laiks parūpēties arī pašiem par sevi. Labāk veltīt pusaudzim mazāk, taču kvalitatīvāku laiku un atrast brīžus arī sev pašam, nekā atdot sevi visu, izdegt un nespēt palīdzēt nemaz," atgādina psihologs.

*Aptauja veikta 2021. gada martā, aptaujāti 462 jaunieši no visas Latvijas 15–25 gadu vecumā. Aptauja īstenota tiešsaistē sadarbībā ar pētījumu eksperti Lindu Ezeru.