Mācīšanās traucējumi bērnam var apgrūtināt lasīšanas, rakstīšanas vai citu zinību, piemēram, matemātikas apguvi. Daudziem bērniem ar mācīšanās traucējumiem var būt grūtības skolā, kas, savukārt, var ietekmēt bērna pašcieņu un motivāciju. Jāņem vērā, ka mācīšanās traucējumi nav garīgās attīstības traucējumi, tāpēc netiek pakļauti medikamentozai ārstēšanai, bet tie ir noturīgi un var saglabāties arī pieaugušajiem.

Mācīšanās traucējumi ir informācijas apstrādes grūtības, kas kavē cilvēku apgūt jaunas prasmes, kā arī efektīvi tās izmantot. Jāsaka, ka šie traucējumi bieži vien ir grūti pamanāmi, jo bērnu inteliģence var svārstīties no vidējas līdz pat izcilai; tiem netiekot laicīgi diagnosticētiem, var rasties plaisa starp esošajām un sagaidāmajām prasmēm, pamatojoties uz vecumu un intelektu, un sniegumu mācībās. Visbiežāk mācīšanās traucējumi ietekmē bērna lasīšanas un rakstīšanas prasmes, aritmētiskās iemaņas vai neverbālās spējas.

Cēloņi

Mācīšanās traucējumi saistīti ar nevienmērīgu smadzeņu darbības procesu nobriešanu – dažas spējas var attīstīties lēnāk vai nepietiekami, izteikti apgrūtinot spēju mācīties. Jāņem vērā, ka bērns ar mācīšanās traucējumiem atrodas pastāvīgā stresā, kas ar laiku var radīt arī uzvedības problēmas. Traucējumus var radīt problēmas iejusties jaunā vidē, piemēram, skolā vai klasē, ilgstoša skolas neapmeklēšana un zema mācību motivācija. Tam par iemeslu, savukārt, var būt tas, ka skolā netiek praktizētas efektīvas un saistošas mācīšanās metodes, iespējams, pastāv valodas atšķirības.

Cēloņi var būt arī primāri sensori, piemēram, redzes vai dzirdes, traucējumi, kā arī mācīšanās grūtības var radīt slikti sociālie un ekonomiskie apstākļi, kā arī bērns izjūt kādus emocionālus pārdzīvojumus. Ja ģimenes locekļiem jau ir bijuši mācīšanās traucējumu, palielinās risks, ka tādi var būt arī bērnam. Galvas traumām vai nervu sistēmas infekcijām var būt loma mācīšanās traucējumu attīstībā.

Simptomi

Bērnam var būt mācīšanās traucējumi, ja viņš vai viņa nepārvalda lasīšanas, pareizrakstības, rakstīšanas vai matemātikas prasmes atbilstošajā vecumā; ir grūtības saprast un izpildīt instrukcijas, kā arī atcerēties to, ko kāds tikko teica. Par to var liecināt koordinācijas trūkums ejot, sportojot vai, piemēram, turot rakstāmpiederumus, var rasties grūtības izprast laika jēdzienu.

Skolēniem ar mācīšanās traucējumiem raksturīga attīstīta intelekta un zemu mācību sekmju nesakritība, kas arī ir pirmais, kam būtu jāpievērš uzmanība. Bērns var pretoties mājasdarbu veikšanai vai darbībām, kas saistītas ar lasīšanu, rakstīšanu vai matemātiku, vai nevar pastāvīgi izpildīt mājas darbus bez citu palīdzības. Par to var liecināt arī nevēlēšanās mācīties, kā arī dažādas uzvedības problēmas skolā.

Palīdzība

Ja bērnam ir mācīšanās traucējumi, ārsts vai skola var ieteikt papildu palīdzības sniegšanu. Logopēds, psihologs, privātskolotājs vai cits speciālists var palīdzēt bērnam uzlabotu tā akadēmiskās, organizatoriskās un mācību vielas apguves iemaņas. Dažādi atbalsta pasākumi var uzlabot skolēna sasniegumus, kā arī palielināt tā motivāciju mācīties.

Ļoti nepieciešama ir arī vecāku iesaiste. Bērnu jāmotivē koncentrēties arī uz stiprajām pusēm, kā arī jāmudina interesēties par jaunām lietām, kas var dot papildu pārliecību un spēju pastāvēt par sevi.