Masaliņas ir akūta un lipīga infekcijas slimība, kam raksturīgi bāli sārti punktveida izsitumi uz ādas un nedaudz paaugstināta temperatūra. Masaliņas nav tas pats, kas masalas, proti, nav tik infekciozas vai tik smagu gaitu, taču abām slimībām ir daži kopīgi simptomi, tostarp sārtie izsitumi. Lai gan lielākajai daļai cilvēku šī infekcija var izraisīt vieglus simptomus vai pat neizraisīt nekādus simptomus, tā var radīt nopietnas problēmas nedzimušajiem bērniem, kuru mātes inficējas grūtniecības laikā.

Cēloņi

Masaliņas izraisa morbilivīrusi, un šī slimība izplatās pilieninfekcijas ceļā; infekcijas avots ir slims cilvēks, kas var inficēt apkārtējos klepojot vai šķaudot, inficēties iespējams arī tiešā saskarē ar inficētas personas elpošanas ceļu sekrētiem, piemēram, no kabatlakatiņa.

Persona, kas ir inficējusies ar masaliņu izraisošo vīrusu, var inficēt apkārtējos pēdējās inkubācijas perioda dienās (vienu divas nedēļas pirms izsitumu rašanās) līdz apmēram vienu nedēļu pēc izsitumu pazušanas.

Ar masaliņām var inficēties arī auglis no mātes, gaidībās esošajai mātei inficējoties grūtniecības laikā. Sevišķi bīstamas ir masaliņas sievietēm pirmajos trīs grūtniecības mēnešos, jo tās var radīt augļa attīstības traucējumus.

Simptomi

Masaliņu simptomus bieži vien ir grūti pamanīt, it īpaši bērniem, un tie parasti parādās divas līdz trīs nedēļas pēc inficēšanās ar vīrusu. Slimo galvenokārt pirmsskolas vecuma bērni.

Simptomi ir izteikti apmēram vienu līdz piecas dienas, un var izpausties kā paaugstināta temperatūra (ap 38,9C vai zemāka), galvassāpes, aizlikts vai tekošs deguns, apsārtušas acis, kā arī palielināti perifērie limfmezgli. Raksturīgākā šīs slimības pazīme ir smalki, bāli sārti izsitumi, kas sākotnēji var uzmesties uz sejas, tad strauji izplatīties uz rumpja, pēc tam rokām un kājām, un tādā pašā secībā arī izzust.

Ap muti un degunu izsitumu nav, un pēc to nozušanas āda parasti nelobās. Katarālās parādības nav izteiktas. Parasti slimībai ir labdabīga gaita, komplikācijas mēdz būt ļoti reti. Slimnieks atveseļojas divu līdz trīs dienu laikā. Medikamentoza ārstēšana parasti nav vajadzīga, galvenais ir bērna pareiza kopšana – tā kā slimība noris diezgan viegli, speciāla ārstēšana nav nepieciešama. Akūtajā periodā ieteicams gultas režīms. Pēc masaliņu pārslimošanas rodas imunitāte.

Ārstēšana

Zīdaiņi, kas dzimuši sievietēm, kuras saņēmušas vakcīnu vai kas jau ir imūnas, parasti ir pasargāti no masaliņām sešus līdz astoņus mēnešus pēc piedzimšanas. Mūsdienās vakcinācijai izmanto kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (MPR). Ņemot vērā, ka maksimālai aizsardzībai ir nepieciešamas divas vakcīnas devas, Latvijā pirmo poti bērns saņem 12–15 mēnešu vecumā, un atkārtota vakcinācija tiek veikta septiņu gadu vecumā.

Tā kā slimību ļoti grūti atšķirt no vieglas skarlatīnas formas, pretepidēmiskie pasākumi ir tādi paši kā skarlatīnas gadījumā. Nepieciešama slimnieka izolēšana mājas apstākļos, ja to pieļauj klīniskais stāvoklis; bērnu kolektīvu atļauts apmeklēt 22. dienā no slimības sākuma. Kā vairākām infekcijas slimībām, masaliņām nav specifiskas ārstēšanas. Zāles pēc ārsta norādījumiem jālieto atsevišķu slimības simptomu mazināšanai (piemēram, pretsāpju un pretdrudža līdzekļi).