Parkinsona slimība ir hroniska un lēni progresējoša saslimšana, kas skar centrālo nervu sistēmu, radot kustību un runas traucējumus. Slimība sākuma stadijā ir grūti diagnosticējama, taču ir atsevišķi simptomi, kas var liecināt par tās klātbūtni organismā.

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) uzskatāms par attīstības īpatnību, kas dažādu faktoru ietekmē piemeklē aptuveni 5-7% bērnu. Vairāk nekā trešdaļai UDHS simptomi saglabājas arī, sasniedzot pieaugušā vecumu.

29.oktobris ir Pasaules insulta diena. Latvijā katru dienu no insulta mirst vidēji 7 cilvēki, un 15 % no insulta pacientiem ir līdz 45 gadu vecumam.

Ko iesākt, ja ir pārpūlētas rokas – dienā tirpst un piepampst, nav iespējams pildīt pirkstu funkcijas, bet naktīs moka stipras sāpes?

Mēs izmantojam tikai desmit procentus savu smadzeņu - izrādās, šim urbānajam mītam visā pasaulē tic pat daudzi izglītoti cilvēki.

Multiplā skleroze (MS) jeb izkaisītā skleroze ir hroniska, autoimūna saslimšana, kas skar galvas un muguras smadzenes, traucējot nervu sistēmas darbībai un bojājot nervu šķiedras.

Salšana, tirpšana un dedzināšana ir nervu bojājumu pirmās pazīmes, kas apstiprinās slimības diagnozē 50-70% gadījumu, norāda AS "Veselības centru apvienība" poliklīnikas "Jugla" elektromiogrāfijas speciāliste Ilze Kļaviņa.

Ar Alcheimera slimību visā pasaulē sirgst aptuveni 20 miljoni cilvēku. Tā ir izplatītākā demences forma – progresējoša nervu sistēmas saslimšana, kas neatgriezeniski bojā smadzeņu šūnas.

Ilgstošs diskomforts un fizisks nogurums ne vienmēr ir saistīts ar saspringtu darba dienu, stresu vai aizņemtību - ļoti bieži cēlonis meklējams centrālās nervu sistēmas traucējumos, norāda neiroloģe Dagnija Mežavilka.

Vairāku pētniecības centru sadarbības rezultātā veikts klīnisks pētījums par komerciālajām smadzeņu darbības trenēšanas programmām apliecinājis, ka prāta spēles nevajadzētu nopelt.