Simptomi, kas var liecināt par nerva bojājumu

Cilvēka ķermeni veido vairāki desmiti tūkstoši nervu, no kuriem lielākā daļa ir perifērie nervi – nervu sistēmas daļa, kuras galvenā funkcija ir kairinājumu novadīšana uz centrālo nervu sistēmu, proti, galvas un muguras smadzenēm. Ja perifērā nervu sistēma darbojas kā nākas, organisms spēj just sāpes un nodrošināt pilnvērtīgu muskuļu un iekšējo orgānu darbību. Savukārt tad, ja kāds no nerviem ir bojāts, cilvēks nespēj atbilstoši reaģēt uz ārpasaules kairinājumiem, tādējādi radot draudus veselībai un dzīvībai.

Augsts nervu bojājumu risks novērojams diabēta un laima slimības pacientiem. Tāpat papildu piesardzība jāievēro tiem, kas sirgst ar HIV, C hepatītu, difteriju, reimatoīdo artrītu un citiem autoimūnās sistēmas traucējumiem. Nervu bojājumus veicina kaitīgi darba apstākļi, piemēram, darbs celtniecībā, ilgstoša organisma pakļautība toksīniem, pārmērīga alkohola lietošana, nepietiekams uzturs un atsevišķi medikamenti. Par papildu riska faktoriem tiek uzskatīta novecošana un iedzimtība.

Ja nerva bojājums tiek atklāts agrīnā stadijā, to iespējams sekmīgi ārstēt, tādējādi saglabājot nerva funkcijas. Tomēr speciālisti norāda, ka agrīni nerva bojājumi tiek konstatēti tikai aptuveni 10-15% gadījumu – vairums pacientu pēc palīdzības pie ārsta vēršas novēloti, kad bojātais nervs jau atmiris un bojājumi kļuvuši neatgriezeniski. 

Pievērs uzmanību nervu bojājumu pirmajiem simptomiem un nekavējoties dodies pie ārsta!

Nejutīgums, tirpšana vai dedzināšana. Saslimšanas sākotnējā stadijā pacienti nereti piedzīvo nejutīgumu, tirpšanu vai dedzināšanu rokās vai kājās. Šie simptomi var būt īslaicīgi un visbiežāk novērojami pirms aizmigšanas.

Apgrūtināta kustībspēja. Ja bojāts kāds no kustību nerviem, pacientam var rasties grūtības kustināt ķermeņa daļas. Smagākos gadījumos var iestāties ekstremitātes paralīze. Šim simptomam var būt arī citi cēloņi, taču pazīme ir gana nopietna, tāpēc medicīnisko palīdzību jāmeklē nekavējoties.

Līdzsvara traucējumi. Kustību nerva bojājums tāpat var izraisīt koordinācijas un līdzsvara traucējumus.

Urīnēšanas traucējumi. Ja bojāts veģetatīvās sistēmas nervs, slimnieks var piedzīvot urīna nesaturēšanu vai pastiprināti biežu nepieciešamību urinēt.

Nejutīgums pret sāpēm. Viena no nervu galvenajām funkcijām ir brīdinājums – sāpes signalizē par to, ka ķermenim var tikt nodarīts nopietns kaitējums. Piemēram, ja jušanas nervu darbība ir traucēta, cilvēks  nereaģē uz karstu priekšmetu, tādā veidā gūstot apdegumu.

Jutīgums pret pieskārieniem. Jušanas nerva bojājums tāpat rada izteiktu jutīgumu pret jebkāda veida pieskārieniem. Šis simptoms var parādīties jebkurā ķermeņa daļā.

Tāpat par nervu bojājumiem var liecināt paaugstināts asinsspiediens, sirdsdarbības traucējumi, krampji un spazmas kādā ķermeņa daļā, kā arī seksuālā disfunkcija.