7 agrīni simptomi, kas liecina par Alcheimera slimību
Alcheimera slimība ir progresējoša nervu sistēmas saslimšana, kas neatgriezeniski bojā galvas smadzeņu šūnas, pasliktinot atmiņu, prāta spējas un emocionālās reakcijas. Lai gan šo saslimšanu izārstēt nav iespējams, Alcheimera slimību iespējams aizkavēt, to laikus diagnosticējot.
Saslimstot ar Alcheimera slimību, cilvēka smadzeņu šūnas iet bojā, atsevišķos smadzeņu rajonos samazinoties pat uz pusi. Slimnieks vairs nespēj atcerēties informāciju, parādās grūtības veikt ierastās darbības, pasliktinās spriestspēja, mainās personība – viņš kļūst kašķīgs, nervozs, egoistisks. Slimībai progresējot, atmiņas traucējumi kļūst izteikti, slimnieks vairs neatpazīst tuviniekus un apkārtējo vidi, pastāvīgi iespējams novērot psihoemocionālus traucējumus, kustībspēja kļūst ierobežota, nereti saslimušie ir pilnībā atkarīgi no apkārtējo kopšanas.
Par precīzu šīs saslimšanas cēloni zinātnieki vēl joprojām nav vienisprātis. Tiek uzskatīts, ka Alcheimera slimības riska faktori ir iedzimtība, dažādas galvas traumas, ilgstoša magnētiskā lauka vai ķīmikāliju iedarbība, asinsrites traucējumi, pārciests infarkts vai insults, cukura diabēts un citas saslimšanas.
Alcheimera slimības pirmie simptomi visbiežāk parādās aptuveni 65 gadu vecumā. Tomēr ir gadījumi, kad saslimšanas pazīmes iespējams novērot agrāk – neliela daļa pacientu, kas sirgst ar Alcheimera slimību, ir 40–60 gadus veci. Vairumā gadījumu slimība tiek diagnosticēta novēloti – aptuveni pēc desmit gadiem, kad tā jau sasniegusi bīstamāku stadiju, un attālināt tās attīstību kļuvis ievērojami sarežģītāk. Turklāt daļa veco cilvēku netiek pienācīgi izmeklēti, simptomi netiek ievēroti, un diagnoze nav uzstādīta.
Alcheimera slimības pirmos simptomus pamanīt ir diezgan sarežģīti, taču nopietnā slimība var slēpties aiz atsevišķām šķietami nevainīgām pazīmēm. Pievērs pienācīgu uzmanību sev un saviem tuvajiem – ja pamani ko tādu, kas var liecināt par saslimšanu, vērsies pie speciālista.
Slimnieks pats pamana, ka ar atmiņu kaut kas nav kārtībā
Laikā, kad saslimšana tikko sākusies, slimnieks pats spēj novērot, ka kaut kas nav kā nākas – atmiņa kļuvusi sliktāka, bet domāšana gausāka. Pērn notikušajā Starptautiskajā Alcheimera slimības konferencē vairāki pētnieki īpaši uzsvēra, ka vairums pacientu, kam vēlāk attīstījušies demnces simptomi, iesākumā jutuši bažas par savu stāvokli. Viņi uzsver, ka cilvēks pats spēj pamanīt izmaiņas ātrāk nekā to apjauš apkārtējie, līdz ar to savus novērojumus nedrīkstētu atstāt bez ievērības.
Saslimušais aizmirst nozīmīgus notikumus, kas atgadījušies gluži nesen
Ir vērts pievērst uzmanību, ja tuvinieks pēkšņi aizmirsis svarīgu sarunu, kas norisinājusies pavisam nesen, vai kādu citu nesenu un nozīmīgu notikumu. Protams, aizmāršība reizēm piemeklē ikvienu, taču viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, kas palīdz atšķirt Alcheimera slimības pacientus – viņi visbiežāk neatceras, ka kaut ko piemirsuši.
Cilvēks pēkšņi vairs nespēj pilnvērtīgi pārvaldīt finanses
Ja kāds no taviem tuviniekiem pēkšņi vairs laikus nenomaksā rēķinus, nespēj saplānot savu budžetu vai kā citādi šķietami bez iemesla maina finanšu ieradumus, kļūstot mazāk atbildīgs, to tāpat nevajadzētu atstāt bez ievērības. Alcheimera slimībai raksturīgais atmiņas zudums tiešā mērā ietekmē ikdienas dzīvi un rada grūtības, pildot agrāk gluži ierastas darbības. Kā liecina pētījumi, viena no pirmajām pazīmēm, ko ievērojuši saslimušo tuvinieki, ir nespēja pilnvērtīgi pārvaldīt finanšu līdzekļus un tēriņus.
Saslimušajam var zust orientācija telpā
Parādoties pirmajām Alcheimera slimības pazīmēm, slimnieks var zaudēt orientāciju telpā. Turklāt apjukt iespējams arī vietās, ko viņš it kā labi pazīst. Dezorientācija var piemeklēt brīžos, kad tiek veiktas pat nelielas korekcijas ikdienas gaitās, piemēram, izvēlēts nedaudz atšķirīgs maršruts mājup no veikala.
Cilvēks var izvairīties no sociālas interakcijas
Viena no agrīnajām pazīmēm tāpat var būt grūtības uzturēt sarunu ar līdzcilvēkiem, īpaši tad, ja komunikācija noris lielākā grupā. Pacienti norādījuši, ka slimības sākuma posmā sākuši atteikties no draugu un radu aicinājumiem pusdienās vai satikties – viņiem šķitis, ka nespēj pilnvērtīgi sekot līdzi sarunai, uztvert jokus un atbildēt uz jautājumiem.
Slimnieks var atteikties no iecienītajām nodarbēm
Alcheimera slimības izraisītās pārmaiņas smadzeņu šūnas spēj izraisīt apātiju, kas, savukārt, rada motivācijas trūkumu. Saslimušais var pēkšņi atteikties no iecienītajām nodarbēm un brīvā laika pavadīšanas veidiem. Šis simptoms nereti tiek maldīgi uzskatīts par depresijas pazīmi.
Slimnieks vairs nespēj saplānot savu laiku
Izmaiņas nervu šūnās ietekmē to smadzeņu daļu, kas atbildīga par plānošanu un vairāku darbu veikšanu vienlaikus. Vērts pievērst uzmanību, ja cilvēks, kas iepriekš labprāt organizējis dažādus pasākumus, to vairs nespēj praktiski paveikt, kā arī tad, ja pēkšņi radušās problēmas, plānojot ikdienā veicamos darbus.
