Lai gan smadzeņu audzējs dzīves laikā skar tikai 1% pasaules iedzīvotāju, tā attīstība nereti noris bez izteiktiem simptomiem, kā rezultātā vēzis tiek diagnosticēts novēloti. Pievērs uzmanību šiem neuzkrītošajiem, taču būtiskajiem simptomiem, kas var liecināt par ļaundabīgu saslimšanu.

Smadzeņu audzējs attīstās no ļaundabīgiem audu veidojumiem, kas atrodas galvas vai muguras smadzenēs. Šāda veida vēzis var būt primārs, proti, veidoties tieši smadzenēs, vai sekundārs – šajā gadījumā smadzenes skar cita audzēja metastāzes.

Galvas smadzeņu vēža simptomi lielā mērā atkarīgi no audzēja atrašanās vietas, tā attīstības stadijas, kā arī tā, vai audzējs izvietots tā, ka ietekmē smadzeņu šķidruma plūsmu. Vairums simptomu pacientam var šķist gluži ikdienišķi, līdz ar to viņš var nepievērst tiem pienācīgu vērību. Neskatoties uz to, ka smadzeņu audzējam raksturīgie simptomi tāpat var liecināt par virkni citu saslimšanu, ir svarīgi laikus doties pie ārsta un noskaidrot nepatīkamo sajūtu cēloni. Diagnosticējot saslimšanu agrīni, to iespējams sekmīgi ārstēt. Ņem vērā, ka smadzeņu audzēja gadījumā no svara var būt katra diena, tāpēc, ja simptomi kļūst intensīvāki, vērsies pie neatliekamās palīdzības mediķiem!

Regulāras galvassāpes

Viens no bieži sastopamiem smadzeņu audzēja simptomiem ir pastāvīgas galvassāpes, kas laika gaitā kļūst intensīvākas. Pacienti sāpes visbiežāk novēro uzreiz pēc pamošanās, kas saistīts ar to, ka ilgstošā guļus stāvoklī paaugstinās spiediens galvaskausa iekšpusē. Tā kā audzēja izraisītās sāpes nav specifiskas, svarīgi pievērst uzmanību jebkura veida galvassāpēm, kas parādās pastāvīgi, turklāt nemazinās ierasto medikamentu ietekmē.

Nelieli redzes traucējumi

Ja smadzeņu audzējs rada spiedienu uz to smadzeņu daļu, kas atbildīga par optisko nervu darbību, pacientam iespējami vāji perifērās redzes traucējumi, ko slimnieks sākotnēji var nepamanīt. Par to, ka redze pavājinājusies, visbiežāk liecina pastāvīga uzgrūšanās priekšmetiem vai ceļu satiksmes negadījuma izraisīšana, kam ir tiešs sakars ar to, ka nav ievērots kāds objekts, kas atrodas perifērās redzes laukā.

Nespēks un miegainība

Jebkurš ļaundabīgs audzējs patērē organisma enerģijas resursus, kā rezultātā slimnieks jūt pastiprinātu nespēku un miegainību pat pēc pilnvērtīgas atpūtas. Tāpat iespējams muskuļu vājums, kas īpaši bieži novērojams labās vai kreisās puses ekstremitātēs.

Runas traucējumi

Smadzeņu kreisajā pusē ir izvietoti centri, kas ļauj mums uztvert runu un aktivizē muskuļus, kas rada skaņu. Ja šo apvidu skar smadzeņu audzējs, cilvēkam var parādīties iepriekš nepiedzīvoti runas traucējumi – stostīšanās, grūtības nosaukt objektus vai uztvert citu teikto.

Garastāvokļa traucējumi

Slimībai progresējot, var rasties papildu kairinājums vai spiediens uz pieres daivām – smadzeņu daļu, kas atbildīga par cilvēka personības iezīmēm. Pacients var piedzīvot depresiju, spēcīgas dusmas vai trauksmi, kā arī būtiskas uzvedības izmaiņas, piemēram, kļūt agresīvs vai izrādīt paaugstinātu seksualitāti. Atsevišķos gadījumos izmaiņas uzvedībā var kļūt tik izteiktas, ka tās iespējams kļūdaini diagnosticēt kā psihiskus traucējumus.

Dzirdes zudums vai trokšņi ausīs

Smadzeņu garozas apakšdaļā atrodas daivas, kas atbildīgas par skaņu uztveri un izpratni. Ja šajā smadzeņu daļā attīstās audzējs, pacients var piedzīvot dzirdes zudumu kādā no ausīm vai pastāvīgi dzirdēt trokšņus.

Neauglība

Smadzenes kontrolē teju visus organisma procesus, tai skaitā hormonu izstrādi. Pie smadzeņu pamatnes atrodas neliels zirņa lieluma dziedzeris hipofīze, kas pakļauj noteiktām darbībām visus pārējos ķermeņa dziedzerus, regulējot virkni dažādu funkciju, tostarp auglību, grūtniecību un laktāciju. Ja audzējs ietekmē hipofīzes darbību, sieviete nespēj ieņemt bērnu vai to iznēsāt. Tāpat pacientes ķermenis var neizstrādāt pienu pēc dzemdībām.

Līdzsvara traucējumi

Ja audzējs skar to smadzeņu daļu, kas atbildīga par līdzsvaru un koordināciju, cilvēkam var būt grūtības staigāt vai pārvietoties tumsā, ķermeņa balanss var tiekties uz labo vai kreiso pusi.