Epilepsija ir smadzeņu darbības traucējumi, ko raksturo spontānas lēkmes, kas laika gaitā atkārtojas.

Muskuļu sāpes, to vājums un elpas trūkums ir ierasti simptomi lielas fiziskas slodzes laikā vai uzreiz pēc tās. Taču, ja šādas fiziskas sajūtas sāk pārņemt miera stāvoklī vai ļoti minimālas slodzes gadījumā, noteikti jāvēršas pie ārsta.

Sidnejas Universitātes zinātnieki atklājuši, ka aerobiskie vingrinājumi – ilgstoša mērenas intensitātes fiziskā slodze – palēnina procesus, kas novecojot samazina smadzeņu apjomu, tādā veidā palīdzot saglabāt kognitīvās funkcijas.

Amerikas Sirds asociācija nākusi klajā ar jaunākajiem atklājumiem, kas var palīdzēt ikvienam saglabāt smadzeņu veselību un mazināt vecuma demences risku.

Lēkmes ir visai bieža parādība. Vai tu zini, kā palīdzēt cietušajam?

Lielākajai daļai cilvēku brīvdienas saistās ar iespēju ilgāk pagulēt. Taču jaunākais pētījums ir atklājis, ka pārāk liels miega daudzums nebūt nav tik veselīgs, kā varētu šķist.

Ja mums veiktu attēldiagnostikas izmeklējumus, gandrīz ikvienam rezultāti uzrādītu problēmas ar mugurkaulu. Izrādās, astoņiem no desmit cilvēkiem ir mugurkaula starpskriemeļu disku nolietojuma pazīmes.

"Kāds izlaists bērns!" – šādu frāzi nereti var dzirdēt sabiedriskās vietās, attiecinātu uz aktīvu bērnu, kas skaļi runā un nespēj nosēdēt uz vietas. Vai tiešām šāds bērns ir "izlaists", vai varbūt šāda uzvedība ir atbilstoša vecumam?

Demence skar aptuveni 37 miljonus pasaules iedzīvotāju, un tās izplatītākā forma ir Alcheimera slimība – progresējoša nervu sistēmas saslimšana, kas neatgriezeniski bojā smadzeņu šūnas.

"Pirms kāda laika ievēroju, ka manas draudzenes mamma runājot sākusi jocīgi šķobīt muti. Tā, it kā censtos vienu sejas pusi nekustināt," stāsta Ilva.