Multiplā skleroze (MS) jeb izkaisītā skleroze ir hroniska, autoimūna saslimšana, kas skar galvas un muguras smadzenes, traucējot nervu sistēmas darbībai un bojājot nervu šķiedras.

Imūnsistēmai uzbrūkot galvas un muguras smadzeņu nervu šūnu apvalkam, tiek traucēta nervu signālu kustība – smadzenes nespēj pilnvērtīgi nodot elektroniskos impulsus organismam, kā rezultātā rodas kustību, redzes un koordinācijas traucējumi.

Slimības norise un attīstība ikvienam pacientam norisinās citādi, un tās gaitu nav iespējams prognozēt. Vairums pacientu piedzīvo recidivējoši remitējošo MS – slimībai raksturīgi regulāri, pēkšņi uzliesmojumi, kam pārejot, slimnieka veselības stāvoklis atkal uzlabojas. Uzliesmojumiem turpinoties, pakāpeniski pasliktinās arī pacienta veselība. Šī MS forma piemeklē aptuveni 40% MS pacientu. Tomēr iespējams izšķirt vēl citas MS formas, tai skaitā labdabīgo, kad izteikti veselības traucējumi novēroti netiek.

MS visbiežāk skar cilvēkus 20–40 gadu vecumā, un saslimšanas cēloņi vēl joprojām nav skaidri. Arī diagnostika ir ļoti sarežģīta – MS nav iespējams noteikt, veicot precīzus un vienkāršus laboratorijas testus. Saslimšanu iespējams diagnosticēt tikai ilgstošā laika periodā, novērojot vairākus simptomus un periodiskus slimības saasinājumus.

MS simptomi nav viennozīmīgi. Vairums pazīmju raksturīgas virknei saslimšanu, tāpēc simptomi jāaplūko kontekstā, un precīzu diagnozi spēs noteikt tikai speciālists.

Nogurums

Aptuveni 80% MS slimnieku slimības sākuma stadijā piedzīvo neparastu nogurumu. Spēku izsīkums ir ārkārtīgi izteikts, un dienas gaitā tam ir tendence pastiprināties.

Nejutīgums

Nejutīgums dažādās ķermeņa daļās nereti ir pirmais simptoms, kuru piedzīvojot, MS pacients vēršas pie ārsta. Nejutīgums var skart seju, ķermeni, rokas vai kājas, un spēj ietekmēt kustības, staigāšanu, objektu satveršanu un pat spēju sakošļāt pārtiku. Dažkārt sajūtas mēdz progresēt un ilgt vairākas stundas vai dienas, taču parasti nejutīgums izzūd pats no sevis.

Tirpšana

Dažādu ķermeņa daļu tirpšana bieži saistīta ar nejutīgumu. Līdzīgi kā citi MS simptomi, arī tirpšana rodas, bojātajiem nerviem sūtot jauktus signālus uz dažādām ķermeņa daļām.

Līdzsvara un koordinācijas traucējumi

Traucēta nervu vadītspēja neļauj muskuļiem darboties pilnvērtīgi, kā rezultātā kādā no ķermeņa daļām var negaidīti parādīties vājums, no rokām krist ārā priekšmeti. Ja bojājums skāris to smadzeņu daļu, kas atbildīga par līdzsvara kontroli, cilvēks var justies fiziski nestabils, krist.

Spasticitāte

Spasticitāte ir neiromotors traucējums, kas var izpausties gan kā stīvums muskuļos, gan kā neapzinātas muskuļu kontrakcijas. MS gadījumā tas visbiežāk novērojams kāju daļā, un parasti izpaužas kā viegli spiedoša sajūta vai stiprākas sāpes muskuļos. Šo simptomu nereti pavada vājums ekstremitātēs.

Redzes traucējumi

Arī redzes traucējumi ir viens no visizplatītākajiem simptomiem, kuru piedzīvojot, pacienti vēršas pie speciālista. MS slimnieks var piedzīvot redzes dubultošanos vai miglošanos, acu sāpes un citus traucējumus. Šī pazīme novērojama tad, ja MS rezultātā iekaisis redzes nervs.

Sāpes

Sāpes, ko piedzīvo MS pacienti, rodas, slimībai bojājot nervus. Slimnieks var just dedzinošas vai durošas sāpes ikvienā ķermeņa daļā, kur radies nervu iekaisums.

Urīnpūšļa traucējumi

MS slimniekam var rasties grūtības iztukšot urīnpūsli, kā rezultātā rodas sāpes, diskomforts un infekciju saslimšanas. Tāpat iespējams novērot otru galējību – pastāvīgu nepieciešamību apmeklēt labierīcības pat pēc tam, kad izdzerts niecīgs daudzums šķidruma.

Aizcietējumi

Tā kā nervi un muskuļi nespēj pilnvērtīgi funkcionēt, gremošanas sistēmas darbība arīdzen nenoris kā nākas. Šajā gadījumā vairums pacientu novēro aizcietējumus.

Reiboņi

Neliela daļa MS slimnieku piedzīvo spēcīgus reiboņus – viņi norāda, ka šādos gadījumos nespēj kustēties vai darīt jebko citu, kamēr reibonis nav rimies.

Seksuālā disfunkcija

Nervu bojājuma rezultātā sievietes var just maksts nejutīgumu, dzimumorgāni neizdala mitrumu, un viņas nespēj sasniegt orgasmu. Savukārt vīriešiem novērojamas grūtības sasniegt un saglabāt erekciju un kulminēt. Tāpat iespējamas sūdzības par nejutīgumu. Seksuālās funkcijas spēj ietekmēt arī medikamenti, nejutīgums un urīnpūšļa traucējumi.

Depresija

Bioķīmiskās izmaiņas smadzenēs un pārmaiņas imūnsistēmā spēj veicināt depresiju, taču visizplatītākais depresijas cēlonis MS slimnieku vidū ir nepieciešamība sadzīvot ar hronisku un neprognozējamu saslimšanu. Arī šim simptomam nepieciešams pievērst pienācīgu uzmanību, piemērojot atbilstošu terapiju.

Kognitīvā disfunkcija

Kognitīvā disfunkcija piemeklē aptuveni 60% MS pacientu. Parasti no slimības cieš atsevišķas smadzeņu daļas – var palēnināties temps, kādā cilvēks apstrādā informāciju, var parādīties grūtības koncentrēties vai veikt vairākus darbus vienlaikus. Šī pazīme parasti progresē lēni, un to iespējams palēnināt, pielietojot atbilstošu ārstēšanu. Smagi kognitīvo funkciju traucējumi piemeklē tikai nelielu daļu MS slimnieku.

Trauksme

Līdzīgi kā depresija, arī trauksme ir psiholoģisks stāvoklis, ko MS gadījumā var izraisīt gan nervu bojājumi, gan psiholoģiskā pieredze. Tāpat iespējams novērot arī garastāvokļa svārstības un paaugstinātu uzbudināmību.

Runas un balss problēmas

Aptuveni 40% MS slimnieku novēro runas vai balss traucējumus. Pacients var runāt pārāk skaļi vai klusi, nespēt noformulēt vārdus, balss var mainīties, kļūstot aizsmakusi vai piedzīvojot citas pārmaiņas.