Vai tiešām mēs izmantojam tikai 10% smadzeņu? Smadzeņu darbības principus skaidro speciāliste

Vai tiešām mēs izmantojam tikai 10% smadzeņu? Smadzeņu darbības principus skaidro speciāliste
Foto: STOCK.XCHNG.

Mēs izmantojam tikai desmit procentus savu smadzeņu - izrādās, šim urbānajam mītam visā pasaulē tic pat daudzi izglītoti cilvēki, ar aizrautību skatoties filmas par brīnumzāļu "iedarbinātiem" prātiem. Kāpēc tā?

"Mirkli padomāsim - šis mīts būtībā paredz, ka lielākā daļa (90%) mūsu smadzeņu ikdienā ir neaktīvas. Vai tas vispār ir iespējams? Cilvēka smadzenes ir unikāls, nepārtraukti mainīgs, attīstībā un pilnveidē esošs orgāns, kura darbība ir apbrīnojama," saka Smadzeņu darbības uzlabošanas centra "RigaBrain" speciāliste, Mg.Psych. Linda Tīruma.

Pat visvienkāršākās funkcijas "nodarbina" vairāk nekā desmit procentu smadzeņu

Neirozinātnieki ar smadzeņu aktivitāti saprot vietas, kur smadzenēs notiek aktīvas darbības, proti, neironi sūta citiem neironiem ķīmiskus vai elektriskus signālus. Ikdienas aktivitātēs piedalās daudz vairāk nekā desmit procentu smadzeņu. Piemēram, automātiskās ķermeņa funkcijas, bez kurām dzīvs cilvēks nevar iztikt, piemēram, elpošana, līdzsvars nodarbina aptuveni 12% smadzeņu.

"Ja vien nav traumu vai neiroloģisku bojājumu, tad ikdienā mēs savu smadzeņu potenciālu izmantojam pilnībā. Zinātnieki ir pierādījuši katras smadzeņu daļas funkcijas, turklāt visas smadzenes ir aktīvas nepārtraukti, jo īpaši - miegā," skaidro Tīruma.

Ne vienmēr visas smadzeņu daļas ir vienādi aktīvas. Tomēr pētījumi un neiroattēli neatklāj nevienu apgabalu, kas tiktu izmantots mazāk, ja vien tajā nav nopietnu bojājumu.

Smadzenes ir sarežģītas un "ēdelīgas"

Pieauguša cilvēka smadzenes sver aptuveni 1300 - 1400 gramus. Ja mēs patiešām izmantotu vien desmito daļu un atlikušos 90% "izdzēstu", atliktu 140 grami. Tik lielas smadzenes ir aitām!

Tiesa, nervu šūnas jeb neironi, kas apstrādā un nodod tālāk informāciju, veido aptuveni 10% no smadzeņu šūnām. Pārējās ir neiroglijas šūnas, kas pilda neironu aizsardzības un balsta funkcijas. Smadzenes arī patērē ļoti daudz skābekļa un barības vielu. Tās var patērēt līdz pat 20% no ķermeņa enerģijas. Tādējādi, ja patiešām 90% no tām nebūtu vajadzīgas, tad evolūcijas attīstības gaitā cilvēks noteikti būtu ticis pie mazākām, efektīvākām smadzenēm.

Dzīvs organisms nav neracionāls

Atcerēsimies, neizmantotas šūnas mēdz atrofēties. Piemēram, ja salauzta roka vairākas nedēļas ir iekārta ģipsī, atrofējas muskuļi un rokas darbības atjaunošanai ir nepieciešama gana liela piepūle. Tieši tāpat atrofējas arī smadzeņu daļas, ja tās nesaņem skābekli un netiek pienācīgi apasiņotas. Redzam, ka pat nelieli smadzeņu bojājumi var būtiski ietekmēt ikdienā veicamās darbības. Piemēram, Pārkinsona slimība vai insults var radīt smagu invaliditāti, taču šīs kaites parasti skar mazāk nekā 90% smadzeņu. Ja mēs patiešām izmantotu vien desmito daļu smadzeņu, tad šādi bojājumi to darbību ietekmētu daudz mazāk.

Smadzeņu daļas intensīvi apmainās ar informāciju un "mācās"

Jaunākie pētījumi apgāž pieņēmumus, kas ilgus gadus šķituši pašsaprotami. Piemēram, tika uzskatīts, ka katra smadzeņu daļa ir atbildīga par konkrētu procesu. Taču Masačūsetsas tehnoloģiju institūta pētnieki secināja, ka pat tad, ja mēs veicam pavisam vienkāršas darbības, aktivizējas un ar informāciju apmainās dažādi smadzeņu reģioni. Tā nenotiktu, ja mēs izmantotu tikai daļu no smadzenēm.

"Vēl vairāk, aizvien vairāk pētījumu pierāda, ka smadzenes "mācās" visu laiku. Mēs spējam to darbību pilnveidot arī vecumdienās, nevis tikai līdz noteiktam vecumposmam, kā tika uzskatīts agrāk. Turklāt noteiktos apstākļos veselas un funkcionētspējīgas smadzeņu daļas vismaz daļēji spēj pārņemt traumēto daļu funkcijas," skaidro "RigaBrain" speciāliste.

Veselīgi ieradumi un smadzeņu "vingrošana" palīdz attīstīt prāta spējas

Protams, mēs varētu sasniegt daudz, ja izmantotu savas spējas pilnībā. Taču tam nav nekāda sakara ar neirozinātni, bet gan ar paša uzvedību. Skaidrs ir viens: ja cilvēks nepielieto savas spējas, tās "guļ" un neattīstās.

"Lai harmonizētu smadzeņu darbību ikdienā, ir būtiski vairāki faktori. Pamatlietas ir šādas: kvalitatīvs miegs, pareizs, sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, regulārs izzināšanas jeb mācīšanās process, prasme vadīt stresu ("šeit un tagad" princips), kā arī komunikācija ar tuviem cilvēkiem. Ja cilvēks ikdienā rūpējas par šīm lietām savā dzīvē, tad viņš rūpējas par savu smadzeņu optimālu darbību," atzīst Tīruma.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

MFD Veselības grupa: No ceļojuma līdz rūpēm par veselību Māmiņu kongresā 2019

MFD Veselības grupa: No ceļojuma līdz rūpēm par veselību Māmiņu kongresā 2019

MFD Veselības grupa šogad atbalsta kā ģenerālsponsors Māmiņu kongresu 2019, piedāvājot lielisku iespēju saņemt dažādu speciālistu konsultācijas.

Dzemdes mioma un tās ārstēšanas iespējas, saglabājot dzemdi

Dzemdes mioma un tās ārstēšanas iespējas, saglabājot dzemdi

Dzemdes mioma (fibroma, mezgls) ir visbiežāk sastopamais labdabīgais dzemdes veidojums sievietēm. Ja mezgls rada sūdzības, ir nepieciešama ārstēšana, un tās veida izvēle ir īpaši svarīga sievietēm, kas plāno grūtniecību. Šādos gadījumos izvēles ārstēšanas metode ir laparoskopiska vai histeroskopiska mezgla izņemšana jeb miomektomija. Laparoskopisku un histeroskopisku miomektomiju, kas ir dzemdi saglabājoša operācija, Dr. Juris Vītols veic jau kopš 1998. gada.

Video

Lauž stereotipus par priekšlaikus dzimušiem bērniem (VIDEO)

Lauž stereotipus par priekšlaikus dzimušiem bērniem (VIDEO)

Par godu priekšlaikus dzimušo bērnu mēnesim, ir izveidots video, atspoguļojot priekšlaikus dzimušu bērnu aprūpi un mediķu atbildīgo darbu. "Joprojām daļa sabiedrības uzskata, ka priekšlaikus dzimuši bērni ir invalīdi, taču tā nebūt nav. Ar video palīdzību mēs parādām dažādos dzīves scenārijus. Katram bērnam ir savs stāsts, kas maina vecāku domāšanu un liek izvērtēt dzīves vērtības," komentē idejas autore.

Produktu testi

Testa rezultāti: "Pharmaceris H-Sensitonin" – nomierinošs micelārais šampūns jutīgai galvas ādai

Testa rezultāti: "Pharmaceris H-Sensitonin" – nomierinošs micelārais šampūns jutīgai galvas ādai

Septembrī medicine.lv sadarbībā ar SIA "G.Miežis Ārsts" piedāvāja testēt nomierinošu šampūnu jutīgai galvas ādai "Pharmaceris H-Sensitonin".

"Gold-Vit® D3 4000 Fast" mutē šķīstošas tabletes ar ābolu garšu

"Gold-Vit® D3 4000 Fast" mutē šķīstošas tabletes ar ābolu garšu

Oktobrī un novembrī medicine.lv sadarbībā ar vitamini.lv piedāvā testēt jaunākās paaudzes D3 vitamīnu mutē šķīstošu tablešu veidā – "Gold Vit® D3 4000 Fast".

Testa rezultāti: Uztura bagātinātājs "Flexagen Forte" – locītavu veselībai un kustību komfortam

Testa rezultāti: Uztura bagātinātājs "Flexagen Forte" – locītavu veselībai un kustību komfortam

Septembrī medicine.lv sadarbībā ar vitamini.lv piedāvāja testēt uztura bagātinātāju "Flexagen Forte" locītavu veselībai un kustību komfortam.

Uzņēmējs runā