Salšana, tirpšana un dedzināšana ir nervu bojājumu pirmās pazīmes, kas apstiprinās slimības diagnozē 50-70% gadījumu, norāda AS "Veselības centru apvienība" poliklīnikas "Jugla" elektromiogrāfijas speciāliste Ilze Kļaviņa.

Ar Alcheimera slimību visā pasaulē sirgst aptuveni 20 miljoni cilvēku. Tā ir izplatītākā demences forma – progresējoša nervu sistēmas saslimšana, kas neatgriezeniski bojā smadzeņu šūnas.

Ilgstošs diskomforts un fizisks nogurums ne vienmēr ir saistīts ar saspringtu darba dienu, stresu vai aizņemtību - ļoti bieži cēlonis meklējams centrālās nervu sistēmas traucējumos, norāda neiroloģe Dagnija Mežavilka.

Vairāku pētniecības centru sadarbības rezultātā veikts klīnisks pētījums par komerciālajām smadzeņu darbības trenēšanas programmām apliecinājis, ka prāta spēles nevajadzētu nopelt.

Kas ir insults? Insults ir pēkšņs smadzeņu bojājums, kas rodas un attīstās asinsvada nosprostojuma vai asinsvada plīsuma dēļ.

Iespējams katrs apzinās, cik nozīmīgs cilvēkam ir miegs. Taču ne visi saprot, cik ļoti tas ir svarīgs! Skaidrs, ka mēs joprojām nenovērtējam miega nozīmīgumu cilvēka veselībai un ilgmūžībai. Miegs, nenoliedzami, ir labākā dāvana, ko daba dāvājusi cilvēkam. Daudzi zinātniskie pētījumi apstiprina: kas normāli guļ, dzīvo ilgāk un veselīgāk.

Cilvēka smadzenes mācīšanās laikā izjūt spēcīgas transformācijas. Jauni pētījumi liecina, ka visu veidu apmācību procesi, kas notiek darbā vai mājas apstākļos, izmaina smadzeņu šūnas. Par to raksta žurnāls The Free Press Journal.

Miegā saņemam informāciju, kura no zemapziņas tiek pārstrādāta cilvēkam saprotamā veidā. Ja diennaktī guļam apmēram septiņas stundas, tad divas no tām sapņojam.

Smadzenēs darbojas unikāla sistēma, kas regulē miega procesu, pārliecinājušies neirologi no Oksfordas universitātes Nervu ķēdes un uzvedības centra. Pētnieki uzskata, ka smadzenēs atraduši slēdzi, kas cilvēku nosūta sapņu pasaulē.

Dziedāšana korī vairākkārt uzlabo psiholoģiskās veselības rādītājus. Ar šādu atklājumu nācis klajā Oksfordas Brūka Universitātes pētnieks Niks Stjuarts. Kā atzīmē The Telegraph, pētījums tapis, apkopojot datus par 375 cilvēkiem, kas dziedāja patstāvīgi, deva priekšroku korim vai nodarbojās ar kādu no komandas sporta veidiem.