Kas ir insults? Insults ir pēkšņs smadzeņu bojājums, kas rodas un attīstās asinsvada nosprostojuma vai asinsvada plīsuma dēļ.

Iespējams katrs apzinās, cik nozīmīgs cilvēkam ir miegs. Taču ne visi saprot, cik ļoti tas ir svarīgs! Skaidrs, ka mēs joprojām nenovērtējam miega nozīmīgumu cilvēka veselībai un ilgmūžībai. Miegs, nenoliedzami, ir labākā dāvana, ko daba dāvājusi cilvēkam. Daudzi zinātniskie pētījumi apstiprina: kas normāli guļ, dzīvo ilgāk un veselīgāk.

Cilvēka smadzenes mācīšanās laikā izjūt spēcīgas transformācijas. Jauni pētījumi liecina, ka visu veidu apmācību procesi, kas notiek darbā vai mājas apstākļos, izmaina smadzeņu šūnas. Par to raksta žurnāls The Free Press Journal.

Miegā saņemam informāciju, kura no zemapziņas tiek pārstrādāta cilvēkam saprotamā veidā. Ja diennaktī guļam apmēram septiņas stundas, tad divas no tām sapņojam.

Smadzenēs darbojas unikāla sistēma, kas regulē miega procesu, pārliecinājušies neirologi no Oksfordas universitātes Nervu ķēdes un uzvedības centra. Pētnieki uzskata, ka smadzenēs atraduši slēdzi, kas cilvēku nosūta sapņu pasaulē.

Dziedāšana korī vairākkārt uzlabo psiholoģiskās veselības rādītājus. Ar šādu atklājumu nācis klajā Oksfordas Brūka Universitātes pētnieks Niks Stjuarts. Kā atzīmē The Telegraph, pētījums tapis, apkopojot datus par 375 cilvēkiem, kas dziedāja patstāvīgi, deva priekšroku korim vai nodarbojās ar kādu no komandas sporta veidiem.

Multiplās sklerozes diagnozi psiholoģiski ir grūti pieņemt. Tā ir hroniska, progresējoša slimība, kuras gaita ir grūti prognozējama. Nupat vēl cilvēks bija vesels un spēcīgs, bet tagad jau ātri nogurst, pasliktinās redze un rodas kustību traucējumi.

Vinstons Čērčils savas garās un produktīvās dzīves laikā dzīvoja bailēs no, kā viņš pats dēvēja, "melnā suņa" - periodiskām paralizējošas depresijas lēkmēm.

Pēdējo 10 gadu laikā veiktie pētījumi norāda, ka vairākām sievietēm vidējos gados hroniskā stresa ietekmē rodas organisma traucējumi, sāpes un attīstās citi slimību simptomi.

Saskaņā ar žurnālā Science publicēto pētījuma rezultātiem, nabadzība negatīvi ietekmē cilvēku kognitīvās spējas, ierobežo viņu apziņu un izveido savdabīgu apburto loku. Ik dienu cīnoties par izdzīvošanu, tiek iztērēti prāta resursi. Visbiežāk no tā baidās vecāka gadagājuma cilvēki.