Nervu sistēmas reimatisms (neiroreimatisms) ir reimatisma forma, kas rodas divdesmit trīsdesmit procentiem reimatisma slimnieku. Tas var rasties un attīstīties strauji vai pakāpeniski jebkurā reimatisma fāzē. Neiroreimatisms var saasināties, veidojoties reimatiskam procesam citos orgānos, tomēr var norisināties arī patstāvīgi, bez sirds vai locītavu saslimšanām.

Leikodistrofija ir ģenētiski pārmantota slimība, kam raksturīgi traucējumi galvas un muguras smadzeņu baltajā vielā nepilnīgas augšanas vai mielīna apvalka attīstības dēļ. Leikodistrofijai raksturīgi daudzveidīgi centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomi, piemēram, organisma demence, krampji, centrāla paralīze, kustību koordinācijas traucējumi, redzes nervu atrofija, un citi.

Hematomiēlija ir asinsizplūdums muguras smadzenēs. Kaut arī hematomiēlija var rasties traumas rezultātā, šo terminu ierasti lieto, lai apzīmētu asinsizplūdumu muguras smadzenēs, kas nav traumatisks. Šāda veida asinsizplūdums bieži var rasties pēc straujām mugurkaula fleksijas un ekstensijas kustībām, lielas fiziskas slodzes vai mugurkaula trulas traumas.

Paroksismālie traucējumi ir pēkšņa simptomu atkārtošanās vai pastiprināšanās; tie var izpausties, piemēram, spazmu vai krampju veidā. Šos īsos, biežos simptomus var novērot saistībā ar dažādiem veselības stāvokļiem. Veģetatīvie paroksismi rodas veģetatīvās nervu sistēmas virssegmentārās daļas – galvas smadzeņu deniņdaivas garozas, hipotalāma un smadzeņu stumbra tīklotā veidojuma – funkciju traucējumu dēļ.

Ikviens, kuru kādreiz piemeklējis spēcīgāks reibonis, zina, cik nepatīkama un biedējoša var būt sajūta, ko tas rada. Taču vai zinām, kas visbiežāk izraisa reiboni un ko iesākt, ja jūs piemeklējusi šī nepatīkamā liksta? Kādos gadījumos nekavējoties jāsauc palīdzība un ko varam darīt profilaksei?

Bērnu slimnīcas speciālisti ar īpašu video aicina pievērst uzmanību hroniskai miegainībai. Mūsdienām raksturīgajā dzīves ritmā miegainība kļuvusi par bieži sastopamu problēmu, tādēļ nereti tiek uzskatīta par normālu vai parastu parādību. Visbiežākie miegainības cēloņi ir nepietiekams vai nekvalitatīvs miegs, bet daļai cilvēku nepieciešamība pēc miega ir palielināta slimības dēļ.

Vairāk nekā puse Covid-19 pārslimojušo izjūt neiroloģiskas sekas – galvassāpes, nogurumu, miega traucējumus vai jau esošās neiroloģiskās slimības paasināšanos, novērojis neirologs.

Afāzija ir traucējumi, kuru rezultātā cilvēks nav spējīgs sazināties; afāzija var ietekmēt spēju runāt, rakstīt un uztvert valodu kā mutiski, tā rakstiski. Visbiežāk slimības cēlonis ir insults vai galvas trauma, tomēr traucējumi var attīstīties arī pakāpeniski smadzeņu audzēja vai slimības, kas izraisa progresējošus, pastāvīgus bojājumus, rezultātā. Afāzijas smagums ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem.

Organisms prot sintezēt vielu, kas ļauj līgani ieslīgt miegā – melatonīnu. Tomēr daudzi cilvēki mokās, nespējot iemigt, jo īpaši, ja miega režīms jāpārkāto, piemēram, pārejot uz vasaras laiku. Kā varētu sev palīdzēt šī hormona izstrādē, un, ja ar to nesokas, kā vēl iet talkā miega pelei?

Dizartrija ir fonētiski runas –, piemēram, skaņu veidošanas, balss, runas tempa – traucējumi, kas radušies, ja runas kustībai nepieciešamie muskuļi ir vāji vai grūti kontrolējami; bieži tā ir neskaidra vai lēna runa, kas ir grūti saprotama. Dizartriskie runas traucējumi var izpausties gan pieaugušajiem, gan bērniem, ja tiek pārslimota konkrēta slimība, ir iegūta galvas trauma, kā arī citu cēloņu rezultātā.