Miegs cilvēka organismam ir tikpat svarīgs kā gaiss, ūdens un pārtika. Pieaugušam cilvēkam ieteicamais miega ilgums ir septiņas līdz deviņas stundas. Latvijā šajā ziņā atklājas neviennozīmīga aina – vidēji deviņas stundas vai vairāk miegā pavada 4% aptaujāto iedzīvotāju, astoņas stundas – 27%, septiņas stundas – 39 %, sešas stundas – 25%, bet piecas stundas vai mazāk – 5%, secināts aptaujā.

Kopumā 39 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā saskaras ar miega traucējumiem, to skaitā 11 % – katru vai gandrīz katru nakti, 15 % – divas līdz trīs reizes nedēļā, 13 % – reizi nedēļā, secināts aptaujā. Tikmēr 21 % ar miega traucējumiem saskaras vidēji vienu līdz divas reizes mēnesī, 23 % – retāk, 14% – nekad, bet 3 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Kad nepagūtos darbus steidzam padarīt uz miega rēķina, ir pilnīgi normāli, ka jūtamies miegaini un noguruši. Taču mūsu vidū ir cilvēki, kas guļ pietiekami un tāpat nekad nejūtas izgulējušies. Viņi var iemigt visnepiemērotākā brīdī, pašiem to negribot, kas ļoti, ļoti apgrūtina dzīvi. Un pie tā ir vainīga narkolepsija.

Sāp mugura pēc apkārtnes sakopšanas  darbu slodzes, aktīvas sportošanas vai neierasti garas pastaigas… Tūlītējai muguras sāpju mazināšanai bieži vien gribas ķerties pie pretsāpju līdzekļa, nevis dodas pie ārsta. Taču ilgstoša šī simptoma nomākšana ne vien nerisina pamata problēmu, bet var radīt arī citu kaiti, piemēram, kuņģa gļotādas iekaisumu.

Sliktu atmiņu var uztrenēt, bet grūtības koncentrēties lielākoties ir noguruma, stresa, arī aizvadītās ziemas un vairākkārt pārslimotu infekciju atstātās sekas. Taču darbs neļauj snauduļot, arī studentiem un skolēniem drīz sāksies aktīvais eksāmenu laiks. Kā rīkoties, lai spēja noturēt uzmanību jau atkal būtu kā tikko uzasināts zīmulis, vērtīgus ieteikumus sniedz sertificēta farmaceite.

Šausmīgie notikumi, kas pašlaik notiek Ukrainā, rada sarežģītu psihoemocionālo fonu lielai daļai cilvēku. Smagas domas ir miega traucējumu rezultāts: ir grūti aizmigt, un, ja izdodas, pēc tam jāpamostas nakts vidū. Speciāliste iesaka, kā šādā satraucošā periodā patstāvīgi tikt galā ar miega traucējumiem.

Visbiežāk pavasarī savilkta kakla un spranda gadījumā tiek vainots skarbais vējš, caurvējš, pirmo dārza darbu radīts problēmu kopums vai sēdošs un mazkustīgs dzīvesveids. Bet tie nav vienīgie iemesli. Sāpes kakla apvidū jūtamas arī, ja ir sākusies infekcija (meningisms), kuru neārstējot vai nepareizi ārstējot, var iedzīvoties nopietnās veselības problēmās. 

Ekstremāli faktori un traumatiska pieredze var izraisīt nopietnas miega modeļu izmaiņas, tostarp izmainīt sapņu saturu vai veicināt murgus, tādēļ pašreizējos apstākļos pēc Covid-19 pandēmijā pārdzīvotā un saistībā ar satraucošajiem karadarbības notikumiem Ukrainā ikgadējās Starptautiskās miega dienas šogad izvēlētais sauklis “Kvalitatīvs miegs, vesels prāts, laimīga pasaule”  Latvijas sabiedrībā šobrīd var būt grūti īstenojams.

Dišēna muskuļu distrofija (DMD) ir reta, ģenētiska neiromuskulāra slimība, kas galvenokārt skar zēnus, bet kopumā ietekmē visu ģimeni. Latvijā tā parasti tiek diagnosticēta bērniem vecumā no trim līdz četriem gadiem.

Sāpes, tirpšana plaukstās un pēdās, ožas zudums, miega traucējumi un citas neiroloģiska rakstura problēmas aizvien biežāk seko pēc pārslimota Covid-19. Ambulatori ir pieejamas gan diagnostikas iespējas, gan arī terapijas, kas šādā situācijā varētu palīdzēt, skaidro neirologs.