Pilnvērtīgs miegs ir labas veselības priekšnoteikums – tas ļauj ķermenim atjaunoties, nodrošina mūs ar enerģiju un dzīvesprieku, turklāt no miega daudzuma un kvalitātes atkarīga virkne organisma funkciju, tai skaitā imunitāte un smadzeņu darbība. 

“Iedodiet kaut ko pret migrēnu!” ir lūgums, ko tik mulsinoši bieži aptiekā dzird farmaceiti. Taču – vai katras galvassāpes ir migrēna – palīdz noskaidrot neiroloģe un farmaceite.

Ko vēlēt svētkos? Protams, ka labu veselību!  Vēlējumu – “Lai visiem laba veselība!” kā populārāko ar 86% no respondentu skaita apstiprina arī aptauja. Bet kas var palīdzēt labai veselībai? Veselīgs dzīvesveids, vitamīni un, kā izrādās, arī lasītprieks, turklāt pasaulē ir pazīstams pat jēdziens – biblioterapija.

Miega traucējumu spektrs ir ļoti plašs – sākot no bieži apspriestās krākšanas un bezmiega, līdz pat miega paralīzei, staigāšanai miegā un citām neparastām darbībām. Viena no miega traucējumu grupām ir parasomnijas – nevēlamas fiziskas vai sajūtu pieredzes, kas izpaužas miega laikā, iemiegot vai pamostoties. 

Diez vai ir kaut viens, kurš nekad nebūtu piedzīvojis nakti, kurā savu miegu varētu nodēvēt par "cauru". Tā dažkārt gadās, ja nākamajā dienā gaidāms svarīgs notikums, taču ir cilvēki, kuri atzīst, ka šādas naktis piedzīvo visai bieži.

Ikviens no mums ikdienā zināmā mērā saskaras ar stresu, taču mēdz būt arī situācijas, kad tas ir krietni par daudz un kļūst sarežģīti to kontrolēt. Savukārt stress ietekmē cilvēka nervu sistēmu un tās vispārējo darbību. Pastāv arī uzskats, ka stresa un uztraukuma laikā zaudētās nervu šūnas neatjaunojas – vai tā ir taisnība?

Covid-19 laiks ir radījis jaunu realitāti, kurā tikšanās klātienē vismaz profesionālajā dzīvē vairs nav obligāti nepieciešama. Arī mācību un izklaides jomā ir daudz iespēju pieslēgties kvalitatīviem notikumiem attālināti vai baudīt digitalizētu saturu.