B12 vitamīns asinsradei un nervu šūnām: Kā zināt, vai uzņem to pietiekamā daudzumā?

Lai saglabātu veselību, enerģiju un nemainīgi augstu dzīves kvalitāti, cilvēkam ik dienas nepieciešams uzņemt noteiktu devu vitamīnu un minerālvielu. Viens no būtiskākajiem vitamīniem ir B12 jeb cianokobalamīns, kas organismā nodrošina virkni dzīvībai svarīgu funkciju, tai skaitā normālu asinsradi un nervu sistēmas darbību. Tā kā B12 vitamīnu organisms pats sintezēt nespēj, tā līmenis dažādu faktoru ietekmē var nebūt pietiekams, tādējādi ietekmējot kā mūsu fizisko, tā garīgo pašsajūtu. Par to, kāda ir B12 vitamīna nozīme un kādi simptomi liecina par tā deficītu, stāsta aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.

B12 ir ūdenī šķīstošs B grupas vitamīns, un tā galvenā funkcija cilvēka organismā ir normālas asinsrades un nervu šūnu funkcionalitātes saglabāšana. B12 vitamīns pārvērš folijskābi aktīvajā formā, piedalās šūnu ģenētiskā materiāla RNS un DNS sintēzē, mielīna jeb nervu apvalka sintēzē un taukskābju noārdīšanās procesos. Tāpat B12 ir nepieciešams dažādiem augšanas un reģenerācijas procesiem, kā arī ir nozīmīgs sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā un profilaksē. Pazemināts B12 vitamīna līmenis asinīs saistīts ar paaugstinātu depresijas risku un var būt iemesls neauglībai.

“Organisms pats B12 vitamīnu nesintezē, tāpēc to iespējams uzņemt tikai ar uzturu. B12 vitamīns pārsvarā sastopams dzīvnieku izcelsmes produktos, piemēram, gaļā, aknās, olās, piena produktos, jūras veltēs un zivīs. Uzņemot pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu, par B12 deficītu varētu neuztraukties, bet problēmas var rasties cilvēkiem, kuri uzturā nelieto dzīvnieku valsts produktus, – tiem šis vitamīns jāuzņem papildus,” stāsta sertificētā farmaceite.

Tā kā B12 vitamīna uzsūkšanās notiek tievajā zarnā, nepietiekama vitamīna absorbcija tāpat var būt kuņģa vai tievās zarnas darbības traucējumu gadījumā. Vitamīna deficīts visbiežāk novērojams gastrīta pacientiem un tiem, kuri pārcietuši kuņģa operāciju. Arī kuņģa skābi samazinošo medikamentu lietošana var traucēt vitamīna uzsūkšanos, savukārt cukura diabēta slimniekiem – deficīta cēlonis var būt metformīna lietošana. Riska grupā ir vecāka gadagājuma cilvēki, jo ar gadiem B12 vitamīna uzsūkšanās spēja samazinās. B12 deficīts tāpat var rasties arī grūtniecēm, jo, bērniņam strauji augot, mammas vitamīna rezerves var nebūt pietiekamas.

Simptomi, kas var liecināt par B12 deficītu

“Pazīmes, kas liecina par to, ka organismam trūkst B12 vitamīna, iesākumā ir nespecifiskas, līdz ar to cilvēki tām bieži vien nepievērš uzmanību, noveļot vainu uz nogurumu un pārslodzi. Tomēr der aizdomāties, ja parādās tirpšanas sajūta rokās vai kājās, jušanas traucējumi, nespēja koncentrēties, neskaidra redze, pastāvīgs nogurums, nespēks, slikta pašsajūta, galvas reiboņi, garastāvokļa pārmaiņas, arī nosliece uz depresiju, un ādas bālums. Šiem simptomiem vajadzētu pievērst uzmanību un laikus doties pie ģimenes ārsta, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes un noteiktu, vai pie vainas patiešām ir zems B12 vitamīna līmenis. Ilgstošs B12 deficīts var veicināt jau smagākas saslimšanas, kam nereti pievienojas arī neiroloģiski traucējumi,” uzsver farmaceite.

Nepieciešamās B12 vitamīna devas dienā

• Zīdaiņiem  – 0,5 mikrogrami;
• Bērniem – 0,9–1,8 mikrogrami;
• Pieaugušajiem – 2,4 mikrogrami;
• Grūtniecēm un māmiņām, kas baro ar krūti, – 2,6–2,8 mikrogrami.

“Ja nepieciešamo D vitamīna devu ar uztura palīdzību uzņemt nav iespējams, aptiekās pieejami B12 vitamīnu saturoši uztura bagātinātāji tablešu formā. Par piemērotākā produkta izvēli konsultējieties ar farmaceitu,” piebilst farmaceite.