Rudens un ziema ir brīdis, kad pieaug elpceļu saslimšanas gadījumu skaits, un viens no būtiskiem faktoriem, kas to ietekmē, ir sauss un piesārņots gaiss. Iespējams, to neapzināmies, bet mums ir daudz iespēju šos riskus samazināt vai pat pilnībā novērst.

Dabā sastopamās vielas ir pirmsākums jebkurām zālēm. Pirmās zāles, ko cilvēki lietoja, bija augi – gan svaigā veidā, gan augu uzlējumi, novārījumi, kompreses, arī dažādi minerāli un dzīvnieku produkti. Tikai pieredzes un izpētes ceļā mūsu senči guva zināšanas par augu dziedniecisko spēku un efektiem. Izsenis cilvēki ir meklējuši veidus, kā atslābināt ķermeni un prātu, mazināt sāpes un grūtsirdību. 

Elpošana ir viens no svarīgākajiem procesiem, kas iespaido pilnīgi visas cilvēka funkcijas, nodrošinot skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu, kā arī skābekļa izmantošanu šūnās un audos. Tomēr jāņem vērā, ka pilnvērtīgu plaušu darbību un elpošanu ietekmē tādi riska faktori kā smēķēšana un gaisa piesārņojums, kas var izraisīt astmu vai hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS). 

Lai gan šķaudīšana ir dabiska organisma izpausme, tā tomēr nav tik nevainīga, kā varētu šķist. Viens šķaudiens var saturēt ap 100 tūkstošiem kaitīgu baktēriju, kas strauji izplatās gaisā, bieži kļūstot par dažādu saslimšanu izraisītāju. Tāpēc – īpaši gada vēsajā sezonā – ir svarīgi būt piesardzīgam un, ja pašam gadījies apslimt, parūpēties par to, lai vīruss neizplatītos tālāk citiem. 

Saaukstēšanās mānīgajos un mainīgajos rudens mēnešos nav nekas neparasts. Tomēr, ja puncī aug un attīstās mazulis, tad pat iesnas, klepus, kakla sāpes un citi simptomi prasa papildu uzmanību. Par to, kā ārstēties topošajām māmiņām, konsultē ģimenes ārste.

Sākoties apkures sezonai, aktuāla problēma ir tās radītais sausais gaiss telpās. Mitruma līmeni gaisā samazina ne tikai centrālapkure, bet arī apsildāmās grīdas un dažādas citas elektroniskās ierīces. Ilgstoši atrodoties pārāk sausā gaisā, mazinās imunitāte, āda kļūst sausa un jutīga, kā arī pastiprinās alerģiju risks, jo putekļu cirkulācija ir intensīvāka. 

Klepus, aizlikts deguns, sāpes kaklā, asarojošas acis un vājums liecina tikai par vienu – ir sācies nepatīkamais vīrusu un saaukstēšanās laiks. Tas daudziem liek negribīgi palikt mājās, kavēt mācību stundas skolā un pienākumu izpildi darbā.

Rudens priekšvēstneši ir ne tikai zeltaino lapu paklājs zem kājām un bagātīga dārzeņu un augļu raža, bet arī tipiskākā šī gadalaika veselības liksta – iesnas. Diemžēl, iestājoties vēsākam un mainīgākam laikam, tās piemeklē gandrīz katru no mums. Par to, kā tās ārstēt un rūpēties par savu deguna veselību rudenīgajā laikā, stāsta farmaceite.

Vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju mēdz doties uz darbu arī tad, ja veselības problēmu dēļ būtu ieteicams palikt mājās, liecina "Veselības indeksa" dati. Katrs trešais (31%) atzīst, ka bieži dodas uz darbu situācijās, kad labāk būtu palikt mājās un veseļoties, piemēram, ja ir spēcīga saaukstēšanās, paaugstināta temperatūra vai ļoti slikta pašsajūta, bet 39% atzinuši, ka šādi mēdz rīkoties, taču reti. 

Lai arī par putekšņu alerģiju vairāk tiek runāts pavasara sākumā, diemžēl tās aktivitātes sezona turpinās līdz pat septembrim, vasarā īpaši aktualizējoties alerģijām no pļavas zālēm un nezālēm. Kā atpazīt alerģiju, nesajaukt to ar saaukstēšanos un sevi pasargāt?

Lai arī astma mūsdienās ir ļoti zināma slimība, daudziem cilvēkiem tā tomēr nav diagnosticēta un netiek ārstēta, tādējādi būtiski pasliktinot viņu dzīves kvalitāti. Pasaules astmas dienā 7. maijā ārsti pneimonologi un Latvijas Astmas un alerģijas biedrība aicina Latvijas iedzīvotājus pievērst vairāk uzmanības savai elpceļu veselībai un aizdomu vai noteiktu simptomu gadījumā noteikti doties pie ārsta.

Rīga, 18.apr., LETA. Aizvadītajā nedēļā, kad tika izsludinātas gripas epidēmijas beigas, jauni saslimšanas gadījumi reģistrēti tikai Liepājā un Rīgā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.