Biežākie pašārstēšanās gadījumi: kā tos vērtē speciālisti

Ir labi zināt, kā sev palīdzēt, ja gadās kāda veselības liksta, taču vienmēr jāatceras, ka situācijai neatbilstoša pašārstēšanās var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Ja ārsta konsultāciju saņemt dažkārt sarežģītāk, farmaceita konsultācija atbilstoši viņa kompetencei ir ērti sasniedzama vienmēr. Kuri ir biežākie pašārstēšanās gadījumi, un kā tos vērtē speciālisti?

“Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone atzīst, ka aptiekā tiek risināta ne viena vien veselības problēma. Labākajā gadījumā, lūdzot padomu farmaceitam, kurš savas kompetences ietvaros var atpazīt gadījumu, kad pirmo palīdzību patiešām var saņemt aptiekā, iegādājoties to vai citu līdzekli, un kad ir noteikti jādodas pie ārsta. “Daļa cilvēku tic, ka gandrīz ikvienu veselības likstu var sākt ārstēt saviem spēkiem. Šāds pieņēmums bieži vien izrādās maldīgs, un tad efektīvai terapijai būs nepieciešams gan vairāk līdzekļu, gan laika. Tāpēc ir svarīgi censties nošķirt simptomus, kam nepieciešama tūlītēja mediķu palīdzība vai pat uzraudzība, no tādiem, ko iespējams mazināt ar aptiekā iegādātiem bezrecepšu līdzekļiem,” norāda farmaceite.

Lūk, tipiskākās situācijas, kurās cilvēki ķeras pie pašārstēšanās!

Aizlikts deguns, iesnas

Autors: Pexels.com

Saaukstēšanās simptomi, jo īpaši aizlikts deguns, ir viens no iemesliem, kāpēc doties uz aptieku, lai iegādātos zāles un šo nepatīkamo sajūtu atvieglotu. Ir pieejams gana plašs bezrecepšu līdzekļu piedāvājums, tomēr jāpatur prātā dažas būtiskas nianses par to lietošanu, lai neiedzīvotos lielākās nepatikšanās. “Šos līdzekļus nedrīkst lietot ilgāk par piecām dienām. Pat tad, ja simptoms nav pārgājis, zaļu lietošana ir jāpārtrauc, lai neveidojas atkarība no šī medikamenta, ar ko pēc tam ir grūti cīnīties,” saka otolaringologs Veselības centru apvienībā Oļegs Sokolovs-Karijs un iesaka labāk izvēlēties kādu līdzekli deguna skalošanai – tas nebūs efektīvs tik tūlītēji, taču to drīkst lietot ilgstoši, neradot atkarību un kaitējumu veselībai. Ārsts arī atgādina, ka vecais labais tautas līdzeklis ķiploks nav izmantojams iesnu ārstēšanai un to noteikti nevajadzētu likt degunā. Ja nu ticība ķiploka spēkam ir liela, ķiploku var droši ēst un arī tā ēteriskās eļļas ieelpot.

Farmaceite atgādina, ka augu ziedēšanas laikā deguna aizlikšanu vai iesnas var izraisīt arī alerģija uz kādiem putekšņiem. “Tāda gadījumā, konsultējoties ar farmaceitu, var aptiekā iegādāties zāles pret alerģiju – antihistamīnus, kas palīdz mazināt alerģijas simptomus – acu asarošanu, deguna tecēšanu, kņudināšanu kaklā un šķaudīšanu. Aptiekā pieejami gan pirmās paaudzes, gan otrās paaudzes antihistamīni tablešu formā. Atšķirībā no vecākās paaudzes pretalerģijas zālēm, jaunie preparāti neizraisa miegainību. No deguna aerosoliem alerģijas simptomu ārstēšanai noderēs azelastīns, kas ir otrās paaudzes antihistamīns, un flutikazons – kortikosteroīds, kam piemīt pretiekaisuma iedarbība. Tie mazinās šķaudīšanu, tekošu, niezošu vai aizliktu degunu. Pret acu asarošanu, niezi, iekaisumu var lietot acu pilienus, kas satur azelastīnu vai nātrija kromoglikātu.”

Paaugstināta ķermeņa temperatūra

Autors: Pexels.com

Ķermeņa temperatūra paaugstinās, ja organisma imūnsistēma uzsāk cīņu ar kādu vīrusu vai organismā ir iekaisuma process. Ja vien temperatūra nepārsniedz 38 grādus un pašsajūta nav nomācoši slikta, organismam var ļaut šo ciņu izcīnīt, ievērojot miera režīmu. Ārsts atgādina, ka ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru būtu jāizvairās no fiziskās slodzes un tas ieteicams arī vēl pāris dienu pēc tam, kad ķermeņa temperatūra jau ir normalizējusies. Taču, ja saslimis cilvēks, kurš ikdienā ar sportu nodarbojas profesionāli, ir pieļaujama vien mērena fiziska aktivitāte. Tātad – nebūs īsti pareizi paļauties uz to, ka sports izārstēs.

Novājinātam organismam sportošana radīs papildu slodzi. Tāpat ārsts brīdina, ka tautas metode – izkarsēšanās pirtī – vairumā gadījumu var nepalīdzēt. “Jāņem vērā, ka pirts nozīmē krasas temperatūras svārstības. Organisms centīsies saglabāt normālu ķermeņa temperatūru ap vitāli svarīgiem orgāniem, piemēram, smadzenēm, sirdi, atņemot daudz asiņu no citām ķermeņa daļām, tostarp augšējiem elpceļiem. Tas var strauji vājināt imunitāti,” skaidro ārsts.

Dažādas sāpes

Ar dažādām sāpēm saskaras ikviens – kādam sāp galva, kādam – kakls, citam – mugura. Aptiekās var iegādāties vairākus bezrecepšu un pretiekaisuma līdzekļus, tomēr tie ir paredzēti tikai īstermiņa lietošanai. Turklāt svarīgi zināt, ka nedrīkst vienlaikus lietot divus (vai vairākus) šādus līdzekļus. Ārsts stāsta: “Nereti cilvēks neizlasa zāļu instrukcijas un tam pašam mērķim lieto gan, piemēram, paracetamolu, gan ibuprofēnu vai diklofenaku. Tā ir kļūda!”

Farmaceite skaidro, ka šīs zāles var būt dažādās formās – tabletēs, arī aplicējamā veidā. Tas ir jāņem vērā, jo aktīvo vielu organisms var uzņemt arī caur ādu. “Ja sāpes ir stipras, vajadzētu vērsties pie ārsta, lai nozīmē atbilstošu medikamentozo terapiju. Ja bezrecepšu pretsāpju zāles lietojat iekšķīgi un ir vēlme uzlīmēt uz sāpošas muguras arī pretsāpju plāksteri, būs jāizvēlas viens no līdzekļiem, pretējā gadījumā var pārsniegt aktīvās vielas diennakts devu un provocēt nevēlamas blakusparādības, piemēram, sliktu dūšu, sāpes vēderā, reiboni, apjukumu, redzes dubultošanos, nieru darbības traucējumus, hipertensiju, alerģiskas reakcijas. Lokāli lietojami preparāti nav ieteicami astmas slimniekiem  un alerģiskiem cilvēkiem, tos nedrīkst aplicēt uz ādas arī tad, ja ir ādas bojājumi, traumas.”

Par kakla sāpju ārstēšanu otolaringologs Oļegs Sokolovs-Karijs piebilst, ka lokālos līdzekļus var droši kombinēt ar kakla aerosolu vai sūkājamām tabletēm.

Traumas, sasitumi

Gan strādājot dārzā, gan aktīvā atpūšotā var gadīties kāda trauma – sasitums, nobrāzums, izmežģījums, apdegums. Jebkādas nelielas traumas gadījuma pašārstēšanās prasmes var būt palīdzīgas, tādēļ farmaceite aicina pārskatīt mājas aptieciņu un papildināt to ar siltajā sezonā bieži nepieciešamiem pirmās palīdzības līdzekļiem. “Pa rokai noteikti jābūt brūču dezinfekcijas līdzeklim, dažāda lieluma antibakteriāliem un steriliem plāksteriem, gelam vai ziedei ar antibakteriālu un antiseptisku iedarbību (brūču dzīšanai), kā arī aerosolam ar koloidālo sudrabu un hialuronskābi, kas novērsīs baktēriju iekļūšanas risku brūcē, ledus maisiņam saldētavā (noderēs, lai mazinātu tūsku pēc sasituma). Sasituma vai izmežģījuma gadījumā noder gels ar dimetilsulfoksīdu un heparīnu, kas mazina iekaisumu un sāpes, veicina ziluma uzsūkšanos. Apdeguma gadījumā palīdz pantenola putas, kas mazina kairinājumu, sniedz atvēsinošu sajūtu, mitrina un dziedē ādu.”

Farmaceite brīdina, ka noteikti nav jānodarbojas ar pašārstēšanos, ja piemēram, pēc traumas kāja vai roka ir izmainītā stāvoklī, ja parādās lielas hematomas, jūtamas asas sāpes, ja sasists vēders, galva, ja urīnā vai fēces ir asins piejaukums. Tuviniekam noteikti jāizsauc neatliekamā medicīniska palīdzība, ja, piemēram, cilvēks ir bezsamaņas stāvoklī, ir nepārejoši krampji.

Gremošanas traucējumi

Autors: Pexels.com

Slikta dūša, vēdera sāpes, akūta caureja, vemšana var liecināt gan par saindēšanos ar nekvalitatīvu pārtikas produktu, kas ir jo īpaši iespējams karstā laikā, gan arī par vīrusa infekciju. Juta Namsone atzīst: “Parasti šādi gremošanas trakta darbības traucējumi kavē doties uz aptieku, tādēļ ikvienā mājas aptieciņā vajadzētu laikus sagādāt dažus medikamentus, lai uzsāktu ārstēšanos. Noderēs aktivētā ogle, kā lietošanu aprēķina, ņemot vērā ķermeņa svaru, proti, uz 10 kg svara viena aktivētās ogles tablete. Var lietot arī  citu absorbentu, piemēram, diosmektīts, kas aizsargā kuņģa un zarnu trakta gļotādu. Labsajūtas uzlabošanai pēc caurejas un organisma rehidratācijai noderēs elektrolīti, piemēram, glikozes, nātrija hlorīda, nātrija citrāta un kālija hlorīda elktrolītu maisījums pulvera formā vai arī nātrijs, kālijs, kalcijs magnijs, C vitamīns šķīstošo tablešu veidā."

Akūtā periodā ieteicams uzturā neiekļaut šķiedrvielas, piemēram, klijas, nevārītus dārzeņus, atturēties no kāpostiem, pupām. Nav ieteicami karsti, asi, piparoti, trekni un saldi ēdieni, kas var izraisīt zarnu spazmas un meteorismu, jāierobežo piena produktu patēriņš. Lai izvairītos no organisma atūdeņošanās, svarīgi uzņemt šķidrumu.

Kad pašārstēšanās ir patiešām bīstama?

Lai ar teju katram ir pieredze, kā menedžēt to vai citu veselības situāciju, gadās, ka sajūtas un simptomi nelīdzinās nekam iepriekš pieredzētam vai, pat ja līdzinās, tie tomēr var liecināt par krietni nopietnāku, pat dzīvībai bīstamu problēmu, ko noteikti nevar atrisināt pašārstējoties.

Lūk, pazīmes, kas liecina, ka nekavējoties nepieciešama medicīniskā palīdzība!

• Elpas trūkums, elpošanas zudums.
• Bezsamaņa stāvoklis, krampji.
• Spēcīga asiņošana.
• Pēkšņas sāpes krūtīs, sirds apvidū.
• Stipras un pēkšņas sāpes jebkurā ķermeņa daļā.
• Stipra vemšana, intensīva caureja.
• Kustību, jušanas, apziņas traucējumi.
• Smaga alerģiska reakcija (piemēram, smakšana).

Situācijai neatbilstoša pašārstēšanās var būt pat ļoti bīstama, tādēļ ir tik svarīgi laikus vērsties pēc atbilstoša padoma.