Gada aukstajā laikā nereti kā nelūgts viesis pie mums ierodas kakla sāpes. Ir situācijas, kad tās var ārstēt mājās, taču ir gadījumi, kad noteikti ir jāmeklē ģimenes ārsta vai otolaringologa palīdzība. Kā ārstēt kakla sāpes, un kad neatlikt vizīti pie speciālista? Iepazīsties ar Veselības centru apvienības (VCA) otolaringoloģes Jolantas Ozolas sagatavotajiem padomiem!

Kakla sāpju cēloņi ir visdažādākie. Gada aukstajā sezonā tā var būt gan vīrusu, gan bakteriāla infekcija, kas izraisa akūtu rīkles gļotādas iekaisumu jeb faringītu. Tas sākas pakāpeniski, ar kņudēšanu rīklē un sāpēm pie siekalu norīšanas jeb t.s. “tukšā malka simptomu”, ko atvieglo ēšana vai padzeršanās. Vienlaikus faringītam cilvēkam var būt iesnas vai aizlikts deguns, kā arī nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra. Nereti šo saslimšanu pavada arī sauss klepus vai ausu aizlikums un sāpes.

 “Ja kņud kaklā un ir slikta pašsajūta, nevajadzētu uzsākt intensīvu “ārstēšanos”, dzerot pēc iespējas karstāku tēju, apēdot veselu citronu, vai ik 15 minūtes skalot rīkli ar sālsūdeni. Rīkles gļotāda ir viegli ievainojama, īpaši, ja ir iekaisusi. Pārāk karsts, sāļš, skābs, ass ēdiens vai dzēriens var to vēl vairāk kairināt, un gļotādas atjaunošanās nu prasīs ilgāku laiku,” mudina ārste.

Lai atveseļotos, organismam ir nepieciešama atpūta. Ja iespējams, paņem brīvdienu vai strādā no mājām. Rīkles gļotādai vajadzīgs silts, bet ne karsts, maigs šķidrums. Tās var būt zāļu tējas, kuras var dzert pa malciņam visas dienas garumā, kā arī rīkles skalošana pāris reizes dienā. Tas sildīs, vienlaikus uzlabojot asinsapgādi, un veicinās gļotādas reģenerāciju jeb atjaunošanos. 

Savukārt izteiktas sāpes rīklē rodas, ja sācies aukslēju mandeļu iekaisums - tonsilīts jeb angīna. To visbiežāk izraisa A grupas beta hemolītiskais streptokoks. Angīna sākas ar drudzi un strauju ķermeņa temperatūras paaugstināšanos virs 38 °C. Aukslēju mandeles pietūkst, reizēm uz tām veidojas strutains aplikums.

“Angīnas gadījumā rīšana ir apgrūtināta un sāpīga, mainās balss - izklausās, ka runājot mutē ir karsts kartupelis. Angīnas laikā noteikti jāievēro gultas režīms, jāuzņem pietiekoši daudz silta šķidruma – tējas, buljons vai morss. Uzturam jābūt nekairinošam, pusšķidras konsistences, lai atvieglotu norīšanu. Rīkles skalošanai var izmantot aptiekās nopērkamus, gatavus vai viegli pagatavojamus  šķīdumus ar antibakteriālu iedarbību. Streptokoku ierosinātas angīnas ārstēšanai ārsts noteikti izrakstīs arī iekšķīgi lietojamas antibiotikas. Ja ir augsta temperatūra un sāpes, noderēs kāds nesteroīdais pretiekaisuma līdzeklis,” uzsver otolaringoloģe.

Noteikti ir jāmeklē neatliekama medicīniskā palīdzība, ja kakla pietūkums rada elpošanas grūtības vai arī ir grūtības atvērt muti – iespējams, ka radušās komplikācijas, proti ir sākusies abscesa (tas ir strutu sakopojums, kas lokalizēti veidojas dažādos audos un orgānos) veidošanās.

Speciāliste atgādina, ka rīkle ir kopīgs orgāns elpceļiem un gremošanas traktam, tāpēc viens no iemesliem, kas mūsdienās bieži rada diskomfortu un kakla sāpes, ir kuņģa skābes atvilnis jeb gastroezofagāls reflukss. Atviļņa problēma parasti ilgst jau mēnešiem – mērenas kakla sāpes kombinējas ar sajūtu par gļotu krāšanos rīklē, balss piesmakumu, vēlmi krekšķināt, lai attīrītu balsi; nereti traucējošākais simptoms ir kairinošs, sauss klepus.

Šajā gadījumā noderīgi vērsties pie otolaringologa, kurš veiks rīkles un balsenes apskati. Atviļņa problēmas novēršanai būs nepieciešama vismaz mēnesi ilga terapija ar kuņģa skābi mazinošiem un gļotādu pasargājošiem līdzekļiem. Tāpat sāpes, kairinājumu un aplikumu rīklē var radīt arī mutes dobuma sēnīte jeb kandidoze. Tā ir nozīmīga blakusparādība, ja bronhiālās astmas ārstēšanā izmanto inhalējamos glikokortikoīdus. Tāpēc šīs terapijas laikā rūpīgi jāievēro mutes dobuma un rīkles higiēna, kā to ieteicis ārsts.