Pavasaris ir mānīgs gadalaiks – ar straujām temperatūras maiņām, joprojām aktuāliem vīrusiem, bet vienlaikus parādās papildu faktors – putekšņi, kas var radīt alerģiju. Kā atšķirt pavasara saaukstēšanos vai vīrusu no alerģiskām iesnām? Skaidro "BENU Aptiekas" piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Saaukstēšanās vai alerģiskās iesnas?

Neskatoties uz spožākiem saules stariem un gaišākām dienām, šobrīd dažādu vīrusu izplatība turpinās, stāsta ģimenes ārste. Pēc SPKC datiem gripas izplatība pēdējā laikā ir nedaudz samazinājusies, taču tā joprojām ir aktuāla. Jāpatur prātā, ka gripa parasti turpinās arī martā un aprīlī, bet var būt aktīva līdz pat maijam. Savukārt Covid-19 nav izteiktas sezonalitātes, tādējādi ar to varam saskarties visu gadu.

Vienlaikus strauji tuvojas putekšņu alerģijas sezona. Kā atšķirt alerģijas izpausmes no vīrusa? Galvenā atšķirība ir tā, ka alerģijai nav raksturīga paaugstināta temperatūra un simptomi paši no sevis nepāriet, bet saglabājas, kamēr turpinās kontakts ar alergēnu, skaidro ģimenes ārste. Alerģijas gadījumā raksturīgākie simptomi ir šķaudīšana, acu asarošana, nieze, ūdeņainas iesnas. Savukārt saaukstēšanās gadījumā ar laiku iesnas kļūst biezākas, var būt arī kakla sāpes, bet alerģijas gadījumā to visbiežāk nav.

Kā atpazīt alerģiju bērnam?

Foto: Freepik.com/ Drazen Zigic

Alerģijas bērnu vidū ir samērā bieži izplatītas, tāpēc vecākiem jābūt vērīgiem un jāpievērš uzmanība simptomiem, saka ģimenes ārste. Tipiskas alerģijas pazīmes bērniem ir: 

• ilgstošas iesnas bez temperatūras; 
• acu berzēšana, bieža mirkšķināšana;
• šķaudīšana, aizlikts deguns;
• aizkaitināmība, samazināta koncentrēšanās spēja.

Pamanot bērnam šos simptomus, ir jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas izvērtēs situāciju un nozīmēs ārstēšanu vai vajadzības gadījumā nosūtīs pie alergologa.

Arī pieaugušajiem, ja rodas aizdomas par alerģiju, to nevajadzētu ignorēt un jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu, lai, ja nepieciešams, dotos pie alergologa uz detalizētākiem izmeklējumiem un alerģijas testiem.

Alerģija! Ko darīt?

Alerģijas gadījumā, ja iespējams, jācenšas no alergēna izvairīties vai samazināt kontaktu (piemēram, putekšņu sezonā retāk uzturēties ārā, īpaši, kad ir augsts putekšņu līmenis), saka ģimenes ārste. Ir pieejamas speciālas lietotnes, lai sekotu putekšņu alergēnu izplatībai konkrētajā laikā. Alerģijas simptomu mazināšanai iekšķīgi var pielietot antihistamīnu grupas medikamentus. Var lietot arī medikamentus, kas nomāc alerģijas simptomus lokāli,  piemēram, deguna pilienus vai pretalerģijas acu pilienus. Alerģiju var ārstēt ar imūnterapiju, tā ir ilgstoša (divus līdz piecus gadus). Šādas terapijas laikā cilvēka organismā regulāri tiek ievadīts alergēns, lai panāktu organisma jutības mazināšanos pret konkrēto alergēnu. 

Klīniskā farmaceite skaidro, ka pretalerģijas līdzekļu klāsts ir ļoti plašs – gan bezrecepšu, gan recepšu pretalerģijas līdzekļi:

• pretalerģijas tabletes satur antihistamīna līdzekļus, kuri bloķē histamīna receptorus, tās lieto alerģiska rinīta gadījumā, lai atvieglotu deguna un acu simptomus, kā arī nātrenes gadījumā. Ieteicams lietot otrās jeb jaunākās paaudzes medikamentus, ko parasti lieto vienreiz dienā. Pirmās jeb vecākas paaudzes medikamenti var izraisīt miegainību;
• deguna aerosoli – palīdz mazināt tādus alerģijas simptomus kā šķaudīšana, deguna tecēšana, aizlikts deguns, nieze degunā. Aptiekās ir pieejami aerosoli ar antihistamīna līdzekli, ko izmanto siena drudža un nesezonalā alerģiska rinīta gadījumā, lai mazinātu deguna sekrēciju, šķaudīšanu un deguna gļotādas tūsku. Pieejami arī glikokortikosteroīdus saturoši deguna aerosoli, kam piemīt pretiekaisuma darbība;
• jūras ūdens aerosoli – izmanto deguna higiēnai. Deguna spreji ar dabīgiem polimēriem veido uz deguna gļotādas aizsargslāni pret alergēniem. Tos var izmantot gan profilaksei, gan simptomu atvieglošanai;
• pretalerģijas acu pilieni – palīdz atvieglot alerģijas izraisītu acu apsārtumu, niezēšanu, asarošanu, pietūkušus acu plakstiņus. Papildus noder arī mākslīgo asaru pilieni, kas palīdz noskalot alergēnus;
• geli ar antihistamīnu – lieto niezes mazināšanai, ja ir alerģiskas ādas reakcijas, piemēram, izsitumi, nātrene, ekzēma, pēc kukaiņu kodumiem un saules apdegumiem.

Par piemērotāko bezrecepšu līdzekļu izvēli ir jākonsultējas ar savu ārstu vai farmaceitu. Recepšu zāles pēc konsultācijas nozīmē ārsts, izrakstot recepti.

Atceries! Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasi lietošanas instrukciju un atbilstošo informāciju uz iepakojuma. Konsultējies ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.

Noderīgi padomi putekšņu alerģijas laikam

Foto: Pexels.com/ Nita

Putekšņu alerģijas gadījumā noderēs dažādi ikdienas ieradumi, kas palīdzēs mazināt saskarsmi ar alergēniem, skaidro farmaceite. Putekšņu alerģiju gadījumā ieteicams:

• atturēties no sportošanas ārā un garām pastaigām, kad putekšņu koncentrācija ir vislielākā;
• būt piesardzīgiem ar telpu vēdināšanu, turēt logus aizvērtus, lai putekšņi mazāk nonāktu telpās;
• dodoties ārā, valkāt saulesbrilles un galvassegu, bet atgriežoties iekštelpās, noskalot seju un nomainīt drēbes un apavus; virsdrēbes glabāt atsevišķi;
• pēc pastaigām noskaloties dušā, kā arī pirms gulētiešanas izmazgāt matus, lai guļamistabā ienestu mazāk putekšņu;
• regulāri veikt mitro telpu un virsmu uzkopšanu;
• izmazgāto veļu žāvēt iekštelpās, lai uz tās nenonāktu putekšņi;
• rūpēties par deguna higiēnu – tam var izmantot jūras ūdens aerosolus, savukārt acīm noderēs mākslīgo asaru pilieni, lai noskalotu alergēnus. Ir pieejami arī deguna spreji ar dabīgiem polimēriem, kas veido uz deguna gļotādas aizsargslāni pret alergēniem, tos var izmantot gan profilaksei, gan simptomu atvieglošanai.

Lai alerģija netraucē pavasara noskaņu!