Kā līgot, ja tev ir alerģijas? Iesaka alergologs
Strauji tuvojas tradicionālākie no tradicionālajiem latvju svētkiem – vasaras saulgriežu atbalss Jāņu vakara veidolā. Programmā dejas, ugunskura kuršana, lēkšana tam pāri – atkarībā no liesmas augstuma un katra individuālās riska uzņēmības – Jāņu siers un, nebūt nav izslēgts, ka arī papardes zieda meklēšana. Katrs kombinē un papildina ar izklaidēm pēc saviem ieskatiem.
Ir, protams, arī aspekti, no kuriem mēs šajos svētkos labprāt izvairītos. Odi. Lietus kā pa Jāņiem. Bravūrīgi mēģinājumi sēsties pie stūres, lai papildinātu izsīkušos alus krājumus. Nerimtīga šķaudīšana līdz rīta ausmai. Jāņi ir svētki visiem, kuri vēlas tos svinēt. Arī cilvēkiem ar siena drudzi (polinozi, putekšņu alerģiju). Te nu rodas izaicinājums – kamēr visi bauda, tu raudi. Un ne tāpēc, ka paparde novītusi, bet no alerģiju uzbrukuma. Siena drudzis ir sezonas slimība, kas parādās augu ziedēšanas laikā, jo to izraisa zālaugu, koku, krūmu, nezāļu, graudzāļu un citu augu ziedputekšņi. Nav pārāk aizraujoši, ja svētkus pārtrauc iesnas, lēkmjveida šķavas, asarošana, konjunktivīts, nātrene un drudzis. Ar siena drudzi slimo 3-4% Latvijas iedzīvotāju. Tātad no simts jāņubērniem vismaz trīs šos svētkus pavadīs ar īpašu piesardzību. Bet ko darīt? Svētkus taču kaut kā jāsvin! Konsultē medicīnas zinātņu doktors, alergologs Māris Bukovskis.
Daži veidi, kā aiztaupīt sev asaras
1. Jāņuzāļu vākšana, protams, ir sena un nekaitīga tradīcija, bet, ja to putekšņi apgrūtina mūsu vakara baudīšanu, pārējie mums visdrīzāk piedos, ja nebridīsim līdz krūtīm aizaugušā pļavā. Sevi varam mierināt ar domu, ka nebūsim noplūkuši Sarkanajā grāmatā iekļautu augu un samazinājuši arī iespējamību, ka pa ceļam savācam kādu ērču izcelsmes pasažieri. Bez tā mēs varam iztikt.
2. Vainagu pīšana. Ja mūs aicina piedalīties šajā nodarbē, atbildam ar izjustu, dvēselē tēmētu: “Vai tu gribi, lai es raudu?” Dramatiskākam efektam trenējamies pie spoguļa jau iepriekš. Varam eksperimentēt ar kosmētiku, lai uzsvērtu patieso sāpi acu skatienā.
3. Ja nu kāds ir uzņēmies salasīt zāles mūsu vietā un tagad jau starojošām acīm nāk mums likt vainagu galvā, veikli izvairāmies. Iespējams, ir vērts jau laikus sākt apgūt kādus noderīgus manevrus, lai tas svētku vakarā izdotos cēlāk, veiklāk un ne tik izmisīgi. Ja nav austrumu cīņu pieredzes, var mācīties no kaķa.
4. Ozollapās varbūt nav putekšņu, bet esam acīgi – iespējams, nolūkā to padarīt krāšņāku, kāds ozola vainagā ir iepinis madaru. Tam visam mēs arī sakām nē. Tā ticami, lai nedomā, ka jokojamies. Bet maigi, lai neapvainojas. Veiksmi!
5. Gulēšana siena šķūnī. Gulēšana, protams, nav darbs, un sienā īsti svaigu putekšņu vairs nav, bet ir nelielas aizdomas, ka labāk no tā nebūs. Ja nekādi nevaram vai negribam izvairīties, vismaz paklājam apakšā kārtīgu segu. Un piemīcam pamatu, lai nepamostos krāterī.
6. Ja esam nolēmuši savā Jāņu vakara programmā iekļaut arī papardes zieda meklēšanu, būs daudz vienkāršāk, ja atradīsi sevī dziļu pārliecību, ka papardes pļavā nezied, zied tikai tās papardes, kuras ir iekšā mājā. Tas varētu būtiski samazināt tuvību ar odiem un citiem kustoņiem, kā arī vajadzību skaidrot to, kāpēc tagad ir vai nav īstais brīdis raudāšanai. Bet varam, protams, arī izmantot to lēmumu pieņemšanā – it īpaši, ja patiesībā nevēlamies nonākt tik tuvu tiem, kas nav gatavi mūsu asarām. Vai deguna niezēšanai. Vai atkārtotai šķaudīšanai.
7. Visbeidzot, ir arī vienkāršs – kaut arī, iespējams, ne tik izklaidējošs – risinājums. Antihistamīna līdzekļi. Protams, ja vēlamies jāņot līdz rītausmai, būtu vērts izvēlēties līdzekli, no kura strauji nesāk nākt brangs miegs.
Priecīgus Jāņus bez alerģijām!
