Mātes un bērna veselības profilakses pasākumu plānošanai Veselības ministrija uzsāk bērnudārzu gaisa kvalitātes pētījumu
Šī gada februārī, Veselības ministrijai (VM) uzsākot pētījumu par pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) iekštelpu vidi, Latvijas bērnudārzos veiks gaisa kvalitātes mērījumus. Pētnieki apsekos 122 PII visos Latvijas reģionos un mērīs gaisa mitrumu, temperatūru un ogļskābās gāzes (CO2) koncentrāciju grupu telpu gaisā.
Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam vēsta, ka slikta gaisa kvalitāte iekštelpās var būt viens no iemesliem straujai infekcijas slimību izplatībai. Nevēdinātā telpā uzkrājas vīrusi un patogēnās baktērijas, kuras izplata inficētie cilvēki.
Dr. Džeimss Čerijs pētījumā par bērnu infekciju slimībām norāda, ka bērni, kuri apmeklē PII, saslimst vidēji 7,1 reizi gadā. Savukārt bērni, kuri uzturas mājās, slimo retāk – 4,7 reizes gadā. Biežākais bērnu saslimšanas iemesls ir saaukstēšanās vai akūtas elpceļu infekciju slimības. Viens no vienkāršākajiem profilakses pasākumiem ir vēdināt telpas. Bērna attīstības īpatnības nosaka to, ka bērns ieelpo un izelpo biežāk nekā pieaugušais, arī plaušu tilpuma un ieelpotā gaisa attiecība pret ķermeņa masu bērniem ir lielāka. No izelpas telpā uzkrājas CO2 jeb ogļskābā gāze. CO2 koncentrācijas pieaugums ne vien norāda uz nepietiekamu gaisa apmaiņu telpā, bet arī rada kaitējumu veselībai.
Pētījums sāksies ar pilotizpēti divās PII Rīgā un Jelgavā, pārbaudot, kā funkcionē izvēlētā pētījuma metodika, instrumenti un datu iegūšanas process. Katrā PII pētnieki apsekos mācību telpas un intervēs iestāžu pedagogus, kā arī izvietos mērierīces, kas vienu nedēļu fiksēs iekštelpu gaisa kvalitātes rādījumus. Vēlāk, 2025./2026. gada apkures sezonā, pētnieki datus ievāks bērnudārzos visā Latvijā. PII tiks izvēlētas tā, lai aptvertu visus Latvijas reģionus un dažādus apdzīvoto vietu tipus, iekļaujot gan pašvaldību, gan privātos bērnudārzus, tostarp arī tos, kas īsteno speciālās izglītības programmas bērniem ar īpašām vajadzībām.
Gaisa kvalitātes uzlabošanai svarīga ir pareiza ēku ventilācija. Tā nodrošina pietiekamu gaisa apmaiņu un pareizu CO2 līmeni, kā arī uzlabo telpu mikroklimatu. Ventilācijas efektivitāte ir komplekss jēdziens, jo ietver ne tikai cilvēku skaita, bet arī telpas lieluma, laika, kas bez pārtraukuma aizvadīts telpā, ventilācijas sistēmas un vēdināšanas aspektus.
Tāpat 2021. gadā publiskotā Hārvarda universitātes CogFx pētījumu sērija secina, ka, paaugstinoties CO2 koncentrācijai telpā, samazinās koncentrēšanās spējas, pazeminās radošā aktivitāte un palēninās uzdevumu izpildes temps, kas atstāj ietekmi uz bērnu tālāko attīstību.
Līdz šim gaisa kvalitātes pētījumi veikti vien Latvijas skolās, atklājot, ka aptuveni trijās ceturtdaļās mācību telpu vidējā CO2 koncentrācija pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas rekomendēto normu un arī ventilācijas kvalitāte vērtējama kā slikta. Tomēr skolu gaisa kvalitātes rādītājus nevar tiešā veidā attiecināt uz bērnudārziem, jo dienas režīms pirmsskolas izglītībā atšķiras no skolas ikdienas – nav mācību stundu un starpbrīžu, kurus var izmantot biežākai telpu vēdināšanai.
Pētījumā iegūtie rezultāti:
- veicinās vides apstākļu uzlabošanu PII;
- uzlabos izpratni par infekcijas slimību izplatības mazināšanu un iekštelpu gaisa kvalitāti;
- kalpos par pamatu turpmākām rīcības programmām gaisa kvalitātes uzlabošanai, kas ietver ieteikumus PII infrastruktūras un ventilācijas uzlabojumiem, efektīvākai telpu vēdināšanai, mikroklimata rādītāju uzlabošanai u.c.;
- sekmēs Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam noteikto mērķu sasniegšanu;
- palīdzēs, lai sagatavotu priekšlikumus sabiedrības veselības politikas veidošanai.
Pētījuma izlasē iekļautie bērnudārzi saņems vēstuli ar uzaicinājumu iesaistīties pētījumā un detalizētu informāciju par tā norisi. Lai sasniegtu pētījuma mērķi, VM aicina PII atsaukties aicinājumam piedalīties pētījumā.
Pētījumu veiks SIA “Corporate Consulting” pēc VM pasūtījuma. Pētījumu līdzfinansē Eiropas Sociālā fonda Plus projekts Nr. 4.1.2.1/1/24/I/001 “Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi”. Pētījumu plānots īstenot līdz 2027. gada 31. decembrim. Pētījuma kopējais budžets – 82 829,68 EUR (bez PVN).
