Šosezon biežāk tiek runāts par mikoplazmas baktērijas izraisītas pneimonijas izplatību. Kādi ir galvenie šāda veida pneimonijas iemesli un atšķirības no tipiskās pneimonijas, ārstēšana un atlabšanas process? Stāsta "BENU Aptiekas" piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Mikoplazmas pneimoniju izraisa baktērija Mycoplasma pneumoniae, kas izplatās, šķaudot un klepojot, stāsta ģimenes ārste. Šī baktērija nepārtraukti mainās, tāpēc attīstās rezistence pret plaši lietotajām antibiotikām. Galvenā atšķirība no tipiskas pneimonijas ir tā, ka pret mikoplazmas pneimoniju nav efektīvas penicilīna grupas antibiotikas. Jau iepriekš, 2018. un 2019. gadā, Latvijā ir bijuši mikoplazmas pneimonijas uzliesmojumi, tomēr Covid-19 pandēmijas laikā tā norima, bet šosezon atgriežas ar jaunu sparu. Biežāk ar mikoplazmas pneimoniju slimo bērni un jaunieši. Daudzi to pārslimo viegli, tomēr radītā imunitāte nav ilgstoša un jau drīz var saslimt vēlreiz. Šobrīd mikoplazmas pneimonijas vilnis joprojām turpinās – to apliecina gan statistikas dati, gan arī situācija praksē, saka ārste.

Jāatceras, ka slimības pārnešanu veicina ciešs kontakts ar inficētām personām. Tādēļ, lai izvairītos no inficēšanās, pietiekami bieži jāmazgā rokas, jāvēdina telpas un jārūpējas par imunitātes stiprināšanu kopumā.

Galvenās pazīmes un diagnosticēšana

Foto: Pexels.com/ Photo By: Kaboompics.com

Slimības sākums ir pakāpenisks – var būt nogurums, paaugstināta temperatūra, galvassāpes, kakla sāpes, sauss mokošs klepus. Ja simptomi pasliktinās vai neuzlabojas dažu dienu laikā, parādās elpas trūkums, sāpes krūtīs, paaugstināta temperatūra, ir jāvēršas pie ārsta, uzsver ģimenes ārste. Saslimšanas gadījumā ar ārstu noteikti jāsazinās arī gados vecākiem cilvēkiem un hronisku slimību pacientiem.

Mikoplazmas baktērijas izraisīto pneimoniju diagnosticē pēc raksturīgajiem klīniskajiem simptomiem, ārsts var saklausīt auskultējot plaušas pneimonijai raksturīgos trokšņus, var veikt plaušu rentgenu, kaut gan mikoplazmas pneimonijas radioloģiskie simptomi var būt mainīgi, nespecifiski un grūti novērojami. Arī laboratoriskajos izmeklējumos izmaiņas var būt mērenas un nav informatīvas. Visprecīzāk mikoplazmu var noteikt nazofaringeālajā uztriepē, bet ne visās ambulatorajās praksēs tās ir pieejamas. Savukārt mikoplazmu antivielu noteikšanu asins analīzēs izmanto stacionāros.

Ārstēšanas un atlabšanas process

Foto: Pexels.com/ Tara Winstead

Galvenā atšķirība mikoplazmas baktērijas izraisītas pneimonijas ārstēšanai no tipiskās ir lietojamās antibiotikas, stāsta ģimenes ārste. Uz mikoplazmas pneimoniju neiedarbojas penicilīna grupas antibiotikas, tāpēc ārstēšanai tiek lietotas tādas antibiotikas, kas pieder makrolīdu antibiotiku grupai. Ja arī šīs antibiotiku grupas antibiotikas neiedarbojas, tad pielieto tetraciklīna grupas antibiotikas.

Klīniskā farmaceite uzsver, ka ārsta nozīmēto antibiotiku devu pacients nedrīkst patvaļīgi mainīt, to samazinot vai palielinot. Ir jāievēro ārsta noteiktais lietošanas režīms, ievērojot, cik reizes dienā zāles jālieto. Jāatceras – lietošana divas reizes dienā nozīmē zāļu lietošanu ik pēc 12 stundām; trīs reizes dienā – ik pēc 8 stundām. Tāpat jāpievērš uzmanība lietošanas īpatnībām kopā ar uzturu vai dzērieniem un terapijas ilgumam – to nosaka ārsts. 

Tāpat kā tipiskas pneimonijas gadījumā, svarīgs ir mierīgs mājas režīms, jādzer daudz šķidruma, uzsver ģimenes ārste. Ja ārsts ir ieteicis, jālieto arī pretklepus un/vai prettemperatūras līdzekļi.

Savukārt, ja ir sauss un mokošs klepus, var tikt nozīmētas arī inhalācijas. Arī atlabšanas laikā liela nozīme ir atpūtai, pietiekamam miegam, veselīgam uzturam. Jāizvairās no smēķēšanas un citiem kairinošiem faktoriem.

Atceries! Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasi lietošanas instrukciju un atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Konsultējies ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.

Kas palīdzēs atjaunot spēkus pēc slimošanas?

Foto: Pexels.com/ freestocks.org

Pēc slimošanas jāņem vērā sava pašsajūta, lai uzreiz nepārslogotu organismu darbā vai sportojot, skaidro klīniskā farmaceite. Ieteicamas pastaigas svaigā gaisā un piemērotas fiziskās aktivitātes. Jārūpējas par veselīgu un pietiekami ilgu miegu un atpūtu. Katru dienu jāizvēlas sabalansēts uzturs, samazinot sāls patēriņu un uzņemot pietiekamu šķidruma daudzumu. Ēdienkartē jāiekļauj dažādi dārzeņi, augļi, ogas, zivis, pilngraudu produkti, liesa gaļa un piena produkti, kas nodrošina organismu ar vitamīniem un minerālvielām, kā arī papildus jālieto D vitamīns. Pietiekamai šķidruma daudzuma uzņemšanai noderēs ārstniecības augu tējas, piemēram, ugunspuķes, mežrožu, upeņu, liepziedu, melisas, kumelītes un citas tējas. No dabas līdzekļiem imūnsistēmas stiprināšanai var izmantot propolisu un citus bišu produktus, ehināciju, melnā plūškoka ogu ekstraktu, smiltsērkšķa augļus, greipfrūtu sēklu ekstraktu, probiotiķus un beta glikānus saturošus produktus. Atceries, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!