medicine.lv skaitļos

Lietotāji online342
Aktīvie uzņēmumi12659
Nozares raksti11791
Ekspertu atbildes21477
Psiholoģija: medicine.lv
Smadzeņu kontūzija un depresija - kā rīkoties?
Labdien! Mans vīrs šī gada septembrī, braucot ar elektroskūteri, nokrita un guva galvas traumu, kā rezultātā bija arī samaņas zudums uz dažām sekundēm. Dēls izsauca ātro palīdzību, un vīru aizveda uz slimnīcu. Slimnīcā, veicot datortomogrāfiju, ārsts- neirologs konstatēja smadzeņu kontūziju un asins recekļus abās smadzeņu daivās. Pēc šīs traumas vīrs teica, ka ir pārstājis vēlēties intīmo tuvību, par ko ļoti pārdzīvo, tāpat kā es. Kļuvis depresīvs, vairs neinteresē lietas, ar ko nodarbojās agrāk. Jau 3 mēnešus ir uz slimības lapas, jo uz darbu tomēr pēc tik smagas traumas vēl nevar doties. Vai depresija varētu būt saistīta arī ar to, ka vīrs visu laiku sēž mājās? Ārā iziet pastaigāties viņu nekādi nevaru pierunāt . Vīra vecums ir 35 gadi. Paldies! Būšu pateicīga, ja sniegsiet atbildi.
Atbild:
Dace Simsone, psihiatrs
Labdien! Būtu vēlama klātienes psihoterapeita vai psihiatra konsultācija. Principā pēc galvas traumas var būt šādas sekas, un, papildus par šiem simptomiem var runāt arī ar neirologu. Fiziska slodze būtu vēlama, bet ļoti mērena....
Atbild:
Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs
Labdien! Gan pati trauma kā psiholoģisks pārdzīvojums, gan traumas izraisītais smadzeņu satricinājums vai kontūzija var būt par iemeslu dažādām psihiskās veselības izmaiņām. Tai skaitā arī interešu un dzīvesprieka zudumam, nomāktam garastāvoklim, koncentrēšanās un atcerēšanās grūtībām un libido pavājināšanās problēmām. Laicīgi vēršoties pēc palīdzības, var ātrāk un efektīvāk novērst traucējošos simptomus. Lai saprastu, vai Jūsu vīram ir depresija un kādā apmērā viņš cieš no šīs slimības, Jūsu...
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Depresija var būt saistīta ar visiem Jūsu minētajiem faktoriem, kas ir izmainījuši gan Jūsu dzīves veidu, gan attiecības. Ieteicama vizīte pie psihiatra. Ar cieņu,...
Kā pārstāt mīlēt cilvēku, kurš no tevis aizgāja?
Labdien! Kopā ar draudzeni nodzīvojām 7 gadus. Attiecībās, protams, bija daudz nesaskaņu, dažreiz pārdzīvojumi. Bet kuriem tad pāriem viņu nav! Draudzene vienā dienā izlēma, ka grib vienu nedēļu padzīvot atsevišķi, bet tas jau ir izvērsies uz 5 mēnešiem. Šī šķiršanās man uz dzīvi lika paskatīties pavisam no cita skatu punkta. Sapratu, cik ļoti patiesībā esmu viņu mīlējis visu šo laiku, cik man viņa ir dārga, vērtīga. Parādījās vēderā tādi tauriņi, ka maz neliekās. Nekad nedomāju, ka manos 44 gados kaut kas tāds vēl vispār ir iespējams. Mūsu attiecībās nebija komunikācijas, nemācējām runāt viens ar otru, man pirms tam bija grūti publiskās vietās viņu samīļot, ko es tagad nesaprotu, kā es varēju tā nedarīt. Es no problēmu risināšanas izvairījos, atstūmu viņu, jo baidījos, ka sāpēs, ka tas izraisīs šķiršanos, baidījāmies kaut ko otram teikt, lai neaizvainotu. Šķiršanās pirmajās nedēļās lasīju daudz informācijas par attiecībām, to uzturēšanu, psiholoģiskos rakstus utt. Un diemžēl tikai tagad sapratu, ka problēmas ir jārisina jau pašā saknē, ka ir jārunā kaut vai par niecīgākajiem sīkumiem, kas patīk, kas nepatīk, ka par attiecībām ir jārūpējas, ka pie tām ir jāstrādā, ka tieši visi tie sīkumi padara attiecības tikai spēcīgākas. Man bija savs hobijs - makšķerēšana, kam veltīju savu brīvo laiku - ne visu, bet veltīju. Viņai savukārt hobija vispār nebija, kas, man liekas, nebija pareizi, jo man bija savs privātais lauciņš, viņai nē. Es viņai vienmēr esmu atļāvis iet satikties ar cilvēkiem, padejot, pat braukt ar draudzenēm ceļojumā bez manis, ja vēlas, jo es viņai uzticējos un ļoti cienīju. Divatā mēs arī pavadījām ļoti daudz laika, vienkārši pastaigājoties, braucot uz dažādiem spa, dārzā utt. Pēdējos divos gados pārvācāmies uz citu dzīvokli, par draugiem vispār aizmirsu, likās, ka nu beidzot - būs mums bērniņš, laulības, ģimene, gājām skatīties īpašumus. It kā likās, ka viss ir kārtībā, viss būs, bet tad vienā dienā dzīve beidzās! Zinu, ka to visu jau vajadzēja darīt daudz ātrāk, bet bija dažādi iemesli, finansiālās grūtības, jāpabeidz studijas, jānostabilizējas. Likās, ka viss vēl tikai priekšā... Kopš viņa aizgāja padzīvot atsevišķi, šo piecu mēnešu laikā esam sarakstēs visu izanalizējuši, sapratuši pieļautās kļūdas... Jā, abi sapratām! Viņa, piemēram, neteica - nebrauc nākamnedēļ makšķerēt, darām to un to, vai man tagad ir grūti ap sirdi, atnāc samīļo mani. Kad pajautāju, ko varētu šajā nedēļas nogalē padarīt, vai ir kaut kādas vēlmes, vienmēr atbildēja ar NEZINU. Es nevarēju uzminēt, kas otrai pusītei tajā brīdī tieši bija nepieciešams, vajadzīgs. Viņa uzskata, ka tādas lietas partnerim ir pašam jājūt, bet ja tu atnāc no darba ar kaut kādām problēmām galvā, kā tu vari to just! Kad vajadzēja palīdzību, nekad neatteicu, mājas darbos palīdzēju, dārzā gandrīz visu darījām kopā, visur mēs bijām kopā. Neesmu no tiem cilvēkiem, kas sēž dīvānā un skatās TV, kamēr otrs strādā. Uzslavas, pateicības vispār neatceros, kad būtu no viņas saņēmis šo 7 gadu laikā. Atskatoties atpakaļ uz šiem septiņiem gadiem, liekas ka viņa uzmanības apliecinājumus, mīļumu, komplimentus utt. vēlējās tikai saņemt, nedāvājot otram. Divus mēnešus pēc dienas, kad aizgāja padzīvot atsevišķi, bildināju, jo domāju, ka tāds mans solis viņai tiešām liks saprast, ka man ir ļoti nopietni nolūki uz viņu, ka vēlos ar viņu veidot ģimeni, ka es nerunāju muļķības. Bet laikam viņai tie pārdzīvojumi ir tik daudz, ka nevēlas nākt atpakaļ un sākt visu no jauna, un jau augstākā gultnē. Pirmos divus mēnešus vēl nedēļā reizi satikāmies, runājām par jūtām, ka es esmu mainījies, ka viss mums vēl varētu būt, bet tas viņu tikai vairāk no manis attālināja, un neatļāva vispār vairāk tikties, tikai sarakstīties. Sarakstēs pēdējos mēnešos viņa ir palikusi ļoti cietsirdīga, ļauna, vienaldzīga. Nekad viņa tāda dzīvē nav bijusi. Viņa zina, ka man ļoti sāp, ka es ļoti pārdzīvoju, ka vēlos ar viņu veidot ģimeni, bet vienalga mani sāpina. Uz jautājumu, vai viņa to dara speciāli, lai es viņu ienīstu vai aizmirstu, saka, ka nē. Uz jautājumu, vai viņai jau ir jaunas attiecības ar citu, ļoti ilgu laiku spīdzināja mani, un neko konkrēti neatbildēja. Nesaprotu, ko gribēja ar to panākt, atstāt mani rezervē, nesāpināt, vai speciāli neko konkrētu neteikt, lai es mokos. Tā neziņa mani beidza nost! Nesen sociālajos tīklos ieraudzīju uzņemtus video ar vienu cilvēku kopējā izbraucienā. Es, protams, vēlējos noskaidrot, vai jau ir sākusi satikties ar citu, bet saka, ka nē, esot cilvēks jau sen zināms. Nezinu, varbūt es visu izpušķoju, uzburu ainiņas, bet varbūt arī nē… Zinu, ka šajā situācijā man nav tiesību zināt, kur viņa ir, ko dara un ar ko pavada laiku. Bet, kā jau teicu, tā neziņa, nekonkrētība beidz nost. Var taču vienkārši atbildēt ar JĀ vai NĒ, nespīdzināt otru cilvēku. Gribas cerēt, ka kaut kad, kad viss nomierināsies, kad negatīvisms būs pārgājis, viņa sapratīs, sadzirdēs mani, gribēs mēģināt vēlreiz. Pazīstot viņu visus šos 7 gadus, zinu, ka mums vēl viss varētu izdoties, ja tikai viņa spētu tam noticēt. Pagaidām izskatās, ka viņa vēlas patiešām visu izbeigt, sākt jaunu dzīvi, nav vairs viņai jūtu, nav klikšķa. Man ir grūti saprast, vai ar mani kaut kas nav kārtībā, vai ir tā, ka viņa arī ir daudz kur vainīga, un, ja nemainīsies arī viņa, tad es nemaz nevarētu šo cilvēciņu padarīt laimīgu. Esmu jau novests līdz tādai stadijai, ka liekas, ka es pie visa esmu vainīgs, vainoju par visu sevi. Zinu, ka laiks visu dziedē, bet man tas jau ir par traku, ir pagājuši jau 5 mēneši, bet man ir grūti tam tikt pāri, ciešu, mokos, naktīs neguļu, ēst vispār negribas, raudāju histēriski diezgan bieži, arī pie stūres mašīnā braucot. Jā, teiksiet, vīrieši neraud. Raud, un kā vēl! Tādas sāpes un pārdzīvojumus reti kurš varētu izturēt! Tā jau saka, ka šķiršanās sāpes ir grūtāk pārdzīvot par cilvēka zaudēšanu, jo tu zini, ka tā cilvēka vairs nebūs, viņa nav, tu no viņa atvadies, tev vairs nav cerību, bet no cilvēka, kurš no tevis aizgājis, tev cerība nepazūd, ir grūti atvadīties, jo viņš ir kaut kur tepat, dzīvo tālāk, priecājas, veido dzīvi, bet jau bez tevis. Nezinu, kā tam tikt pāri, kā lai viņu aizmirst, kā lai pārstāj mīlēt? Zinu, ka sevi visu laiku jānodarbina, lai galvā nav domas tikai par viņu, bet tas nepalīdz! Ko Jūs varētu ieteikt? Paldies!
Atbild:
Linda Žeime, psiholoģe
Labdien! Ar šo vēstuli jau esat spēris pirmo soli, izrakstot ārā emocijas, domas, kas ir ļoti vērtīgi savas pašsajūtas uzlabošanai. Šķiršanās posms nav viegls, tas ir zaudējums, kurā jāiziet cauri dažādām stadijām (noliegums, tirgošanās, dusmas, nomāktība un pieņemšana). Šajā laikā svarīgi ir turpināt dzīvot, kā jau minējāt, nodarbināt sevi, taču jāļauj sev arī skumt un izsērot šo zaudējumu. Ja ir sajūta, ka nepieciešams atbalsts, tad var vērsties pie kāda cilvēka, kam uzticaties vai speciālista...
Atbild:
Ineta Blūmīte, psihologs
Labdien! Kā pārstāt mīlēt cilvēku, kurš no tevis ir aizgājis? Nekā! Jūtas ir viena no iracionālām psihes funkcijām un tās nevar racionālā ceļā “amputēt”. Dzīvē jau tā nenotiek, ka mēs mīlam tikai tos, kas to ir pelnījuši ar savu labo izturēšanos pret mums. Mēs, protams, varam sākt racionalizēt, devalvējot aizgājēja nozīmību, bet vai tāds ceļš būs personības izaugsmes ceļš? Kad no mums aiziet mīļotais cilvēks, tas ir patiesi sāpīgi - ciešanas no emociju “smagā gala”. Kā netrenēta cilvēka sirds pie smagas slodzes...
Kā cīnīties ar noslēgtību?
Labdien! Man ir 24 gadi. Kā cīnīties pašam ar sevi? Ir problēma iedraudzēties un iejusties kompānijā. Nejūtos ērti pat kompānijā, kuru jau zinu ilgu laiku, nezinu par ko runāt, jūtos kā muļķis, kautrējos. Ir cilvēki, ar kuriem nespēju rast kopīgu valodu pat zem četrām acīm. Bet tā ar lielu daļu varu sarunāties arī zem četrām. Nav lielu problēmu veikalā vai jebkur citur kādam uzdot kādu jautājumu, lai atrisinātu kādu ikdienas situāciju. Pa lielam problēmas rodas draugu, tālāku radu kompānijās, darbā, darba ballītēs. Visur sēžu kā vientuļais vilks. Nav neviena, ar ko īsti parunāt, nezinu par ko runāt, kautrējos, klusēju. Dažreiz, kad kāds grib mani izjokot vai vienkārši kādu sliktu frāzi izsaka uz manu pusi, neprotu atbildēt. Es nezinu, kā ar to cīnīties, kā kļūt par draudzīgāku cilvēku, kā iejusties kompānijā, kā prast runāt ar cilvēkiem dažādās situācijās... Ko man darīt? Paldies!
Atbild:
Elīna Zariņa, psihologs
Labdien! Jūsu situācijā būtu vērtīgas grupu nodarbības psihoterapijā. Tās ļautu gan dziļāk iepazīt un izprast sevi, gan drošā un atbilstošā vidē pārstrādāt attieksmi un veidot veiksmīgākus uzvedības modeļus. Tomēr, ja tas šķiet par grūtu, ieteicams sākt ar individuālām psihologa, psihoterapeita konsultācijām, kas palīdzēs izprast šī kautrīguma, noslēgtības cēloņus un rast arī risinājumus. Veiksmi un drosmi Jums!...
Atbild:
Dr. Inita Lēna Goldšteina
Labdien! Šķiet, Jūs nejūtaties pārliecināts par sevi un kautrējaties. Protams, komunikācijas spējas var apgūt, runājot un izspēlējot dažādas lomu spēles spoguļa priekšā (kā es iesāku runāt, ko es saku, lai tas iederētos situācijā, kā es izskatos u. tml.). Laba metode ir arī ierakstīt vai nofilmēt kaut vai ar telefonu, kā to darāt, izanalizēt un mēģināt vēl, kamēr jūtaties pārliecinātāks. Internetā ir daudz lekciju par to, kā lasīt lekcijas, runāt pārliecinoši u. tml., un tas ir tas, kas Jums varētu palīdzēt....
Vai tiešām šie simtomi liecina par uzmanības deficīta sindromu bērnam, un kā pareizi rīkoties?
Labdien! Situācija tāda... Manam piecgadniekam nesen neirologs noteica diagnozi - uzmanības deficīta sindroms, taču nezinu, cik daudz taisnības ir ārstam, jo viņš īsti neieklausījās tajā, ko stāstīju par to, kā bērns uzvedas. Tagad jālieto "Espriko" 2 mēnešus pa 4 kapsulām dienā + nomierinošs sīrups. Mēnesi lietojam, pieturamies ikdienā pie audzināšanas noteikumiem, ko ģimenes ārsts ieteica, bet progress pagaidām principā nav. Gribu saprast, vai ir vēl kāds veids, kā pārliecināties, vai diagnozi noteica pareizi? Jo varbūt es no bērna prasu par daudz vai arī pie dzīves situācijas viņš nespēj/negrib pierast?! Ir audžutēvs, ko sauc par tēti, un bioloģiskais tēvs, ko satiek reti. Ir māsa - pusotru gadu jauna. Bet problēmas ar uzvedību puikam ir jau no gada vecuma. Viss sākās ar šķiršanos, puika attīstījās labi, sāka runāt, bet, kā izšķīros, pārstāja izrunāt pat vārdu "mamma", uz kādu pusgadu "apklusa". Atsāka runāt trīs gadu vecumā. Pa to laiku jau bija citas uzvedības problēmas, histērijas lēkmes līdz stadijai, kad apdraudēja savu veselību (zils, bez elpas, krita uz kāpnēm). Kad attapās no histērijas, neviens nesaprata, kāpēc tā sākās. Vēlāk arī atkārtojās tādas lēkmes, bet nedaudz vieglākos veidos. Psiho, met mantas (reizēm), kaujas (reizēm), nespēj koncentrēties, visu laiku ir nemierīgs, skaļi uzvedas, bakstās, knubinās ar pirkstiem, runā skaļi un daudz, nespēj vai negrib veikt vienkāršus uzdevumus, elementāras lietas pārvērš traģēdijā - piemēram, saģērbšanās mums ir karš. Grib visur būt pirmais, taču, kad pašam kas jāpaveic un nespēj tik ātri, kā citi, vai vispār nesaprot, kas jādara, tad sāk sevi noniecināt, raud, un sākas dusmu lēkmes - gan mājās, gan bērnudārzā. Arī ciemos daudz kas no šī visa izpaužas. Pašai ir emocionāli grūti, bet vēlos palīdzēt mazajam, lai viņam un, nenoliegšu, - arī pašai, būtu ne tik mokoša ikdiena. Arī audžutēvs ļoti palīdz ar stingrāku balsi, kad nespēju vairs pati cīnīties. Esam vienoti, ļoti iesaistāmies arī bērnudārza ikdienā, jo saprotam, ka bērnudārza audzinātājām arī nav viegli. Ir labās dienas un ir arī ļoti sliktas dienas. Patiesībā visu izstāstīt tā nevar, bet gribas dzirdēt vēl kādus padomus, kas nesaistās ar medikamentiem, un kur vēl doties, lai saprastu, vai tiešām dēliņam ir uzmanības deficīta sinroms! Paldies jau iepriekš!
Atbild:
Inta Zīle
Labdien! Ja jūtaties nepārliecināta par Jūsu dēlam noteikto diagnozi, un nozīmētā ārstēšana nedod gaidīto uzlabojumu, varat vaicāt cita speciālista viedokli (cits bērnu neirologs, bērnu psihiatrs vai bērnu psihoterapeits). Ja neirologs izmeklēja Jūsu dēlu un atrada pietiekami daudz simptomu, lai uzliktu UDS diagnozi, tad kādas grūtības nenoliedzami pastāv. Cits jautājums - cik lielā mērā tās ir bioloģiskas, cik - saistītas ar attīstības sarežģījumiem? Minat, ka dēls attīstījās normāli līdz gada...
Atbild:
Dr. Inita Lēna Goldšteina
Labdien! Esat plaši raksturojusi situāciju savā ģimenē un jūtams, ka esat ļoti noraizējusies. Ieteiktu Jums aiziet pie ārsta-psihoterapeita, kas strādā ar bērniem. Informāciju un ārstu kontaktus var atrast arstipsihoterapeiti.lv. Varu ieteikt, piemēram, dr. Silviju Lejnieci....
Vai varikocēle ietekmē hemoroidālo tīklu?
Labdien! Biju uz proktoskopiju, diagnoze - hemoroīdi. Pirms 4 gadiem tika uzstādīta diagnoze varikocēle. Vai varikocēle ietekmē hemoroidālo tīklu? Paldies!
Atbild:
Dr. Ints Bruņenieks, proktologs
Labdien! Tiešā veidā varikocēle hemoroidālos mezglus neietekmē. Varikocēles un hemoroidālās slimības klātbūtne varētu liecināt par noslieci uz vēnu varikozi, venozu nepietiekamību un, iespējams, iegurņa sastrēguma sindromu. Jebkurā gadījumā katra no šīm saslimšanām prasa atbilstoša speciālista konsultāciju un optimālākās terapijas izvēli. Attiecībā uz hemoroidālo slimību, ja tā rada kādas sūdzības (asiņošanu, diskomfortu, mezglu trombozi vai mezglu izkrišanu) uzskatu, ka būtu nepieciešama...
Ko darīt, ja ir konstatēta 10-11 muguras skriemeļu diska trūce?
Labdien! Ko darīt, ja ir konstatēta 10-11 muguras skriemeļu diska trūce? Pēdējo 4 gadu laikā ir izieti neskaitāmi fizioterapijas kursi, apmeklēti dažādi speciālisti, neviens nevar pateikt īsti ko darīt - varat mēģināt vingrot utt., bet. ja rehabilitācijas kursi nepalīdz, tad ko? Visus šos gadus dzeru stipras pretsāpju zāles, kuras beidz nost pārējos orgānus. Nedzert nevaru, jo tad pakustēties normāli nevaru, tirpst kājas, rokas, spazmatiskas sāpes - strādāt normāli nevaru. Man ir 38 gadi, bet jūtos bezcerīgi, sieva bērniem ir gan mamma, gan tētis. Protams, daru visu, ko vien spēju, lai arī sāpēs moka, bet cik ilgi - gaidīt kamēr atteiks nieres?! Lūdzu, iesakiet kaut ko. Pat Latvijas profesori pasaka, ka šādas operācijas Latvijā netaisa, risks - paralīze 90% gadījumu. Lieki piebilst, ka ģimenes ārsts arī rausta plecus un brīnās, kā tas ir, ka sāp nepārtraukti mugura, zāles negrib rakstīt, bet neko neiesaka. Uzraksta zāles, kas it kā mazina nervu iekaisumu, izmaiņas nekādas.
Atbild:
Ilze Bērziņa, FRM ārste, Reh. centrs "Līgatne"
Labdien! Bez laba fizioterapeita un regulāras vingrošanas Jūs neiztiksiet. Jāievēro ergonomijas principi. Pat, ja veiktu operāciju, tāpat būs jāvingro. Iespējams, ka jāpakoriģē medikamentu saraksts. Krūšu daļas 10-11 diska trūcei nevajadzētu izsaukt roku tirpšanu. Precīzākus ieteikumus, balstoties uz tik nekonkrētu informāciju, nevaru sniegt....
Atbild:
Jānis Šlēziņš, Neiroķirurgs
Labdien, Muguras sāpju iemesli mēdz būt dažādi, un diska trūce ir tikai viens no tiem. Būtu ieteicams atnākt uz konsultāciju, kuras laikā varētu noskaidrot, vai diska trūce ir iemesls sūdzībām, jo pastāv iespēja, ka sāpju iemesls ir cits. Taču, ja nudien diska trūce ir iemesls sūdzībām, tad attiecībā uz operāciju var teikt, ka tādas Latvijā veic, un, lai arī kā jebkurai citai operācijai ir riski, tomēr 90% paralīzes risks neatbilst patiesībai, un ir uzskatāms par pārspīlējumu. Ar cieņu, Dr. med....
Kā varu uzlabot situāciju, lai nekaitētu bērniņam?
Labdien! Esmu grūtniece, rit 3 trimestris, viss ir plus-mīnus kārtībā, kaut gan bija daži bīstami momenti. Taču jau kopš grūtniecības sākuma ir paaugstināts stress sakarā ar ģimenes attiecībām. Visu grūtniecības laiku, ik pāris nedēļas strīdi, emocijas, tad atkal nedēļu relatīvs miers, kamēr kaut cik nomierinos, tad pāris dienas labi, un atkal nedēļu smagi. Uztaisīju kortizola analīzes, plkst. 13:00, kortizola līmenis 830 (referētās normas no 7:00-10:00 171-536, vakarā 50% no rīta daudzuma). Sakiet, lūdzu, cik ļoti esmu kaitējusi bērniņam un ko es var darīt lietas labā, lai vismaz pēdjos 2,5 mēnešus un barošanas laikā uzlabotu situāciju un mazulītis tik ļoti neciestu?
Atbild:
Medicine.lv
Labdien. Analīzes rekomendēju izrunāt ar savu ārstu, jo ir jāvērtē situācija individuāli. Ja grūtniecības laika ir emocionāls stress, tas var ietekmēt Jūsu un Jūsu bērna veselību. Ir iespējamas pāru psihologa apmeklēšana, psihoterapeita konsultacijas, Baha ziedu terapija, homeopātija. Metodi, kura būtu Jums piemērotāka un pieņemamāka, ieteiktu izvēlēties kopa ar savu ārstu....
Kā paaugstināt libido?
Labdien! Man ar draugu ir seksuāla jautājuma problēma. Man šobrīd ir tāds nedaudz depresīvs laiks, pieņēmos svarā, nomainīju amatu, vēl ir šādas tādas veselības problēmas. Man jau ir 27 gadi, gribam tikt pie bērniņa, bet nesanāk, un arī tas mani nomāc. Bet lielākā problēma ir ar seksu. Viņš grib 10 reizes dienā, bet man vairs tik ļoti negribas. Kad es atsaku seksu, dzirdu frāzes: "Tu mani vairs nemīli", "Tu mani vairs negribi", "Mums vairs nav seksa", "Kas ar mums būs vecumdienās" utt. Kā lai paskaidro, ka pēc tādām frāzēm es nesākšu gribēt, bet otrādi - palieku dusmīga? Es saprotu, ka vaina ir manī, vai ir iespēja atgūt šo gribēšanu? Vai var paaugstināt manu libido un kā to var izdarīt?
Atbild:
Ārste-psihoterapeite Žanete Sebre
Labdien! Jūsu aprakstītā situācija ir piemērs tam, kā pāra seksuālā dzīve ir kā indikators tam, cik veselīgi pāris funkcionē. Ja viens vai abi izjūt neapmierinātību ar seksuālo dzīvi, tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar attiecībām kopumā. Par to liecina arī tas, ka jūtaties depresīva, pieņematies svarā, nepaliekat stāvoklī (ja vien tam nav kādi īpaši medicīniski iemesli). Samazināta dzimumtieksme sievietei visbiežāk saistīta ar neapzinātām dusmām pret partneri. Depresīvs, nomākts garastāvoklis, sevis...
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Ieteiktu vērsties pēc palīdzības pie seksapatologa....
Atbild:
Elīna Jeļena Zariņa, klīniskā psiholoģe, Mg.Psych., Hipno - psihoterapeite
Labdien! Iespējams, ka seksulālā rakstura problēma ir tikai redzamā problēmas daļa vai arī sekas dziļākām un komplicētākām problēmām. Libido samazināšanās patiešām var būt saistīta ar depresiju, tādā gadijumā Jums būtu nepieciešama psihoterapeita / psihiatra konsultācija. Arī Jūsu minētā pieņemšanās svarā un citas veselības problēmas varētu būt depresijas sakarā. Protams, ilgstoša nomāktība sakarā ar neizdošanos tikt pie bērniņa un pārmaiņas dzīvē (amata maiņa) ir stress, kas var padziļināt...
Kā pretoties bulīmijas lēkmēm?
Sveiki! Man ir 16 gadi un sirgstu ar bulīmiju. Vēlos to ārstēt, bet patstāvīgi to izdarīt nespēju. Vecākiem teikt kautrējos, tāpēc vēlos pierakstīties pie kāda psihologa, psihiatra uz konsultāciju. Kādā ārstniecības iestādē var saņemt speciālista pakalpojumus bez maksas?
Atbild:
Gints Polis, psihiatrs, "Uniklīnika", SIA "Consilium Medicum".
Bulīmija ir stāvoklis/sindroms, kas rodas noteiktu apstākļu ietekmē, pakāpeniski, pietiekami ilgstošā laika posmā. Bulīmija ir sekas un, lai veiksmīgi ārstētu cēloņus, vajag izvērtēt visus faktorus, kas to varēja izraisīt - attiecības ģimenē, attiecības skolā un ar draugiem, vispārējo veselības vēsturi (anamnēzi). Tāpēc vecāku iesaistīšana ir ļoti nepieciešama, viņu palīdzība un sadarbība, ļoti svarīga. Vecāki ir juridiski atbildīgi par 16 gadus veca jaunieša veselību. Izņēmumi varētu būt gadījumi,...
Atbild:
Anita Čodere, "Veselības salons 888"
Labdien! Cik man ir zināms, līdz 18 gadiem var vērsties pēc palīdzības pie psihiatra BKUS psihiskās veselības aprūpes ambulatorā nodaļā, Juglas ielā 20, tel. 67064901 . Taču jums pašai ir jānoskaidro, vai ir iespējams pierakstīties vienai pašai līdz 16 gadiem. LU, psiholoģiskās palīdzības centrā, Jūrmalas gatvē 74/76, tel. 67034020, ir iespējams saņemt maģistrantūras studentu konsultācijas par ziedojumiem. Ceru, ka šī informācija jums palīdzēs....
Atbild:
pediatrs Ivars Strazds
Labdien! Jums jāvēršas pie sava gimenes ārsta, kurš var Jums izrakstīt nosūtījumu pie attiecīgā speciālista....
Kā atbrīvoties no muguras sāpēm?
Labrīt! Lūdzu, paskaidrojiet CT izmeklējuma (taisīts 21.01.14.) rezultātu, kamēr gaidu rindu pie speciālista: "MDDT MUGURKAULAM L1-S1 LĪMENĪ. Guļus stāvoklī mugurkaula jostas daļas fizioloģiskā lordoze iztaisnota, skoliotisku deformāciju neredz. Skriemeļu struktūra bez redzamām izmaiņām. VL1_L4 līmenī disku augstums nedaudz samazināts, cirkulāri disku izvelvējumi līdz 3 mm bez redzamas ietekmes uz neirālajām struktūrām. VL4_L5 un L5-S1 disku augstums nedaudz samazināts, cirkulāri disku izvelvējumi līdz 5 mm, kas var ietekmēt durālo maisu no priekšpuses, lejasdaļās sašaurina neirālās atveres un pieguļ nervu saknītēm." 20.12.12. izgāju RTG mugurai un tajā bija rakstīts:" Digitālās rtg-grammas mugurkaula jostas daļai A-P un L-L projekcijās. Minimāls skoliotisks liekums pa kreisi L1-2 līmenī. Lordoze gandrīz taisna. Nedaudz samazināts diska augstums L2-3 segmentā. L5 retrolistēzes pazīmas ~2mm. Intervertebrāla spondilartroze L5-S1." Toreiz ģimenes ārsts nekur tālāk nesūtīja. 2011.g. veiktajā RTG viss bija kārtībā. Muguru pārbaudīju, jo sāp. Agrāk sāpēja slodzes dēļ, kā arī pirms gulētiešanas vai ilgās sēdēšanas dēļ. Sāpēs bija ciešamas, bija tāda kā nepārtraukta, kaitinoša īdēšana nekā īstas sāpes. Tagad sāp citādāk un biedējošāk. Reizēm nesāp, veicot vienas un tās pašas kustības, bet citreiz sarauj visu jostas daļu - asaras saskrien acīs. Sāpe atlaiž lēnām. Trīs gadus patstāvīgi kopju savu paralizēto vīru. Neviens nepalīdz, lai gan viņam ir māsas un mamma. Mani radi nedzīvo mums līdzās. Viņš pēc C5-C6 mežģījuma ir totāli asistējams un kopjams. Grozu, sēdinu, baroju viņu, kā arī ar viņu vingroju katru dienu. Reizi gadā vai pusotra gada laikā pavada 3-4 nedēļas Vaivaros, tad varu atpūsties. Uz pansionātu kategoriski atsakās braukt. Vai glukazamīna dzeršana līdzēs diskiem? Vai ir kaut kas darāms, lai palīdzētu savai mugurai? Paldies!
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Griezieties ar saviem izmeklējumiem pie neirologa! Lai neirologs Jums iesaka tālāko terapiju un rīcības plānu....
Atbild:
Latvijas veselības portāla redakcija
Labdien! Ir ārkārtīgi svarīgi palīdzēt saviem līdzcilvēkiem mājas apstākļos, bet vienlīdz svarīgi ir palīdzēt tā, lai nenodarītu pāri sev un cilvēkam, kuram palīdzam. Tāpēc Latvijas Samariešu apvienība ir izveidojusi aplikāciju (sk. http://www.prastpalidzet.lv/lv/aprupe/novietosana), kur ir pieejami apraksti un pamācības, kā aprūpēt līdzcilvēku tā, lai netraumētu savu muguru....
Atbild:
Anda Kariņa
Labdien! Pēdējā CT no 21.01.14. Jostas daļas izliekums ir iztaisnots, skoliozes šajā līmenī nav redzama. Speciālists apraksta spondilozei raksturīgas izmaiņas un starpskriemeķu disku izvelvējumus, kā arī sašaurinātas muguras nervu saknīšu atveres, kas var dot sāpju simptomus. RTG no 2012.g. Ir konstatēts neliels skoliotisks izliekums pa kreisi jostas daļas augšējā skriemeļu līmenī. Iztaisno jostas izliekums. Samazināti starpskriemeļu disku augstumi. Pēdējais jostas (L5) skriemelis...
Ko darīt un kā panākt, lai gados jauns cilvēks apmeklē ārstu?
Labdien! Vai psihiatrijā ir metodes, kas palīdz šizofrēnijas slimniekam (diagnoze uzstādīta pēc slimnīcas) noprast, ka viņš ir slims - zāļu lietošana palīdzētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Ko darīt un kā panākt, lai gados jauns cilvēks apmeklē ārstu?
Atbild:
Dace Simsone, "Neirožu klīnika", SIA
Labdien ! Lai cilvēks kaut ko saprastu un savā labā darītu, ir ar viņu par to jārunā, vai jāatrod speciālists, kas to izskaidro, izglīto šo cilvēku - psihologs, psihoterapeits vai psihiatrs. Svarīgi saprast, ka tas nenotiks uzreiz pēc pirmās sarunas. Lai panāktu rezultātu ir jāpaiet laikam. Dažkārt, lietojot zāles kaut vai neilgu laiku, cilvēks sajūt uzlabojumu un tas papildus motivē izprast notiekošās slimības procesu, bet arī par to ar viņu ir jārunā, lai šo saikni uztvertu un varētu medikamenta lietošanu...
Atbild:
B. Brokāne - Čekstere, "Veselības salons 888"
Labdien! Šizofrēnijas saslimšanas gadījumā labas remisijas priekšnoteikums ir medikamentu lietošana. Jāatzīst, ka, lai panāktu pacienta kritisku attieksmi pret savu saslimšanu un medikamentu lietošanu, ir grūti. Šeit varētu palīdzēt gan ārsta psihiatra konsultācijas, gan zinoša psihoterapeita, psihologa konsultācijas, gan arī tuvinieku viedoklis. Vienas receptes diemžēl nav....
Atbild:
Ingrīda Cera, Ceras I. prakse psihiatrijā
Labdien! Ārstu apmeklēšana, zāļu lietošana pēc izrakstīšanās no stacionāra ir aktuāls jautājums pacientiem ar psihiskiem traucējumiem. Nav īpašs, speciāls paņēmiens vai slepena metode, kas pārliecinātu cilvēku vērsties pie ārsta, lietot zāles, ārstēties. Tas ir komandas darbs, kurā ir iesaistīts ārsts, radinieki un pacients. Pacientu ir jāizglīto, jāskaidro, jāpārliecina par ārstēšanās nepieciešamību. Liela nozīme ir savstarpējām attiecībām, uzticēšanās pakāpei ārsta un pacienta starpā. Tas ir...
Kā tikt galā ar stresu, ko izraisījusi skolas maiņa, atstumtība klasē, ne pārāk labi panākumi skolas mācību priekšmetos?
Labdien! Kā tikt galā ar stresu, ko izraisījusi skolas maiņa, atstumtība klasē, ne pārāk labi panākumi skolas mācību priekšmetos?
Atbild:
Rita Strautmane, "Neirožu klīnika", SIA
Labdien! Jāsaka, ka iztrūkstoša ir informācija par bērna vecumu, iemesliem kādēļ ir notikusi skolas maiņa un līdz ar to arī panākumu nesekmība. Bieži vien bērnu un vecāku skatījums uz notiekošo arī var izrādīties atšķirīgs, tāpēc piedāvātu šo problēmu apskatīt sīkāk - individuāli piesakoties pie speciālista....
Atbild:
Žanete Sebre, Sebres Ž. ārsta psihoterapeita prakse
Labdien! Jūsu jautājums ir pārāk plašs, lai uz to varētu sniegt konkrētu atbildi. Vispirms man gribētos uzdot daudzus jautājumus. Kāpēc bija nepieciešama skolas maiņa un kāpēc tā jums ir izraisījusi stresu? Kāda veida stress tas ir? Esat nobijies/usies, satraukts, dusmīgs? Tad būtu jāizpēta, kāpēc tieši tādas jūtas jums ir, un tikai tad varēs saprast, kā ar to tikt galā. Tāpat- ko nozīmē atstumtība klasē? Kā tā ir izveidojies? Kāda ir jūsu loma tajā? Vai jūs vēlaties kaut ko mainīt? Ko nozīmē ne pārāk labi panākumi?...
Atbild:
Ingrīda Cera, Ceras I. prakse psihiatrijā
Labdien! Uz visiem šiem jautājumiem nevar atbildēt īsi. Katram cilvēkam tas notiek citādāk. Katrs cilvēks, ienākot jaunā kolektīvā, pārdzīvo par to - kādu iespaidu atstās, kā izveidosies attiecības.Bieži vien jaunie cilvēki sevī noslēdzas no bailēm - ka viņus nepieņems, vai, piemēram, uzvedas izaicinoši un agresīvi - ar to atstumj klasesbiedrus. Jāļauj sev būt priecīgam, smaidīgam, brīvam. Tad arī attiecības skolā un panākumi uzlabosies, protams, ja nevar tikt galā paša spēkiem ieteiktu griezties pie...
Kā palīdzēt cilvēkam, kas ir parelizēts un nenovērtē cilvēkus sev apkārt, kas cenšas palīdzēt un atbalstīt?
Labdien! Manam vīram ir smaga depresija. Viņš jau gandrīz 3 gadus, paša vainas dēļ, pēc c5 - c6 mežģījuma un muguras smadzeņu šķērsbojājuma - ir paralizēts, sākotnējā diagnozē A tipa muguras smadzeņu bojājums. Rokām nekustās pirksti. Rokas darbojas tikai daļēji. Vienai rokai ir neiropātiskās sāpes. Lieto Gabapentīnu 3 x 600 mg. No psihologa un psihiatra kategoriski atsakās. Ir rupjš un pārsvarā agresīvi noskaņots. Visos cilvēkos un cilvēku teiktajā redz un dzird pārmetumus savā virzienā, kaut arī nekā tāda patiesībā nav. Apgalvo, ka ģimene (mums ir 2 bērni) par viņu ņirgājās. Māca visus dzīvot. Draugu vairs nav. Dzīvo ar domu, ka viss būs labi, kad sāks staigāt. Atsakās pieņemt patiesību par savu stāvokli. Kā varu viņam palīdzēt? Esmu nogurusi no strīdiem, apvainojumiem un pazemojumiem. Kādus antidepresantus varu viņam dot, lai mazinātu viņā agresiju un negatīvismu? Pats viņš ar sevi galā netiek un es ar viņu arī vairs galā netieku, jo šobrīd viņaprāt esmu ienaidniece: - tic, ka viņu esmu nolādējusi, vai kā tamlīdzīgi, tāpēc viņš šobrīd esot paralizēts. Saka arī to, ka mans tēvs viņu sodot (mans tēvs ir miris jau 18 gadus un manu vīru nekad nav saticis). - Ir rindā uz pansionātu. Ir pārliecināts, ka drīkst aizskart citus un neizvēlās vārdus, ar kuriem sāpnāt, taču uzskata, ka ir īpašā stāvoklī un nevienam nav tiesības viņam nedz ko aizrādīt, nedz darīt vai teikt tā, kā viņam nepatīk. - pats ar sevi tik pat kā nestrādā. Izvingrinu katru dienu. Jau pāris nedēļas ir teju apsēts ar domu, ka viņam vajag dzert proteīnus, jo tad būšot stipri muskuļi, daudz enerģijas un viņš varēs drīzāk staigāt. Ko bez psihiatra varu palūgt izrakstīt ģimenes ārstam, lai palīdzētu vīram? Kā ir ar tiem proteīniem? Vai var viņam tos dot? Mans arguments, ka muskuli var stiprināt tikai un vienīgi to darbinot, viņam šobrīd tas šķiet pats nejēdzīgākais, ko var izdomāt. Paldies!
Atbild:
Inita Goldšteina
Labdien! Būt blakus tuvam cilvēkam, kad viņam ir slikti, ir ļoti grūti. Jūsu vīrs pašlaik pārdzīvo sēras - ļoti intensīvas un grūtas emocijas, kas saistītas ar agrākās dzīves un iespēju zaudējumu. Jums var būt ļoti grūti tajā noraudzīties, jo arī Jūs esat cietusī - arī Jūsu dzīve pēc notikušā ir ļoti mainījusies, kādi sapņi vai ieceres sabrukušas. Vai Jūs ar kādu dalaties savās sāpēs un pārdzīvojumos vai arī cenšaties būt "stiprā"? Kas uzņēmusies atbildību par visu. Kas par savām izjūtām nerunā. Šķiet, ka...
Atbild:
Ingrīda Cera, ārste - psihiatre
Labdien! Diemžēl bieži ir tā, ka cilvēki, kas nonāk bezpalīdzīgā vai atkarīgā situācijā - nonāk konfliktā ar aprūpētājiem, vaino apkārtējos un paši nevēlas darīt pat to, ko varētu izdarīt savā labā. Ģimenes ārsts var izrakstīt antidepresantus, var būt ir iespēja uzaicināt majās kādu speciālistu - rehabilitologu, kurš profesionāli varētu pastrādāt ar Jūsu vīru un motivēt viņu kaut ko darīt. Par proteīniem, man šķiet, ka lietot proteīnus un nenodarboties ar vingrinājumiem nebūtu prātīgi, tas var tikai...
Atbild:
Dr. Anda Kariņa, ģimenes ārsts
Labdien! Ģimenes ārstam jāizraksta antidepresantus (piemēram, "Escitaloprams" vai "Paroxitins". Uzsākt lietošanu ar 1/4 vai 1/2 tabletes un pakāpeniski devu palielināt). Ārsts izvēlēsies kādus no tiem. Iesaku regulāras nodarbības ar fizioterapeitu. Proteīni muskuļu funkciju neatjaunos, ir nepieciešams tos mērķtiecīgi ar speciālista palīdzību darbināt! Sākot pildīt fizisku aktivitāšu plānu arī psihiskais stāvoklis varētu laboties. Ar laiku Jūsu vīrs varētu būt atvērts arī sarunām ar...
Atbild:
Baiba Brokāne - Čekstere, psihiatre
Labdien! No Jūsu vēstules, Jūsu vīru neredzot, ir grūti saprast vai tā ir tikai depresija vai jau pārspīlēšanas un murgu idejas, no tā ir atkarīga terapijas taktika. Jums noteikti būtu nepieciešama psihiatra konsultācija. Likums paredz, ja pacients ir agresīvs vai kā citādi apdraud sevi vai apkārtējos, ir iespēja izsaukt ĀMP un pacients tiks nogādāts psihiatriskā stacionārā pret viņa gribu. Runājot par proteīniem, tie šajā gadījumā nekādu īpašu uzlabojumu nedos, ja pacients ir negatīvi noskaņots pret...
Ko darīt, ja nepārtraukti piedzīvoju garastāvokļa maiņas?
Labdien! Pēdējos divus gadus netieku ar sevi galā. Man ir vai nu ļoti labs garastāvoklis, kura laikā kaļu milzu plānus un darbojos, vai arī - ļoti slikts, kura laikā visi mani plāni šķiet muļķības un domāju par pašnāvību. Periodi, kad man ir vienkārši - normāli, ir ļoti maz. Kad esmu atkal milzīgā pacilātības pakāpē, jau zinu - drīz būs kritums. Kādreiz domāju, ka tas ir vienkārši manas, kā radošas personības niķis - nenovest lietas līdz galam, gribasspēka trūkums, kas mijas ar milzu apņemšanās mirkļiem, nemitīgas garastāvokļa maiņas utt. Tagad tas mani ir izsmēlis. Arvien vairāk dienu mostos ar domu, kaut ātrak pienāktu nakts un es varētu atkal aizmigt. Miega problēmas man ir briesmīgas - bieži guļu padsmit stundas un neesmu izgulējusies, bet tagad, kad jūtos ideāli, nevaru pagulēt vispār. Kāpēc tā notiek? Jūtu, ka tas ir kas vairāk nekā manas personības niķis. Kādreiz man konstatēja šizofrēniskas noslieces, šobrīd (apmēram 2 gadus) manos sapņos ir tikai murgi un ikdienā māc dažādas muļķīgas mānijas. Cilvēki mani raksturo, kā aktīvu un radošu, smaidīgu, bet viņi nekad neredz manus kritumus, kad gribu vienkārši nomirt un neredzu jēgu nekam. Galvenais, ka tas notiek neatkarīgi no apstākļiem apkārt, nav tā, ka kāds būtu vainīgs pie tā, ka esmu ļoti labā garastāvoklī vai ļoti sliktā - tā vienkārši notiek. Man ir gandrīz 20 gadu, tas viss man ļoti traucē novest lietas līdz galam un dragā attiecības ar vistuvākajiem. Man ir izteika perfekcionistes daba, par spīti tam, ka depresijas brīžos esmu vienkārši nožēlojama. es nezinu, kas tas ir, bet nevēlos ārstēties ar zālem, jo uzskatu to par cilvēka sazāļošanu (ir bijusi pieredze), vai dabīgi nevar sakārtot šo visu? Turklāt es nevēlos zaudēt izcilos laimes brīzus, kas mani regulāri piemeklē. Paldies!
Atbild:
Ingrīda Cera, ārste - psihiatre
Labdien! To, ko Jūs aprakstījāt, uzskata par bipolārām garastāvokļa svārstībām. Varētu būt arī cita problēma, ja ir vēl kādi Jūsu nepieminēti simptomi, ko neesat minējusi šajā vēstulē. Tam pamats ir vielmaiņas traucējumi smadzeņu šūnu līmenī. Tas nav saistīts ar ēšanu, drīzāk - ar Jūsu dabu un ģenētisko predispozīciju (var būt Jūsu rados bijis kas līdzīgs, piemēram, depresija). Tāpēc Jūsu garastāvokļa svārstības nav sasitītas ar ārējiem apstākļiem. Tās nav rakstura īpatnības vai īpašības, šie...
Atbild:
Baiba Brokāne - Čekstere, Psihiatre
Labdien! Ņemot vērā Jūsu simptomātiku, jādomā par "Bipolāri afektīviem traucējumiem" un diemžēl šajā gadījumā, lai novērstu Jūsu garastāvokļa maiņas - rekomendētu Jums medikamentozo terapiju Jūsu traucējumu cēlonis ir izmaiņas neiromediatoru līmenī, ko nepieciešams sakārtot. Ar cieņu, Baiba Brokāne - Čekstere, Psihiatre Veselības salona 888...
Atbild:
Elīna Jeļena Zariņa, klīniskā psiholoģe, Hipnopsihoterapeite
Labdien! Jūsu aprakstītie veselības traucējumi liek domāt par garastāvokļa svārstībām, kur depresīvā fāze mijas ar pacēluma fāzi. Jūs arī atzīmējat, ka tām nav tieša saistība ar notikumiem Jūsu dzīvē. Iespējams sākotnēji šādas svārstības tomēr izraisīja dzīves notikumi, krīzes u.tml., kurus savlaicīgi nerisinot, psihe var pārkāpt zināmu robežu un tad jau traucējumi notiek it kā paši no sevis, bez īpaša cēloņa. Divi gadi ir vērā ņemams laiks, lai Jūs nopietni apsvērtu iespēju saņemt adekvātu...
Kā cīnīties ar it kā uzmanības trūkumu attiecībās?
Labdien! Kā cīnīties ar atkarību no attiecībām? Kamēr esmu viena jūtos pārliecināta, priecīga, optimistiska utt., tiklīdz esmu attiecībās - kļūstu greizsirdīga, kašķīga, untumaina, vēlos, lai viss notiek pēc mana prāta un gribu nedalītu uzmanību no partnera. Atkarīga tādā ziņā, ka visu laiku man ir nepieciešami dažādi apliecinājumi- ka ilgojas, mīl utt. Atšķirtība un sajūta, ka nepievērš pietiekami uzmanības rada bažas un dažādas slimīgas fantāzijas (protams, nepamatotas). Tas man traucē. Paldies!
Atbild:
Ilze Treimane, psihiatrs
Labdien! Jūs esat pamanījusi, ka Jūsu vajadzība pēc uzmanības apliecinājumiem ir sakāpināta. Ir labi, ka Jums ir šī spēja pavērot sevi no malas. Nākamais solis būtu saprast, no kurienes šāda īpatnība radusies. Vienkāršojot, protams, runa būtu par Jūsu iekšējo nedrošību, to, kā pati sevi vērtējat un redzat. Vai ticat, ka varat tikt mīlēta un patikt. Ja nē, tad svarīgi saprast, kā tas ir izveidojies. Ja ar pašanalīzi nepietiek, lai atbrīvotos no šīm ciešanām (kā tas bieži vien arī ir), palīdzēt var psihoterapija....
Atbild:
Ingrīda Cera, ārste - psihiatre
Labdien! Ja atbildēt īsi - tad pacelt savu pašvērtējumu! Jūs neesat pārliecināta par sevi,s avu sievišķīgumu, par to, ka Jūs varētu mīlēt. Būtu ieteicams apmeklēt psihoterapeitu un kopā izstrādāt taktiku, kā Jums pārliecināties, ka esat tā vērta, lai Jūs mīlētu, bet vienlaicīgi saglabāt savu personību, savas intereses un pašcieņu!...
Atbild:
Anita Čodere, Klīniskā psiholoģe
Labdien! Ir ļoti daudz un dažādi veidi, kā strādāt ar pārspīlētu vajadzību pēc  uzmanības, bet darbības veidi ir atkarīgi no tā, kāpēc tā notiek un no paša cilvēka personības īpatnībām. Tāpēc, Jums būtu ieteicams vērsties pie psihologa uz konsultāciju. Ar cieņu Klīniskā psiholoģe Anita Čodere...
Ko darīt, ja bērns ir ļoti emocionāls un histērisks?
Labdien! Vēlos lūgt padomu, ko darīt, ja mans bērns ir ļoti emocionāls un histērisks, nepacietīgs un tajā pašā laikā regulē un komandē mani! Ja nepakļaujos un nedaro, ko bērns vēlas, seko liela histērija. Dažreiz pat ne no kā, kaut ko ieņem savā galviņā un sāk raudāt un no psihošanas nervi niez. Bērns sāk tēlot, ka nevar paiet, tad lien uz celiem vai rokas nav un nevar neko panemt. Esmu nogurusi un nezinu, ko darīt, kā bērnam palīdzēt. Viņa tiaki raud un čīkst, bet nemaz nav dzīvespriecīga, bērns arī ļoti daudz slimo. Paldies!
Atbild:
Ingrīda Cera
Labdien! Padoms vienā vārdā - būt spēcīgai savās prasībās, vai nostājā. Ja šodien drīkst, bet rīt nedrīkst, tad bērns cenšas panākt to, ko grib. Bērns raud, kliedz, krīt uz grīdas, Jums žēl bērnu, vai kauns par sevi un viņu, ja tas notiek publiskā vietā, un Jūs piekāpjaties un bērns panācis to, ko gribēja. Slikti tas, kādā veidā viņš to panācis. Tas "mehānisms" nostiprinās bērna uztverē un tālāk viņš kliegs, kamēr Jūs neizdarīsiet, kā viņš grib. Pāc manām domām, būtu labi aiziet ar bērnu uz konsultāciju pie...
Atbild:
Inese Bārbale
Labdien! Vēlams konsultēties ar visu ģimeni pie psihoterapeita - dr.Valdemāra Švarca - veselības namā - 5 - RSU Psihoterapijas katedrā. Tas jārisina kompleksi....
Atbild:
Elīna Jeļena Zariņa , klīniskā psiholoģe, Hipnopsihoterapeite
Labdien! Vislabākais, ko Jums ieteikt ir - konsultēties ar psihologu un visticamāk tā nebūs viena konsultācija, jo te ir svarīgi gan atrast un novērst cēloņus, gan koriģēt bērna uzvedību, gan sniegt atbalstu, pirmkār, Jums pašai. Lai gan neesat norādījusi bērna vecumu, pieņemu, ka viņa ir pirmsskolnieks. Te Jums kā māmiņai ir būtiski apzināties, ka ir divi galvenie resursi, ko Jūs viņai varat nodrošināt. Tā ir mīlestība un drošības sajūta. Bērns jūtās droši, ja viņam tiek skaidri noteiktas robežas,...
Atbild:
Inita Goldšteina
Labdien! Jums noteikti jākonsultējas ar ārstu - psihoterapeitu. Nepieciešams uz brīdi attālināties no spriedzes pilnajām attiecībām un paskatīties uz tām no malas. Kādās situācijās tieši Jūs zaudējat savaldību un ko Jums ir grūti izturēt? Vai tas notiek, kad no rīta steidzaties uz darbu un Jums vēl jāpaspēj piecelt un saģērbt gulēt gribošu bērnu vai vakarā, kad esat nogurusi, bet mazajam gribas 5 vakara pasakas? Vai jebkurš sīkums jebkurā brīdī var likt Jums eksplodēt? Tā noteikti ir gadījies jebkurai...
Atbild:
Anita Čodere, klīniskā psiholoģe
Labdien! Iesaku Jums atnākt uz konsultāciju pie klīniskā psihologa vai psihoterapeita, jo ir svarīgi saprast Jūsu bērna histēriskās uzvedības iemeslus. No Jūsu vēstules nav iespējams tos saprast. Konsultāciju laikā Jūs kopā ar psihologu/ psihoterapeitu varētu izstrādāt savas uzvedības līniju, kā rīkoties šādās situācijas, kā arī saprast, ko Jūs varētu darīt bērna emocionālā stāvokļa uzlabošanai. Ja ir iespējams, būtu vēlams, lai psihologa konsultācijas varētu apmeklēt gan Jūs, gan Jūsu...
Kā palīdzēt brālim, kurš ir sabiedrības atstumts un noslēgts sevī?
Labdien! Ir nepieciešama palīdzība manam brālim, tikai nezinu kā palīdzēt? Viņam ir 13 gadi un viņš ir atstumts no apkārtējiem. Viņš ir audzis ar 3 māsām, un māte viņu vienmēr arī čubināja kā meiteni, pat tagad viņa to dara, lai gan viņam jau ir 13 gadu! Viņs ir ļoti meitenīgs, ļoti sevī ieslēdzies, nav iespējams ar viņu īsti parunāt, jo uz visiem jautājumiem atbild ar vienu vārdu vai labākajā gadījumā ar vienu teikumu. Ja viņam ko jautā, viņs tūdaļ nosarkst, viņš nesaprot elementāras lietas, neiet ārā, nedauzās ar bērniem, sēž mājās pie komjūtera! Skolā ar viņu neviens nerunā, apsaukā utt. Viņš vienmēr ir tāds bijis! Viņs jūtas ļoti neērti jebkurā dzīves situācijā, es ļoti par viņu uztraucos, par viņa nākotni! Sakiet, lūdzu, vai šeit var ko darīt? Kas būtu jādara un cik maksātu konsultācuijas pie kādiem speciālistiem?
Atbild:
Ilze Treimane, psihiatrs
Labdien! Ieteiktu Jums brāli aizvest pie pusaudžu psihoterapeita. Mājas lapā arstipsihoterapeiti.lv Jūs atradīsiet vairākus speciālistus ar kvalifikačiju bērnu-pusaudžu psihoterapijā (piemēram, Silvija Lejniece, Olga Strautzele, Aleksandrs Moškins u.c.), honorāri atšķiras, vislabāk Jūs to varat precizēt, piezvanot dakteriem, taču aptuvenās cenas ir 20- 40 Ls par vizīti. Iespējams ārsts lūgs uz konsultāciju atnākt arī mammai, jo šādas grūtības parasti izveidojas ciešā saistībā ar to, kādas ir...
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Situācijā ar Jūsu brāli es ieteiktu Jums griezties pie psihologa vai psihoterapeita, kurš strādā ar bērniem un pusaudžiem. Iespējams, Jūs varat griezties arī pie skolas psihologa, šādā gadījumā tas ir bezmaksas. Pārsvarā, konsultācijas pie psihologiem maksā no 10 līdz 25 latiem. Taču psihologs vai psihoterapeits nestrādās ar nepilngadīgu bērnu bez viņa vecāku atļaujas, tāpēc būtu nepieciešams, lai palīdzības saņemšanā būtu ieinteresēts Jūsu brālis un Jūsu māte. Ar cieņu, klīniskā...
Atbild:
Ingrīda Cera, ārste-psihiatre,
Labdien! Bērns obligāti jākonsultē pie ārsta psihiatra (bērnu). Rīgā tas ir pie Gaiļezera bērnu slimnīcas, arī katrā Latvijas rajonā ir bērnu psihiatri. Bērnam varētu palīdzēt, precizējot problēmu pie psihoterapeitiem, psihologiem un pie ārstiem psihiatriem. Bērnu var konsultēt ar vecāku atļauju un aktīvu piedalīšanos terapijas procesā. Valsts iestādē bērnam palīdzība ir bez maksas. Privātās struktūrās jainteresējas individuāli pie speciālistiem. Ar cieņu, Ingrida Cera...
Kāpēc galvā tikai negatīvās domas?
Labdien! Man bieži, pašas no sevis, parādās visādas "melnas" un šausminošas domas. Visbiežāk tās ir saistītas ar maniem mīļajiem.Piemēram, ja vīrs neceļ telefonu un man uzreiz neatzvana, tad man galvā uzreiz veidojas aina, ka tas cietis autokatastrofā. Ja bērns naktī sāk raudāt, tad man uzreiz šķiet, ka viņam noticis kas slikts un viņš būs jāved uz slimnīcu. Dažreiz es redzu tuvinieku nāvi. Kāpēc man nekad prātā neienāk labas domas? tas viss mani ļoti satrauc, jo vairāk par visu uz pasaules, es mīlu savu bērnu un vīru. Kāda iemesla dēļ, man ir šādas domas? Ko es varu darīt, lai sāktu domāt pozitīvi? Saprotu, ka vislabāk būtu griezties pie speciālista, bet man šobrīd finansiāli, nav šadas iespējas. Jau iepriekš paldies!
Atbild:
Inita Goldšteina
Labdien! Katrs no mums skatās uz pasauli caur savu prizmu. Vai tas būs vairāk pozitīvs vai tieši pretēji – negatīvs skatījums pret apkārtējo pasauli, to nosaka bērnībā apgūtā pieredze. Vai vecāki iedrošināja doties un pētīt, kas ir apkārt, vai tieši pretēji – lika būt piesardzīgiem, jo var draudēt briesmas, var sasisties, apmaldīties vai notikt jebkas cits slikts. Iespējams arī viņi tā audzināti un tā tas pārmantojies no paaudzes uz paaudzi. Iespējams tiešām bijuši kādi dzīves triecieni – pēkšņi zaudējumi,...
Atbild:
Klīniskā psiholoģe, Anita Čodere
Labdien! Iemesli, kāpēc Jums nāk prātā sliktās domas var būt dažādi un tos ir grūti pateikt, balstoties tikai uz Jūsu vēstuli. Ja Jums finansiāli nav iespējas griezties pie psihologa vai psihoterapeita, Jūs varat mēģināt pati kontrolēt šīs domas, pārslēdzoties uz kaut kādu citu darbību, piemēram, elpošanu, staigāšanu, vingrošanu utt. Daudzus ieteikumus Jūs varat atrast grāmatās par pozitīvo domāšanu, kuru klāsts ir plaši pārstāvēts mūsu grāmatnīcās. Bet, ja tās domas tomēr paliek nekontrolējamas,...
Atbild:
Ingrīda Cera
Labdien! Es domāju, ka Jums tiešām jāgriežas pie ārsta psihiatra vai psihoterapeita. Valsts psihiatra pakalpojumi ir bezmaksas. Varētu būt personības traucējumi, varētu būt garastāvokļa problēmas, bet tās jārisina kopā ar ārstu klātienē....
Atbild:
Ilze Treimane, psihiatrs
Labdien! Jūsu "negatīvajām domām" var būt vairāki izskaidrojumi. Nepazīstot Jūs tuvāk, ir riskanti spekulēt ar šīm hipotēzēm. Būtu interesanti zināt, kad šīs domas sākās vai saasinājās. Vai tam ir saistība ar brīdi, kad kļuvāt par māmiņu vai ar ko citu? Varbūt esat izsīkusi no rūpēm par mazulīti (kas ir saprotama parādība), tādā gadījumā ideja par to, ka ar bērnu varētu notikt kas slikts un "viņš būs jāved uz slimnīcu", varētu būt izskaidrojama ar Jūsu neapzinātām dusmām uz viņu, vajadzību atpūsties no bērna. Tā...
Vai pilnmēness dēļ cilvēks var neadekvāti rīkoties?
Labdien! Manai vecmammai ir 75 gadi. Viņa jau kādus 5 gadus katru dienu bļauj par visādiem sīkumiem, nav tādas dienas, kad viņa nebļaustītos. Ja mamma savukārt, aizrāda, (uzbļauj), lai vecā māte pārstāj - tad kādas 2 dienas ir klusums. Esmu domājis vai tas nav saistīts ar pilnmēnesi, bet iespējams ir kādas zāles, ko iedot, lai vecmamma nebļauj? Paldies!
Atbild:
Ingrīda Cera
Labdien! Pilnmēness, protams, var paaugstināt uzbudināmību, bet neveicina neadekvātu rīcību. Vecmammai ir vecuma vai asinsvadu problēmas, kas mēdz būt cilvēkiem 75 g.v. Ir vērts griezties pie ārsta, no sākuma pie ģimenes ārsta, lai uzlabotu situāciju ar zāļu palīdzību....
Atbild:
Inita Goldšteina
Labdien! Cilvēkiem, kuri ir ļoti jūtīgi, pilnmēness laikā var būt paaugstināta nervozitāte, aizkaitināmība vai kādi veģetatīvi simptomi. Tomēr Jūs rakstāt, ka vecāmāte bļauj katru dienu, tā ka tam sakars drīzāk ar attiecībām ģimenē vai vecāsmātes raksturu nevis ar pilnmēnesi. Lai nomierinātos, ieteiktu lietot zāļu tējas (piemēram, Rūķīšu Miera tēju) vai vērsties pie psihiatra vai psihoterapeita. ...
Atbild:
Krista Rage, SIA "Neirožu klīnika" psihiatrs
Labdien! Iespējams tas saistīts ar vecmammas vecumu, un varētu būt saistīts ar neiroloģiskas dabas jautājumiem. Līdz ar to būtu ieteicams neirologa apmeklējums, vadoties pēc neirologa atzinuma. Varētu būt nepieciešama arī psihiatra konsultācija....
Lielākais bērns nepieņem mazāko - ko darīt?
Labdien! Jau iepriekš biju rakstījusi, ka lielākā meita bērnu nepieņem. Šobrīd man ir piedzimusi otra meitiņa, bet lielākā meita gribēja brālīti. Jūs teicāt, lai sāku ar viņu runāt, bet es ar vecāko meitu kopā nedzīvoju, bet, ja palūdzu, lai viņa atbrauc vai atnāk pie manis, viņa to nevēlās darīt, jo šeit ir otrs bērniņš. No skolas arī viņu nevaru sagaidīt. Ar lielāko meitu ļoti zūd kontakts, saku, lai atnāk pie māsiņas, bet viņa atbild, ka ja uzspiedīšu, būs vēl trakāk, pret mani viņa ir gatava mainīt attieksmi, bet pret bērnu nekādā gadijumā. Es nesparotu, kapēc tā ir? Saprātīga meitene - nesmēķē, nelieto alkaholu, bet kāpēc tāda reakcija? Viņa visos iespējamos variantos izvairās no jaunākās meitiņas.
Atbild:
Elīna Jeļena Zariņa , klīniskā psiholoģe, Hipnopsihoterapeite
Labdien! Paldies, ka uzticat savas grūtības un raizes. Jūs, kā māte, esat norūpējusie un čenšaties darīt, ko spējat. Tomēr paskatieties uz šo situāciju no mazliet citāda skatu punkta. Varbūt lielās meitas reakcija pret mazuli patiesībā ir reakcija uz kaut ko citu un tagad izpaužas tā teikt "ne pēc adreses". Mazulis šinī gadījumā ir tikai iespēja ļaut izpausties dusmām, kuras kaut kādu iemeslu pēc nav iespējams virzīt "pēc adreses". Un, ja tas tādā veidā nāk uz āru, būs tikai sliktāk, ja Jūs uzstāsiet, ka viņai...
Atbild:
Inita Goldšteina
Labdien! Vispirms apsveicu ar meitiņas piedzimšanu! Jūs rakstāt, ka - kopš mēģināt ar meitu runāt - meita ir gatava mainīt attieksmi pret Jums. Ar to arī iespējams sākt. To, kādēļ Jūsu meitai tik spēcīga pretreakcija pret māsiņu, var pateikt tikai viņa pati. Centieties pajautāt, sakot, ka gribat vienkārši saprast. Nepārmetiet! Iepriekš neminējāt, ka vecākā meita un Jūs nedzīvojat kopā. Iespējams Jūsu meita liek Jums justies atstumtai un nesaprastai, jo tieši tā jūtas viņa pati. Es domāju, ka...
Atbild:
Ingrīda Cera
Labdien! Acīm redzot ir psiholoģiska problēma pašai vecākajai meitai. Var būt Jūs varat ieteikt viņai griezties pie psihologa vai psihoterapeita, lai palīdzētu viņai pašai labāk sevi saprast. Viņa noteikti arī pārdzīvo pašreizējo situāciju. Varbūt Jūs abas varat aiziet pie psihologa. Protams, ar varu neko nevar uzspiest. Ja Jūs nedzīvojat kopā un nevarat aprunāties, Jūs varat viņai uzrakstīt vēstuli un aprakstīt savas jūtas un emocijas. Uzrakstīt par savu mīlestibu un, ka Jums pietrūkst viņas...
Atbild:
Anita Čodere
Labdien! Uz Jūsu jautājumu, kāpēc  vecākai meitai ir tāda reakcija uz jaunākās meitas piedzimšanu, man ir grūti atbildēt, neredzot cilvēkus un nezinot ģimenes situāciju un vēsturi. Viens no iemesliem tam var būt greizsirdība par to, ka tagad vecākai meitai tiks pievērsts mazāk uzmanības. Bet tas ir tikai mans minējums, jo iespējami arī dziļāki iemesli notiekošajam. Jebkurā gadījumā pašreizējā situācijā, manuprāt, ir svarīgāk pievērst uzmanību Jūsu attiecībām ar vecāko meitu, saprast, kas notiek tajās...
Kā novērst naidu, starp vecāko bērnu un vēl nedzimušo, ģimenē?
Labdien! Man ir 16 gadus veca meita. Man ir pamatotas aizdomas, ka viņa ir uzsākusi dzimumdzīvi, bet man ir bijis kauns runāt par izsargāšanos. Labprātāk aizvestu viņu pie ārsta, lai pārbaudītu vai nav iestājusies grūtniecība, bet baidos sabojāt attiecības. Pati esmu stāvoklī un gaidu 3. bērniņu, bet meita ir pateikusi, ka negribēs bērnu ne redzēt, ne dzirdēt. Es nesaprotu, kapēc meitai ir tāds naids uz vēl nedzimušu bērnu. Kā novērst šo naidu?
Atbild:
Inita Goldšteina
Labdien! Jūs rakstāt, ka Jūsu attiecības ar meitu nav visai labas un neesat pietiekoši emocionāli tuvas, lai izrunātos par tik delikātu tēmu kā seksualitāte un grūtniecība. Jūs jūtaties nobažījusies par savu meitu, bet tā vietā, lai runātu par to, Jūs baidāties sabojāt attiecības. Bet kā mamma Jūs nevarat pievērt acis uz tādām lietām, Jums ir jārīkojas, ja domājat, ka meita ir stāvoklī. Brālīša vai māsiņas gaidīšana ģimenē ir pārbaudījums vecākajam bērnam. Nereti bērnam rodas domas, ka viņš vecākiem vairs nav...
Atbild:
Elīna Jeļena Zariņa , klīniskā psiholoģe, Hipnopsihoterapeite
Labdien! Attiecībā uz lielo meitu vietā būtu teikt: "Labāk vēlāk nekā ...". Protams, vispirms runājiet par šo tēmu, taču nevis pieprasot, bet drīzāk lūdzot viņu uz šo sarunu. Uzticiet savu vēlēšanos arī šajā jautājumā būt blakus kā māte, kura spēj pieņemt, saprast, atbalstīt, palīdzēt, ja nepieciešams. Ir svarīgi, lai meita zina, ka esat pieejama, ka Jums var uzticēties. Tāpēc ir vērts pašai spert pirmo soli, uzticēt meitai savu neērtības sajūtu, runājot par izsargāšanos, jo tas ir tikai dabiski šajā...
Atbild:
Anita Čodere
Labdien! Man šķiet, ka Jūs redzat, ka Jums ir daudzi neizrunāti jautājumi ar Jūsu 16-gadīgo meitu. Domāju, ka īsā atbildē es nevarēšu Jums atbildēt, kā uzlabot attiecības, jo pusaudžu vecums nav viegls pats par sevi, un it īpaši tad, kad notiek tik lielas pārmaiņas ģimenes dzīvē. Spriežot pēc Jūsu apraksta, jūtas, par kurām Jūs runājat ir greizsirdība pret vēl nedzimušo bērnu, nevis naids pret viņu. Tādēļ būtu svarīgi izdarīt tā, lai meita justos mīlēta. Bet vislabāk es ieteiktu Jums griezties pie ģimenes...
Vai iepriekšējo laulību dēļ man nevar būt normāla dzimumdzīve?
Labdien! Vēlos saņemt no Jums konsultāciju kā man rīkoties un ko darīt šādā gadījumā: Esam pusgadu pazīstami, pagātnē ir bijušas abiem divas laulības, šobrīd emocionāli ļoti tuvi, bet kad pievēršamies seksam, viss ir ļoti labi līdz brīdim, kad laiks sasniegt orgasmu, viss it kā pārtrūkst un nekā nav bijis. Paldies.
Atbild:
Dace Simsone
Labdien! Jautājums it kā vienkāršs, bet viennozīmīga risinājuma nav. Varat vien piemērot savai vajadzībai kādu no padomiem. Sekss nav tikai orgasma sasniegšana. Pašas attiecības, arī intīmi tuvas fiziskas attiecības - glāsti, pieskārieni, samīļošana ir saistīti ar seksu. Orgasms nav regulējams ar prātu. Bet ļaušanās pašam seksuālās iekāres, mīlēšanās procesam ir tikpat svarīga. Prāts parasti šajā ziņā līdz noteiktam brīdim mēģina koriģēt procesu. Lai mazliet atslābtu un ļautu emocionālajai un...
Atbild:
Anita Čodere klīniskā psiholoģe
Labdien! Uz Jūsu jautājumu ir grūti atbildēt, jo Jūs sniedzat diezgan maz informācijas gan par sevi, gan par attiecībām ar partneri. Tāpēc es ieteiktu Jums vērsties pie seksologa, kā arī psihologa vai psihoterapeita, lai risinātu šīs grūtības. Ar cieņu, Anita Čodere...
Kā tikt galā ar depresiju?
Labdien! Problēma - attiecības. Pēc 22 gadiem nejauši satikāmies ar bijušo (šķīrāmies ne savu vēlmju dēļ). Jau ilgstoši atkal viss ir sirdi plosoši, kaut saprotam, ka abiem ir ģimenes un pagātne. Tāda sajūta, ka esam atkarīgi no šīm attiecībām, tās nevar nobeigt, tās ir sirdī, pie kam vienmēr ir bijušas, un abiem. Ko darīt? Psihoterapeits? Egoisms? Saņemties un sākt visu no jauna, vai apmeklēt psihoterapeitu un mēģināt rast atbildi, kāpēc mēs viens otram tomēr nebūtu vajadzīgi? No šī visa radusies depresija - ik pa laikam gribas raudāt, tāpat vien izjūtu sāpes sirdī, nedrīkstu atrasties vietās, kur esam bijuši utml. Smagi un sāpīgi. Lūdzu sniedziet padomu
Atbild:
Ingrīda Cera
Labdien! Viss ir atkarīgs no uzdrīkstēšanās spējām. Pirms 22 gadiem Jūs nebijāt gatavi uzdrīkstēties saglabāt attiecības un pakļāvāties apstākļiem. Kas ir šodien? Tas ir jautājums, uz kuru jāatrod atbilde katram no Jums savā sirdī. "Depresija" ir Jūsu psiholoģiska reakcija uz nenoteiktību uz savām bailēm godīgi atbildēt: ko es īsti gribu? Vai gribu pakļauties jūtām un sākt veidot jauno dzīvi, vai atstāt visu, kā ir un turpināt dzīvi? Jūs taču nodzīvojāt 22 gadus viens bez otra. Tas noteikti nav egoisms....
Atbild:
Elīna Jeļena Zariņa , klīniskā psiholoģe, Hipnopsihoterapeite
Labdien! Jūsu situācijā patiešām būtu ieteicama psihologa vai psihoterapieta konsultācija, kas ļautu noskaidrot, vai nepieciešama ilgstošāka psihoterapija un tieši kāda veida. Katrā ziņā neieteiktu uz savu stāvokli attiekties - "gan jau pāries" un ar prātu apspiest radušās emocijas. "Nepabeigtas" attiecības, pirmkārt, nozīmē, emocionāli nepabeigtas un tās neļauj būt šeit un tagad pilnvērtīgai tagadnes nozīmīgajās attiecībās. Šāda ilgstoša iekšēja sadalīšanās var radīt veselības traucējumus,...
Uz pieres veidojas pinnes un augoņi, kā, lai no tām atbrīvojas?
Labdien, Manam dēlam ir 17 gadi un viņam ļoti pastiprināti veidojas pinnes uz smakara un pat augoņi uz pieres un deniņiem. Ir dzertas rauga tabletes, iets uz solāriju dažas reizes, bet īsti nekas nelīdz, dažreiz stāvoklis uzlabojas, bet pēc kāda laiciņa atkal jauni augoņi un pinnes. Mierināju sevi ar domu - ja dēls sāks dzīvot dzimumdzīvi, tad tas pāries. Bet nu jau viņam ir intīmas attiecības ar meiteni jau pusgadu, bet nekādus uzlabojumus sejas ādai neredzu. Kādreiz medicīna pielietoja līdzekli - ņēma asinis no vēnas un injicēja muskulī un tas līdzēja. Vai tagad tādas metodes kaut kur pielieto? Ko vispār var darīt šādā gadījumā, lai uzlabotu stāvokli?
Atbild:
Largija Eriņa
Labdien, Tas, ko Jūs rakstāt - par paša cilvēku asiņu izmantošanu no vēnas muskulī ir AUTOHEMOTERAPIJA. Patiešām, efektīva metode ādas slimību ārstēšanā, galvenokārt, ja ir akne(pinnes), furunkuloze utt. Lai izietu autohemoterapijas ārstēšanas kursu, iesaku paņemt norīkojumu pie ģimenes ārsta. Procedūru var veikt sava rajona poliklīnika vai veselības centrā procedūru kabinetā. Lai uzlabotu sejas ādas stāvokli, iesaku: 1.Dermatologa konsultācija. Ārsts nozīmēs iekšķīgi lietojamās...
Atbild:
Largija Eriņa
Labdien, Tas, ko Jūs rakstāt - par paša cilvēku asiņu izmantošanu no vēnas muskulī ir AUTOHEMOTERAPIJA. Patiešām, efektīva metode ādas slimību ārstēšanā, galvenokārt, ja ir akne(pinnes), furunkuloze utt. Lai izietu autohemoterapijas ārstēšanas kursu, iesaku paņemt norīkojumu pie ģimenes ārsta. Procedūru var veikt sava rajona poliklīnika vai veselības centrā procedūru kabinetā. Lai uzlabotu sejas ādas stāvokli, iesaku: 1.Dermatologa konsultācija. Ārsts nozīmēs iekšķīgi lietojamās...
Ko darīt, ja ir problēmas mātes alkoholisma dēļ ?
Labdien! Ceru, ka varēsiet man līdzēt ar padomu. Man ir 23 gadi, šobrīd dzīvoju pie mātes. Mana māte bieži lieto alkoholu un es to nevaru paciest, par to mēs vienmēr strīdamies. Brīžiem man pat liekas, ka varu sev ko izdarīt un tas tik tāpēc, ka ir šie strīdi. Citreiz pat nezinu, varbūt tā ir mana vaina, ka tā notiek, bet neko nevaru darīt, ka man nepatīk dzērāji. Varbūt variet ko ieteikt - ko man darīt?
Atbild:
Sadarbībā ar Klīniskais psihologs Anita Čodere un psihiatrs Baiba Brokāne - Čekstere
Labdien! Ir grūti saprast kādu padomu Jūs sagaidāt no manis, tāpēc padalīšos ar savām domām par Jūsu situāciju. Jūsu gadījumā es redzu divus variantus. Pirmais ir - pieņemt to faktu, ka Jūsu māte dzer, un Jūs nevarat to mainīt. Protams, pieņemt to, ka tuvs cilvēks lieto alkoholu nav viegli, un tas nav izdarāms vienā dienā. Šajā ceļā Jūs var atbalstīt psihologa vai psihoterapeita konsultācijas, kurās Jums palīdzēs saprast un pieņemt savas jūtas; līdzatkarīgo grupu apmeklēšana, kas sniegs Jums atbalstu...