medicine.lv skaitļos

Lietotāji online223
Aktīvie uzņēmumi12611
Nozares raksti4788
Ekspertu atbildes20689
Kā novērst naidu, starp vecāko bērnu un vēl nedzimušo, ģimenē?

Kā novērst naidu, starp vecāko bērnu un vēl nedzimušo, ģimenē?

liga 2012-10-02

Labdien!

Man ir 16 gadus veca meita. Man ir pamatotas aizdomas, ka viņa ir uzsākusi dzimumdzīvi, bet man ir bijis kauns runāt par izsargāšanos. Labprātāk aizvestu viņu pie ārsta, lai pārbaudītu vai nav iestājusies grūtniecība, bet baidos sabojāt attiecības. Pati esmu stāvoklī un gaidu 3. bērniņu, bet meita ir pateikusi, ka negribēs bērnu ne redzēt, ne dzirdēt. Es nesaprotu, kapēc meitai ir tāds naids uz vēl nedzimušu bērnu. Kā novērst šo naidu?

Atbildes:

  • 2012-10-02
    Labdien!

    Man šķiet, ka Jūs redzat, ka Jums ir daudzi neizrunāti jautājumi ar Jūsu 16-gadīgo meitu. Domāju, ka īsā atbildē es nevarēšu Jums atbildēt, kā uzlabot attiecības, jo pusaudžu vecums nav viegls pats par sevi, un it īpaši tad, kad notiek tik lielas pārmaiņas ģimenes dzīvē. Spriežot pēc Jūsu apraksta, jūtas, par kurām Jūs runājat ir greizsirdība pret vēl nedzimušo bērnu, nevis naids pret viņu. Tādēļ būtu svarīgi izdarīt tā, lai meita justos mīlēta. Bet vislabāk es ieteiktu Jums griezties pie ģimenes psihoterapeita, kur Jūs ar meitu, vai pati atsevišķi varēsiet izrunāt Jums svarīgos jautājumus un rast atbildes uz tiem.

    Ar cieņu,
    Veselības salons 888 klīniskā psiholoģe, Anita Čodere.

    Anita Čodere, "Veselības salons 888"

  • 2012-10-01
    Labdien!

    Attiecībā uz lielo meitu vietā būtu teikt: "Labāk vēlāk nekā ...". Protams, vispirms runājiet par šo tēmu, taču nevis pieprasot, bet drīzāk lūdzot viņu uz šo sarunu. Uzticiet savu vēlēšanos arī šajā jautājumā būt blakus kā māte, kura spēj pieņemt, saprast, atbalstīt, palīdzēt, ja nepieciešams. Ir svarīgi, lai meita zina, ka esat pieejama, ka Jums var uzticēties. Tāpēc ir vērts pašai spert pirmo soli, uzticēt meitai savu neērtības sajūtu, runājot par izsargāšanos, jo tas ir tikai dabiski šajā situācijā un Jums nav jātēlo pārliecinātība un komforts. Jūsu bērns Jūs pazīst. Viņa ir atvērtāka patiesai mammai un noteikti pretosies uzskrūvētai pozai: "Nu, nāc šurp! Tagad mēs par to beidzot parunāsim!" Un viņa noteikti novērtēs, ka mamma ir uz to saņēmusies. Pat ja Jums abām uzreiz neizveidosies veiksmīgs dialogs, Jūs būsiet padarījusi to iespējamu nākotnē.
    Kāpēc viņai ir naids uz gaidāmo bērniņu? Te nav viennozīmīgas atbildes. Tomēr varētu meklēt iemeslus viņas attiecību pieredzē ar tagadējo jaunāko brāli vai māsu. Iespējams kaut kas ir bijis par grūtu. Viņai ir pietrūkusi mamma vai varbūt abi vecāki. Apmēram tā - kaut kas ir sāpējis, tas nav ticis pamanīts vai novērtēts un tad ir dusmas gan uz Jums, gan uz to, kura ienākšana pasaulē atkal var nodarīt sāpes.
    Iespējamais risinājums - saudzīgi un pieņemoši (t.i. pieņemt jebkuras viņas emocijas) tuvoties savam bērnam un veidot uzticamas attiecības.
    Protams, ieteiktu psihologa konsultācijas, jo situācija, par kuru rakstāt nav radusies vienā dienā un tai var būt dažādi cēloņi.
    Veiksmi vēlot,

    Elīna Jeļena Zariņa , klīniskā psiholoģe, Hipnopsihoterapeite, "Klīnika Dzintari", SIA

  • 2012-09-27
    Inita Goldšteina, Goldšteinas I. ārsta - psihoterapeita prakse
    Labdien!

    Jūs rakstāt, ka Jūsu attiecības ar meitu nav visai labas un neesat pietiekoši emocionāli tuvas, lai izrunātos par tik delikātu tēmu kā seksualitāte un grūtniecība. Jūs jūtaties nobažījusies par savu meitu, bet tā vietā, lai runātu par to, Jūs baidāties sabojāt attiecības. Bet kā mamma Jūs nevarat pievērt acis uz tādām lietām, Jums ir jārīkojas, ja domājat, ka meita ir stāvoklī. Brālīša vai māsiņas gaidīšana ģimenē ir pārbaudījums vecākajam bērnam. Nereti bērnam rodas domas, ka viņš vecākiem vairs nav vajadzīgs vai nav pietiekoši labs – ja jau viņiem vajag citu bērnu. Mēģiniet sevi iedomāties meitas vietā. Tas ir dabiski, ka tādā situācijā rodas dusmas, vai ne? Agras dzimumdzīves uzsākšana var būt kā rādīšana – es bez Jums (vecākiem) varu iztikt. Esmu liela. Zinu, ka es Jums neesmu vajadzīga (Jūs mani nemīlat ), bet, lūk, mans puisis mani mīl. Tā ir bēgšana. Bet tā var iebēgt lācim rīklē. Neapzināti Jūsu meita sagaida no Jums rīcību, kas parādītu, ka Jūs joprojām atbildat, rūpējaties par viņu un mīlat. Jūs nevarat prasīt, lai Jūsu meita mīl gaidāmo mazuli. Un tas nav viņas pienākums rūpēties par to. Arī savos 16 gados Jūsu meita ir bērns, turklāt pusaudža vecumā – ar sevišķi jūtīgu pašvērtējumu. Varbūt meitas nevēlēšanās ne redzēt, ne dzirdēt Jūsu gaidāmo mazuli ir Jūsu nevēlēšanās, lai Jūsu meita būtu stāvoklī (kas neapzināti nes vēstījumu, ka negribat redzēt viņas bērnu). Saprotams, ka Jūs tam neesat gatava un nevēlaties to šobrīd, kad Jūsu meita vēl pati ir bērns, bet šīs nianses Jūsu meitas vecumā grūti izprast. Ir – vai nu mani pieņem vai nē. Bez jebkādām piebildēm un niansēm. Saņemiet dūšu un runājiet ar meitu. Neviens to nevar izdarīt tā, kā Jūs, esot viņas mamma. Atzīstiet savas kļūdas un paužiet savas bažas. Kaut meita neklausīsies, viņa dzirdēs. Ja netiekat galā pašas, Jums var palīdzēt saruna ar speciālistu. Bet svarīgākais ir gribēt izveidot saikni ar meitu! Nedomāju, ka Jūsu meita patiesi ienīst Jūsu gaidāmo mazuli, drīzāk tas ir jautājums Jums – vai Jūs mani mīlat?

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.