Eksperte: Mentorprogramma jauniešiem ir par ilgtspējību – katra cilvēka vērtība pieaug (INTERVIJA)
Jauniešu atbalsta biedrība "Mentor Latvia" kopā ar veikalu tīklu "Rimi" jau sešus gadus ir īstenojusi kampaņu “Dalies ar iespēju augt”, aicinot ziedot un finansiāli atbalstīt mentorprogrammu jauniešiem, kuriem ikdienā trūkst ģimenes atbalsta. No veikalos saziedotajiem līdzekļiem palīdzību saņēmuši ap 150 jauniešu, bet pavisam kopš 2010. gada biedrība ir sniegusi atbalstu vairāk nekā 500 jauniešiem no ārpusģimenes aprūpes vecumā no 12 līdz 21 gadam. Kampaņa norisinās arī šogad, un sabiedrība līdz pat novembra beigām tiek aicināta ziedot, lai palīdzētu jauniešiem labāk sagatavoties patstāvīgai dzīvei un iekļauties sabiedrībā. Vairāk par programmu un tās mērķiem stāsta "Mentor Latvia" izpilddirektore Edīte Zvirbule.
Kāds ir mentorprogrammas galvenais mērķis?
Galvenā mentorprogrammas doma ir veidot regulāras, atbalstošas un pieņemošas attiecības starp pieaugušo un jaunieti. Būtiskākais mērķis ir sniegt viņiem nepieciešamo emocionālo un praktisko palīdzību tieši viņiem vajadzīgajā veidā. Tā var būt draudzīga saruna starp mentoru un jaunieti, kas iedrošina jaunieti grūtās dzīves situācijās vai vienkārši ikdienas ritmā. Kādam citam jaunietim nepieciešama pieaugušā palīdzība, lai iesniegtu iesniegumu valsts iestādē, saņemtu pabalstu vai risinātu kādu citu aktuālu jautājumu. Nereti jaunieši nav informēti par iespējām un atbalstu no valsts, tad attiecīgi mentors var izpētīt šo jautājumu un dalīties vērtīgos informācijas resursos. Situācijas var būt tik dažādas, cik dažādi ir paši jaunieši, kuri nonāk mentorprogrammā, un viņu vajadzības. Katrs jaunietis mentorprogrammā var atrast sev ko vērtīgu, kas stiprina viņa spēju pieņemt svarīgus lēmumus, iedvesmo noticēt saviem spēkiem un atklāt savu potenciālu. Ņemot vērā dzimstības samazināšanos Latvijā, jauniešu mentorprogramma ir par ilgtspējību – katra cilvēka vērtība pieaug.
Kādi ir mentoru ikdienas novērojumi darbā ar jauniešiem?
Ikdienā strādājot ar jauniešiem, redzam, cik liela atšķirība ir starp jauniešiem, kuri aug pilnvērtīgās ģimenēs, un bērniem, kuriem vispār nav vecāku, vai tiem, kuru vecāki nespēj pilnvērtīgi parūpēties par savām atvasēm. Ja jaunietis atrodas ģimenē, kurā nesaņem atbalstu, kāds viņam nepieciešams šajā izaicinošajā vecumposmā – pusaudža gados, mentorprogramma var iedot papildu rīkus, kas spēcinās jaunieša spēju labāk izprast sevi, pasauli un iespējas, kas ir visapkārt. Bieži vien jauniešiem, kuri dzīvo ārpusģimenes aprūpē vai ģimenēs, kurās netiek sniegts pilnvērtīgs atbalsts, ir ne vien grūtāk saskatīt iespējas, bet arī vide, kurā viņi atrodas, ir gana noslēgta, kas neveicina ne interešu attīstīšanu, ne jaunu iespaidu gūšanu. Viņi atrodas tādā kā “burbulī”, kas bremzē šo jauniešu izaugsmi.
Jaunieti nevar vienkārši nosēdināt pie galda un likt viņam runāt par savām problēmām, vai ne?
Mēs tieši to arī redzam mentorprogrammā. Brīvprātīgo mentoru sadarbība ar jaunieti savā ziņā ir tāds kā veiksmes stāsts šiem jauniešiem. Šeit netiek veidotas attiecības “sēdēsim un runāsim”. Sarunāšanās notiek caur notikumiem, piedzīvojumiem, kopā būšanu un kaut kā jauna atklāšanu. Jaunietis pats nolemj, cik daudz atklāties un par ko viņš vēlas vai nevēlas runāt. Mentorprogramma ir par uzmanības veltīšanu jaunietim, par lietderīgi pavadītu laiku kopā ar mentoru. Un caur to visu arī veidojas un attīstās jaunieša un mentora attiecības, kas balstās abpusējā cieņā un uzticībā. Tiesa, tas gan prasa laiku, tāpēc redzam, ka jaunieša un mentora draudzība pēc kāda laika kļūst dziļāka.
Cik daudzi piesakās būt par mentoriem, un cik daudziem jauniešiem tiek sniegta palīdzība?
Mentorprogrammas apjoms ir atkarīgs no finansējuma. Gada programmu mēs nodrošinām 35 jauniešiem un 35 mentoriem, bet programmā parasti piesakās ap 50 cilvēku. Tad, kad rūpīgā atlases procesā esam identificējuši mentorus, uzsākam intervijas ar jauniešiem, lai saprastu viņu vajadzības, intereses, gaidas. Pēc šī posma notiek būtiskākais – konkrētam jaunietim tiek piemeklēts piemērotākais mentors. Individuālās mentorprogrammas būtība ir sadzirdēt un saredzēt katra jaunieša vajadzības un piemeklēt viņam atbilstošāko mentoru atbilstoši abu interesēm un rakstura iezīmēm, kā arī jaunieša vajadzībām, jo programma ir par jaunieti un to, kas nepieciešams viņam. Starp citu, tieši šobrīd notiek jauno mentoru atlase – pagaidām mums ir nepietiekams daudzums mentoru vīriešu, kuri varētu strādāt ar puišiem.
Kā notiek mentora darbs ar jaunieti?
Parasti 1. decembrī atklājam programmu, un tad jaunieši ar mentoriem gada laikā vismaz divas reizes mēnesī tiekas klātienē un regulāri sazinās arī attālināti. Mentoram ar jaunieti tiek nodrošināta kabatas nauda dažādu vajadzību nodrošināšanai. Piemēram, aiziet kopā paēst, apmeklēt kādu kultūras vai sporta pasākumu, izmantot aktīvās atpūtas iespējas atkarībā no jaunieša interesēm. Tāpat mentorprogramma piedāvā plašas iespējas vērtīgai laika pavadīšanai kopā, ko nodrošina mūsu sadarbības partneri – izstāžu apmeklēšana, muzeju un mākslas pasākumu baudīšana u. c. Katru mēnesi mums ir kopīgi pasākumi visiem programmas dalībniekiem, lai sniegtu jauniešiem noderīgas zināšanas un iemaņas par viņiem aktuāliem jautājumiem, piemēram, mentālā veselība, veselīgu partnerattiecību veidošana, saskarsmes veidošana, profesijas izvēle un budžeta plānošana. Caur šiem pasākumiem jaunieši arīdzan iepazīst jaunas vides un gūst jaunus iespaidus, kas paplašina viņu redzesloku un, iespējams, arī rosina izkāpt no savas komforta zonas.
Kā mērāt mentorprogrammas rezultātus?
Mēs veicam kvalitātes mērījumus un mērām programmas ietekmi uz jaunieti. Programmas gaitā un beigās jaunietis un mentors aizpilda anketu, kurā tiek nodrošināta ļoti augsta līmeņa konfidencialitāte, kas ir viens no programmas pamatakmeņiem. Reizi divos mēnešos mentori piedalās atbalsta grupās ar profesionāla speciālista līdzdalību. Šajās grupās mentori var gan izrunāt savus izaicinājumus attiecībās ar pusaudžiem, gan saņemt atbildes uz interesējošajiem jautājumiem, iegūt jaunas zināšanas par sadarbību ar jauniešiem un paplašināt savu redzesloku. Mūsu programmu vadītājs ir regulārā saskarsmē ar mentorpāri un monitorē situāciju, jau savlaicīgi izvērtējot mentorpāra sadarbības efektivitāti un problēmjautājumus. Mentoriem tiek sniegts arī individuāls atbalsts nepieciešamības gadījumā, lai spēcinātu viņu spēju sadarboties ar jaunieti.
Ko jaunieši iegūst no programmas?
Daudz lielāku pārliecību par sevi un savām spējām, pašapziņas pieaugumu, atvērtību pret līdzcilvēkiem un jaunām iespējām. Jaunieši atzīst, ka pēc programmas ir ieguvuši uzticamu draugu – pieaugušo, kurš ir līdzās, ieklausās viņā un ir ieinteresēts jaunieša dzīvē notiekošajā. Īpaši būtisks ir mentora emocionālais atbalsts jaunietim sarežģītās dzīves situācijās, kad vienam ir izaicinoši tikt galā ar savām emocijām vai kādu konkrētu notikumu, ir neziņa, kā rīkoties. Man ir zināms kāds mentorpāris, kurā jauniete atzina, ka pirmais cilvēks, pie kura vēršas, ja nepieciešams padoms, ir mentore. Un tas nav vienīgais gadījums. Domāju, ka jebkuram cilvēkam ir liels ieguvums, ja līdzās ir kāds, kuram varam uzticēties un lūgt padomu. Mentoru un jauniešu draudzība nebeidzas līdz ar programmas noslēgumu. Piemēram, ir jaunieši, kuri piedalījušies programmā pirms 10 gadiem un tagad paši jau ir kļuvuši par vecākiem, bet vēl joprojām uztur attiecības ar saviem mentoriem – brauc ciemos, svin bērnu svētkus un citos veidos pavada laiku kopā.
Ko no šīs programmas iegūst mentori?
Mentori iegūst ļoti daudz – mentorprogramma ir divvirzienu process. Es arī par sevi varu to teikt. Pirms kļuvu par izpilddirektori, vairākus gadus biju brīvprātīgā mentore. Ja man likās, ka māku klausīties, tad šīs programmas laikā sapratu, ka tikai mācos to darīt. Tu mācies klausīties, pieņemt lietas – tas ir milzīgs darbs pašam ar sevi. Programmā esot, mentoriem palielinās izpratne par jauniešu dzīvi, skatījumu uz lietām un izaicinājumiem, tiek attīstītas līderības un citas prasmes, piemēram, emociju vadība.
Mentori arī min, ka ieguvuši pārliecību, ka ir spējīgi kādam palīdzēt. Dalība mentorprogrammā trenē pacietību. Viens no lielākajiem ieguvumiem ir šī mentoru kopiena – tu nokļūsti līdzīgi domājošu cilvēku vidē, kurā tavas vērtības sakrīt ar citu pieaugušo vērtībām. Tev izveidojas jauns draugu un paziņu loks. Visus šos cilvēkus vieno vēlme palīdzēt, veikt brīvprātīgo darbu un to ieguldīt Latvijas nākotnes sabiedrībā. Tas bija arī viens no maniem lielākajiem dzinuļiem.
Kādi ir mazāk aizsargāto jauniešu aktuālie problēmjautājumi un ikdienas izaicinājumi?
Viens no lielākajiem jauniešu izaicinājumiem ir mentālās veselības problēmas, visbiežāk – depresija. Ir tāda jauniešu kategorija, kurus es sauktu par “pamestajiem jauniešiem”, jo viņi nav iekļauti nevienā sociālā programmā. Šiem jauniešiem ir mentāli izaicinājumi, kuru dēļ viņi, piemēram, nevar ilgstoši strādāt vai arī bieži zaudē darbu. Nereti esam novērojuši arī pašapziņas un sociālo prasmju trūkumu, grūtības mācībās un lēmumu pieņemšanā, informācijas trūkumu par jaunietim atbilstošas mācību iestādes un darbavietas atrašanas iespējām. Katrs jaunietis un katrs gadījums ir individuāls. Tomēr mentorprogrammā pamatā visiem jauniešiem tiek sniegta iespēja paplašināt redzesloku, būt drošā un pieņemošā vidē, kurā jaunietis tiek saprasts un uzklausīts, un labāk sagatavoties patstāvīgai dzīvei.
Vai mentorēšanu var apvienot ar darbu un ģimeni?
Liels paldies pieaugušajiem, kuri nolemj iesaistīties šādā brīvprātīgo darbā – tas patiešām aizņem gana daudz laika! Mentorēšana ir brīvā laika aktivitāte, un mentors pats izvērtē, cik daudz laika ir gatavs tai veltīt. Viena “ideālā mentora”, kurš regulāri tiekas ar jaunieti vismaz divas reizes mēnesī, velta laiku regulārai saziņai ar jaunieti vairākas reizes nedēļā, apmeklē kopīgos mentorprogrammas pasākumus, brīvprātīgā darba stundas var sasniegt pat 140 stundas gadā. Protams, tā nav obligāta programmas prasība – veltīt konkrētu stundu skaitu jaunietim, katra mentorpāra sadarbība un līdz ar to arī kopīgi pavadītā laika apjoms var atšķirties. Teju visi mentori ir sociāli un ekonomiski aktīvi iedzīvotāji. Mentori pārstāv visdažādākās profesijas – par mentoriem kļūst gan žurnālisti, gan uzņēmumu īpašnieki, tirdzniecības pārstāvji, banku darbinieki, auditori, pedagogi, IT jomas pārstāvji un daudzi citi. Nav būtiska mentora nodarbošanās, bet gan vēlme būt līdzās jaunietim un motivācija atbalstīt jaunieti tā, kā tieši viņam tas ir nepieciešams.
Cik liels finansējums šobrīd nepieciešams, lai nodrošinātu mentoru konsultācijas riska jauniešiem?
Viena mentorpāra – mentora un jaunieša – izmaksas gada griezumā veido aptuveni 3000 eiro. Šajā summā ietilpst gan kabatas nauda kopīgo aktivitāšu izmaksu segšanai, gan profesionāls atbalsts mentoriem – psihologa konsultācijas individuāli un grupās, mācību programma mentoriem un regulāri kopīgi mentorprogrammas pasākumi jauniešu prasmju un zināšanu pilnveidei par viņiem aktuāliem jautājumiem, piemēram, budžeta plānošana, sadarbības un komunikācijas nodarbības, mentālās veselības stiprināšana, CV veidošana un darba gaitu uzsākšana, kā arī neplānoti izdevumi jauniešiem, piemēram, ārsta apmeklējumam, apģērba, apavu, mācību līdzekļu iegādei u. tml.
Kā spējat realizēt šādas programmas bez būtiska valsts atbalsta?
Pateicoties ilgtermiņa sadarbības partneriem. Mums ir ļoti nozīmīgs "Rimi" atbalsts, jo, īstenojot ziedojumu vākšanas kampaņas, sabiedrības grupām, kurām nav tiešas saskarsmes ar šo jomu, pieaug izpratne par to, un kampaņas liek aizdomāties par dažādām aktuālām tēmām. Mēs esam ļoti pateicīgi un gandarīti, ka mums ir izveidojusies sadarbība ar "Rimi". Programmas īstenošanā un jauniešu atbalstīšanā ļoti lielu lomu spēlē atbalstošs, saprotošs un stabils ilgtermiņa partneris. Tas nevalstiskajām organizācijām un kvalitatīvām ilgtermiņa programmām, kāda ir mūsējā, ir viens no veiksmes faktoriem.
Vai ir vēl kāda cita iespēja palīdzēt jauniešiem?
Tā kā mēs esam nevalstiska organizācija, savu darbu varam veikt tikai ar sponsoru un atbalstītāju finansējumu. Esam pateicīgi par katru uzņēmumu un privātpersonu, kas sadzird un saredz vajadzību ilgtermiņā palīdzēt jauniešiem. Programmas laikā jaunieši saņem atbalstu vienu, divus vai reizēm pat trīs gadus, un to, protams, nevarētu paveikt bez atbalsta. Esam priecīgi par uzņēmumiem, kuri noorganizē kādu izzinošu lekciju vai ekskursiju, piemēram, apmaksā autobusa izdevumus, vai arī sniedz iespēju apmeklēt kādu kultūras vai sporta pasākumu. Esam saņēmuši arī tehnisku atbalstu. Piemēram, kāds no mūsu atbalstītājiem ziedoja datortehniku, ko varējām nodot lietošanā jauniešiem. Šāds dāvinājums būtiski uzlaboja vairāku mentorprogrammas jauniešu mācību procesu.
Kas būtu jāmaina sabiedrības domāšanā?
Būtu jāveicina iecietība pret dažādību. Mēs esam ļoti dažādi, un mums ir dažādi izaicinājumi. Būt empātiskiem – daudz vairāk aizdomāties par komentāriem, kurus rakstām sociālajos tīklos. Diemžēl man ir nācies redzēt, ka jaunieši no ārpusģimenes aprūpes uztic savus stāstus medijiem, un tas, ko viņi saņem atpakaļ no pieaugušajiem, ir ļoti sāpīgi. Es apbrīnoju šos jauniešus par to, kā viņi emocionāli spēj tikt pāri pēc tam, kad pieaugušie ir uzrakstījuši visu, ko viņi domā. Šie jaunieši jau tā ir drosmīgi, lai atklātu savus pieredzes stāstus un izaicinājumus, ar kuriem sastapušies.
Kādi ir biežākie aizspriedumi un stereotipi, ko dzird jaunieši?
Piemēru ir daudz un dažādi. Mazāk aizvainojumu jauniešiem nākas uzklausīt skolas vidē. Galvenais stereotips ir tāds, ka šie jaunieši ir nespējīgāki un nevarīgāki, ka viņiem nesanāks tas, kas sanāk jauniešiem, kuriem ir ģimenes. Mums būtu jāmaina šī stigma – jaunieši bez ģimenes atbalsta ne ar ko neatšķiras no jauniešiem, kuri dzīvo ģimenēs. Viņi ir tieši tādi paši jaunieši, vienīgā atšķirība ir tā, ka viņu pagātne ir bijusi citāda. Toties viņu nākotnes iespējas ir līdzvērtīgas, tāpēc ir tik būtiski viņus atbalstīt un spēcināt viņu spēju jau šodien ieguldīt labākas nākotnes veidošanā!
