Kompulsīvā pārēšanās ir termins, ko lieto, lai aprakstītu ārpus kontroles esošus ēšanas paradumus. Kompulsīva pārēšanās ietver gan ēšanu naktī, gan ēšanu pēc sāta sajūtas iestāšanās, tāpat arī impulsīvo ēšanu un citus kompulsīvus ieradumus saistībā ar ēdienu, piemēram, ēdiena slēpšanu vai pat atkritumos izmesta ēdiena ēšanu.

Labs miegs ir viens no kvalitatīvas dzīves rādītājiem. Cilvēkam, kļūstot vecākam, arvien biežāk var parādīties miega traucējumi un bezmiegs. Naktsmieru var ietekmēt visdažādākie faktori, turklāt pat vairāki vienlaikus. Miegainība dienas vidū, trausls miegs, grozīšanās naktī un bezmiegs – šie ir tikai daži aspekti, kas var norādīt, ka ciešat no kvalitatīva miega trūkuma. 

Uzturs ir viens no veselības un labsajūtas stūrakmeņiem. Laika posmā no viena līdz trīs gadu vecumam mazuļa organisms attīstās. Šajā laikā īpaši svarīgi ir nodrošināt atbilstošas uzturvielas pareizā daudzumā. Daudzi pasaulē veikti pētījumi pierāda saistību starp uzturu agrā bērnībā un imunitāti, bērnam pieaugot, tādēļ droši var apgalvot, ka tas, kā barojam savu mazuli šodien, atstās būtisku ietekmi uz viņa veselību vēlāk.

Išiass – zināms arī kā sēžas nerva iekaisums; tas izraisa dedzinošas vai plēsošas sāpes sēžas nerva tīklojumā (augšstilba aizmugurējā virsmā vai apakšstilba ārpusē), kas no muguras lejasdaļas stiepjas caur gurniem un sēžamvietu, un lejup uz katru kāju. Išiasa pazīmes var būt gan tirpšana, gan salšanas sajūta vai – gluži pretēji – svīšana. Vairumā gadījumu tas ietekmē tikai vienu ķermeņa pusi. Išiass visbiežāk rodas, kad tiek nospiesta daļa no nerva, kas, savukārt, izraisa iekaisumu, sāpes un dažkārt arī nejutīgumu skartajā kājā.

Lai veiksmīgi audzinātu bērnu, ideālajā pasaulē visi pieaugušie, kas iesaistās bērna audzināšanā, to darītu pēc vienotiem principiem. Kāpēc tas ir tik svarīgi un kā uz šādu vienotību virzīties, stāsta psiholoģe.

Nereti, lietojot medikamentus, nemaz neaizdomājamies par to, ka tie varētu izraisīt fotosensibilizāciju jeb palielinātu ādas jutību pret saules stariem. Vasarā un saulainā laikā, kad daudzi steidz izbaudīt pludmales priekus, tas ir īpaši aktuāli. Kas ir fotosensibilizācija, kāpēc tā rodas un kā pasargāt savu ādu no šādas nevēlamas reakcijas? 

"Viena no vasaras sezonas slimībām ir tā dēvētā "peldētāja auss" – infekciozs iekaisums ārējā auss kanālā, kas lielākoties rodas tieši pēc peldes," stāsta otorinolaringologs, piebilstot, ka kaite izpaužas ar nepatīkamām sajūtām – aizlikumu un nereti ar izteiktām sāpēm un pietūkumu auss apvidū, un to var iegūt arī citā gadalaikā un situācijā.

Disleksija ir neirobioloģiskas izcelsmes mācību traucējumi, kuru galvenā izpausme ir grūtības lasīt un uztvert tekstu. Disleksijas pamatā visbiežāk ir iedzimts fonoloģisko prasmju (spējas nošķirt valodas skaņas) trūkums, taču tā var attīstīties arī pēc insulta vai citām neiroloģiskām saslimšanām. 

Siltajā gadalaikā vienmēr pieaug bažas par to, cik daudz ūdens veselīgam cilvēkam dienā jāizdzer. Dažādi avoti min dažādus tilpumus, bet visbiežāk parādās – astoņas glāzes dienā. Realitātē tikai retais tik daudz izdzer. Vai tas nozīmē, ka jācenšas dzert vairāk? Skaidro farmaceite.

Nieze ir grūti kontrolējama, un tās cēloņi var būt dažādi. Vasarā to visbiežāk izraisa kukaiņu – odu, dunduru, dažādu knišļu un arī blusu kodumi, dažādas alerģijas, piemēram, alerģija pret saules stariem, taču nevar izslēgt arī slimību izraisītu niezi. Kā izvairīties un mazināt neciešamo niezi, skaidro sertificētā farmaceite.