Labs miegs ir viens no kvalitatīvas dzīves rādītājiem. Cilvēkam, kļūstot vecākam, arvien biežāk var parādīties miega traucējumi un bezmiegs. Naktsmieru var ietekmēt visdažādākie faktori, turklāt pat vairāki vienlaikus.

Miegainība dienas vidū, trausls miegs, grozīšanās naktī un bezmiegs – šie ir tikai daži aspekti, kas var norādīt, ka ciet no kvalitatīva miega trūkuma. Miega režīma traucējumi var būt ikvienam, taču biežāk tie piemeklē gados vecākus cilvēkus, kuriem jau ir kādas veselības problēmas. Kā šajās problēmās var līdzēt, stāsta VCA neiroloģe Dace Bērziņa un "Mēness aptiekas" farmaceits Grigorijs Golubs.

Miegu ietekmējošie faktori

Sāpes. Gados vecākiem cilvēkiem miegu var traucēt dažādas sāpes. Pārsvarā tās rodas no veselības problēmām un slimībām, kuras nāk ar vecumu. To skaitā var būt artrīts, muguras problēmas, sāpes locītavās, diabēts, gastroezofageālā atviļņa slimība, kas saistīta ar skābes atviļņiem, un daudzas citas. Muguras sāpju mazināšanai var palīdzēt fizikālā terapija, vingrinājumi, bet nopietnākā gadījumā var būt nepieciešama operācija.

Farmaceits skaidro, ka aptiekā pieejami dažāda veida bezrecepšu medikamenti, kas var mazināt un atvieglot, piemēram, muguras sāpes vai iekaisumu. Tāpat cilvēki pieaugušā vecumā lieto daudz vairāk medikamentu dažādu ar vecumu saistītu kaišu kontrolēšanai un ārstēšanai, piemēram, asinsspiedienam. Taču šeit var veidoties divējāds efekts. "No vienas puses, zāles palīdz ārstēt slimību un mazināt traucējošos slimību simptomus, bet, no otras puses, var negatīvi ietekmēt miega kvalitāti vai izmainīt ierasto miega režīmu," skaidro farmaceits. Šādos gadījumos būtu nepieciešams konsultēties ar ārstu, kurš palīdzēs pielāgot vai mainīt zāles, ja tās traucē miegam.

Kvalitatīvu miegu cilvēkiem gados var ietekmēt neiroloģiskas slimības. Neiroloģe norāda, ka miega traucējumus var izraisīt gan galvas smadzeņu pataloģija, gan perifēro nervu saslimšanas. Kā piemēru var minēt gan Parkinsona slimību, gan Alcheimera slimību, kur ir izmaiņas galvas smadzenēs un tādēļ izmainīta miega regulācijas centra darbība, vai, piemēram, cukura diabēts, kur miega traucējumus rada tirpšanas un dedzināšanas sajūta perifēro nervu bojājumu dēļ. Šo slimību pacientiem tādēļ būtu jākonsultējas ar ārstu, kas var palīdzēt ārstēt vai mazināt slimību nevēlamos simptomus.

Līdz ar gadiem var veidoties niktūrija, kad vairākas reizes naktī ir nepieciešamība urinēt. Visbiežāk problēmu izraisa vai nu iekaisums vai urīnpūšļa tilpuma samazinājums sakarā ar prostatas saslimšanu vai palielināta urīnpūšļa sieniņas tonusa dēļ. Sievietēm ar gadiem pieaug hroniskas urīnceļu infekcijas iespējamība. Arī šādā gadījumā būtu nepieciešams konsultēties ar speciālistu, kas ieteiks zāles, kuras palīdzēs urinēt dienas laikā un samazinās nepieciešamību apmeklēt tualeti naktī.

Miega apnoja – stāvoklis miegā, kad uz īsu laiku, periodiski ir augšējo elpceļu noslēgšanās, kas var izraisīt elpošanas apstāšanos. Šī slimība ir saistīta arī ar krākšanu un bieži tā ir cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma. Viena no pazīmēm, kas var liecināt par slimību, taču ne vienmēr, – no rīta cilvēks pamostas miegains un ir sajūta par miega trūkumu. Šeit var palīdzēt speciālista konsultācija un pārbaudes, kas palīdzēs diagnosticēt problēmu un ārstēt

Menopauze. Karstuma viļņi un pastiprināta svīšana nakts laikā var traucēt miegu sievietēm menopauzes laikā. Šis ir laiks, kad hormoni lēnām pārstāj veidoties par progesteronu un estrogēnu, kas ietekmē reproduktīvo sistēmu. Arī menopauzes traucējošajiem blakus simptomiem ārsts var ieteikt medikamentus, hormonus, kas var palīdzēt.

Vēl viena izteikta problēma cilvēkiem gados ir nemierīgo kāju sindroms. Tas ir simptoms, kad kājas "nevar" atrast pozu, kurā nav diskomforta sajūtas. Šādi simptomi bieži mēdz parādīties, gatavojoties nakts mieram, bet to dēļ ir grūtības iemigt. Diskomforts kājās pirms miega var izpausties kā tirpšana vai sajūta, ka ādu dursta ar adatiņām. Dažkārt šīs pazīmes mēdz būt arī rokām. Šajā gadījumā var būt nervu bojājums kājās vai rokās, tie arī traucē iemigt vai pilnvērtīgi gulēt.

Miega pārtraukumi, nespēja iemigt veidojas arī  mentālās jeb garīgās veselības traucējumu gadījumā. Visbiežāk to veido depresija vai bipolāri traucējumi, kas saistīti ar strauju garastāvokļa maiņu. To var ietekmēt pēkšņi, negaidīti notikumi, nemiers vai satraukums. Ja tie sāk ietekmēt miega kvalitāti, ir laiks meklēt palīdzību pie speciālista.

Virkne sirds problēmu, piemēram, sirds mazspējas izraisīts elpas trūkums, sāpes krūtīs, paātrināts pulss var ietekmēt miega kvalitāti un veicināt pamošanos naktī. Turklāt miega trūkums vai slikts miegs var šos sirds traucējums vēl vairāk pasliktināt. Pat daži medikamenti, nepareizā dienas laikā lietoti, var radīt iemigšanas grūtības. Speciālists var palīdzēt ieteikt medikamentus, noteikt dzīvesveida pārmaiņas, procedūras vai operācijas.

Miegainība un neizgulēšanās naktī veido snauduļošanu dienas laikā. Taču iemigšana dienā var negatīvi ietekmēt naktsmieru. Mainās miega režīms. Ja pa dienu cilvēks kaut uz neilgu laiku aizmieg, sevišķi vēlā pēcpusdienā vai uz vakara pusi, tas traucē iemigt un mazina miegu naktī. Rezultātā no rīta var būt grūti piecelties.

Kas var palīdzēt miegam?

Autors: gramatas_lasishana

Kļūstot vecākam, var mainīties miega režīms, ko ne vienmēr ietekmē medikamenti. Ar gadiem cilvēks mēdz iet vakarā ātrāk gulēt un celties agrāk no rīta. Katram ir jāieklausās savā ķermenī. Bieži organisms pats pielāgojas ķermeņa dabiskajiem ritmiem un izmaiņām.

Šeit ir pāris ieteikumi, kas var noderēt, ja miega režīms tomēr rada diskomfortu.

• Miega uzlabošanai var palīdzēt nomierinoši vakara rituāli, piemēram, grāmatu lasīšana vai silta vanna;

• Lai domas nejauktos pa prātu nakts laikā, lai darāmo saraksts neradītu lieku stresu, ieteicams veidot lietu sarakstu, kas jādara nākamajā dienā. Tas var palīdzēt naktīs gulēt mierīgāk un mazināt nevēlamās domas, kas var nodarbināt galvu visas nakts garumā;

• Vēl viens veids, kā uzlabot miega kvalitāti, ir vakaros nelietot telefonu un neskatīties spilgtajos ekrānos – televizorā vai datorā. Gaisma, ko izstaro ierīces, pazemina melatonīna līmeni organismā;

• Atsakies no stereotipa, ka alkohols palīdz miegam. Var šķist, ka glāzīte stiprāka dzēriena rada miegainību, taču tas ir maldinoši. Tas var izjaukt miega centra darbības režīmu un negatīvi ietekmēt orgānu darbību;

• Nelieto pārāk daudz kofeīna. Turklāt tas slēpjas ne tikai kafijā vai tējā, bet arī šokolādē, enerģijas dzērienos, bezrecepšu pretsāpju medikamentos. Kofeīns var apgrūtināt iemigšanu, mazināt miega daudzumu un tā kvalitāti. Tādēļ ieteicams nelietot kofeīnu vēlā pēcpusdienā un vakarā;

• Pēdējais, bet viens no svarīgākajiem punktiem – ja miega traucējumi ir ilgstoši, vienalga, vai tā ir apgrūtināta iemigšana, pamošanās nakts vidū, miegainība visas dienas garumā, konsultējies ar speciālistu, kas spēs rast palīdzību, iesakot, kā rīkoties vai izrakstot medikamentus.

Kādi līdzekļi miega uzlabošanai iegādājami aptiekā?

Autors: iemigshanas_lidzekli

Aptiekas plauktos iegādājami daudzveidīgi miega kvalitāti uzlabojoši līdzekļi. Tie var būt gan recepšu, gan bezrecepšu. Vispiemērotākos recepšu medikamentus tieši tavai problēmai varēs piemeklēt ārsts. Ir dažāda veida recepšu zāles, kas ietekmē iemigšanu un miega ciklu. Ja zāles labi palīdz citam cilvēkam, tas nenozīmē, ka palīdzēs arī tavā gadījumā.

No bezrecepšu medikamentiem ir miega hormons melatonīns un dažādi citi nomierinoši līdzekļi ar iemigšanu veicinošu iedarbību. Tie ir līdzekļi, kas satur baldriāni, apini, melisu, magniju un citas dabīgas izcelsmes vielas. Ja sliktā miega kvalitāte nav saistīta ar nemieru un stresu, tad nomierinošie līdzekļi maz palīdzēs. Arī uztura bagātinātāju sastāvā ir melatonīns, kā arī tā kombinācijas ar ārstniecības augiem un nomierinošo aminoskābi L-teanīnu. Aktīvo vielu saturs uztura bagātinātājos ir zemāks nekā bezrecepšu zālēs, un tie ir paredzēti profilaktiskai lietošanai.

Nobeigumā

Atcerēsimies – laba veselība ir svarīga, lai sevi un tuviniekus pasargātu arī no infekcijas slimību draudiem. Miegs ir ļoti būtiska labas veselības uzturēšanas sastāvdaļa! Saldu miegu!

Raksta sagatavošanā izmantoti medicīnas portāla WebMD materiāli