Kavasaki slimība: Cēloņi, simptomi un ārstēšana
Kavasaki slimība izraisa pietūkumu (iekaisumu) vidēja lieluma artēriju sieniņās visā ķermenī, un tā galvenokārt mēdz piemeklēt mazus bērnus, kas jaunāki par pieciem gadiem. Iekaisumam ir tendence ietekmēt koronārās artērijas, kas piegādā asinis sirds muskulim. Kavasaki slimību dažkārt dēvē arī par mukokutāno limfmezglu sindromu, jo tā ietekmē arī dziedzerus, kas infekcijas laikā pietūkst (limfmezglus), kā arī parādās ādas un mutes, deguna un rīkles gļotādas apsārtums.
Kavasaki slimības pazīmes var būt, piemēram, augsts drudzis un ādas lobīšanās, taču labās ziņas ir tās, ka šī kaite parasti ir ārstējama, un vairums bērnu atgūstas no tās bez nopietnām problēmām.
Cēloņi
Lai arī neviens nezina, kas ir Kavasaki slimības ierosinātājs, zinātnieki uzskata, ka šī slimība nevar tikt pārnesta no cilvēka uz cilvēku. Vairāku teoriju pamatā ir šīs slimības saistība ar baktērijām, vīrusiem vai citiem vides faktoriem, taču neviena no šīm teorijām nav pierādīta. Pastāv aizdomas, ka infekcijas izcelsmi, iespējams, ietekmē ģenētiski pārmantota uzņēmība pret slimībām. Ir gan zināmas trīs lietas, kas palielina bērna risku saslimt ar Kavasaki slimību.
Vecums: vislielākajā riska grupā, kam pastāv risks saslimt ar Kavasaki slimību, ir bērni, kas jaunāki par 5 gadiem.
Dzimums: zēniem saslimstība ar Kavasaki slimību novērota biežāk nekā meitenēm.
Etniskā piederība: Āzijas vai Klusā okeāna salu bērniem, piemēram, japāņiem vai korejiešiem, saslimstība ar Kavasaki slimība ir augstāka.
Simptomi
Kavasaki slimības pazīmes un simptomi izpaužas trīs fāzēs.
Pirmās fāzes pazīmes un simptomi var būt:
- drudzis, kas bieži ir augstāks par 39°C un ilgst vairāk nekā trīs dienas,
- ļoti apsārtušas acis,
- izsitumus uz ķermeņa,
- sarkanas, sausas un saplaisājušas lūpas un ārkārtīgi sarkana, pietūkusi mēle,
- piepampusi, sarkana āda uz plaukstām un pēdām,
- pietūkuši limfmezgli,
- aizkaitināmība.
Slimības otrajā fāzē bērnam var attīstīties ādas lobīšanās uz rokām un kājām, īpaši roku un kāju pirkstiem, tāpat arī tai raksturīgas locītavu sāpes, caureja, vemšana vai sāpes vēderā.
Savukārt Kavasaki slimības trešajā fāzē pazīmes un simptomi lēnām izzūd, ja vien neveidojas komplikācijas.
Ārstēšana
Kavasaki slimības diagnoze tiek noteikta, pamatojoties uz ārsta klīnisko izvērtējumu, jo tās diagnosticēšanai nav iespējams veikt speciālas pārbaudes. Diagnoze ietver citu slimību, kas izraisa līdzīgas pazīmes un simptomus, izslēgšanu. Bērni, kam jau uzstādīta Kavasaki slimības diagnoze vai arī ir aizdomas par to, jāhospitalizē slimības tālākai novērošanai un izmeklēšanai.
Lai samazinātu komplikāciju risku, ārsts var uzsākt Kavasaki slimības ārstēšanu pēc iespējas ātrāk, proti, kamēr bērnam joprojām ir drudzis. Sākotnējās ārstēšanas mērķi ir drudža un iekaisuma mazināšana, lai nepieļautu sirds muskuļa bojājumus.
Kavasaki slimības ārstēšana var ietvert dažādu medikamentu lietošanu, piemēram, aspirīnu – kas ir pretiekaisuma līdzeklis – lielās devās, kas palīdzētu mazināt iekaisumu un drudzi, tāpat arī intravenozu imūnglobulīna (IVIG) devu. Šīs kaites ārstēšana ir rets izņēmums noteikumiem, kas paredz, ka aspirīnu nedrīkst dot bērniem, tomēr to drīkst veikt tikai ārsta uzraudzībā.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija būvniecības, arhitektūras un interjera portālā abc.lv
Informācija portālā BalticExport.com
Informācija portālā building.lv - par būvniecību Latvijā
Informācija portālā visaigimenei.lv
