Lielākā daļa no mums „labāko” laiku treniņam nosaka pavisam vienkārši: kad ir laiks, tad arī vingroju. Gadās, ka pirms, gadās – pēc darba. Iespējams tad, kad sporta zāle piedāvā izdevīgāku abonementu, vai arī tad, kad nodarbību vada iecienītākais treneris. 

Kustīgs un aktīvs bērns ir veselīgs bērns, taču, kā motivēt doties ārā, nevis sēdēt telpās? Vēl jo vairāk – atraut no telefona, datora vai televizora un nodrošināt aktivitātes, kas bērnam sagādā prieku? Šie jautājumi mēdz nodarbināt daudzus vecākus, tāpēc dažas atbildes sniedz vieglatlēte, trenere, kuras ģimenē sportiski ir gandrīz visi.

Aktīvajā peldsezonā strauji pieaug riski, kas saistīti ar traumu gūšanu pie un uz ūdens. Lai atpūta nebeigtos ar nelaimes gadījumu vai pat letāli, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) kampaņas “Pārgalvības cena. Nelec!” ietvaros atgādina drošas peldēšanās pamatprincipus.

Iestājoties siltam laikam, aizvien vairāk laika vēlamies pavadīt ārpus telpām, nododoties dažādām fiziskajām aktivitātēm, tajā skaitā – lielākiem un mazākiem dārza darbiem. Taču pēc mazāk aktīvās sezonas, strauji un intensīvi uzsākot nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, nereti var iedzīvoties sāpēs un arī traumās, kuru dēļ tās atkal nākas pārtraukt vai ievērojami ierobežot. 

Rūdīts organisms daudz labāk pielāgojas gan nelabvēlīgiem laikapstākļiem, gan arī labāk tiek galā ar stresu. Turklāt vasarā ir viss, kas nepieciešams, lai liktu labus pamatus cilvēka organisma aizsargspēju stiprināšanai.

Kā jutīsies pēc skrējiena? Vai brauciens ar velosipēdu nebeigsies slimnīcā? Vai izturēsi kāpienu? Vasara ar intensīvu sportošanu vai dažādām fiziskām aktivitātēm ir īstais laiks pārbaudīt savas sirds veselību un izturību, veicot augstas jutības troponīna I testu un noskaidrojot kardiovaskulāro slimību attīstības risku. Tas ir tests veselajiem ar mērķi saglabāt veselību.

Ir sākusies vasara – laiks, kad bērniem ir iespēja izbaudīt brīvlaiku, kā arī aktīvi un jēgpilni pavadīt vasaras mēnešus. Vienlaikus situācija Latvijā saistībā ar bērnu fizisko aktivitāšu daudzumu ir satraucoša – piemēram, jau 2020. gadā Slimību profilakses un kontroles centra pētījumā tika secināts, ka ceturtajai daļai deviņgadīgo bērnu Latvijā ir liekais svars, un viens no tā riska faktoriem ir nepietiekamas fiziskās aktivitātes. [1] 

Ja sāp mugura vai locītavas, vienīgais, ko gribas darīt, ir pavadīt visu dienu nekustīgi gultā. Lai arī šķiet, kas tas sniedz atvieglojumu, ilgtermiņā šāda rīcība problēmu var vienīgi padziļināt, skaidro fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste un farmaceits.  

Cilvēka ķermenis un, jo īpaši, locītavas nemīl steigu un pārpūli! Pieaugušam cilvēkam līdz 65 gadiem ir rekomendēta vismaz 30 minūšu mērenas intensitātes fiziskā slodze piecas reizes nedēļā. Tātad – gandrīz katru dienu un nedaudz. 

Kustība ir dzīvības pamats, bez tās nekas nenotiek! Tagad, pavasarī pēc pandēmijas,  ikvienam būtu nozīmīgi atrast savu veidu fiziskai aktivitātei. To gan vajadzētu izvēlēties gudri, laikus domājot par savu locītavu veselību, saka traumatologs ortopēds, skaidrojot,  kas darāms, lai uzturētu veselas locītavas, un kādu sporta veidu ieteicams izvelēties, lai tām nekaitētu.