Ja jūsu ķermenis ir labi attīstīts, muskuļi ir spēcīgi, jūs iekšēji jūtat vairāk enerģijas un aktivitātes, imunitāte ir spēcīgāka un jums ir mazāka iespēja saslimt, tāpēc ir svarīgi rūpēties par savu ķermeni. Lai uzzinātu, ar ko sākt un ko darīt, lai ķermenis būtu vesels un spēcīgs, izlasiet šo rakstu!

Parādoties spožajiem pavasara saules stariem, sākam aktīvāk pavadīt laiku ārā un daudzi no mums arī atgriežas pie dārza un siltumnīcu darbiem. Taču pēc ziemas bieži vien mēdzam pārvērtēt spēkus un atsākam fiziskās aktivitātes, tai skaitā aktīvus dārza darbus, pārāk strauji. Kā atsākt dārza darbus droši, nekaitējot veselībai, stāsta farmaceits.

“Es gribu, lai mans bērns sāk sportot, bet nezinu, ar ko lai sāk,” ir pilnīgi normālas sajūtas, ar kurām saskaras teju ikviens vecāks. Ja pašam bērnam padomā nav neviens konkrēts sporta veids, tad ne viens vien speciālists iesaka bērnu ievirzi sportiskā gultnē sākt tieši ar peldēšanu.

Jaunais gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu – tiek sastādīts mērķu saraksts un izvirzītas kvēlas apņemšanās. Nereti viens no mērķiem ir dzīvot veselīgāk un sākt sportot. Lai gan, iestājoties aukstākam laikam, daļa cilvēku atsakās no vingrošanas ārā un pārceļas uz sporta zāli, tomēr daļa cilvēku izvēlas turpināt aktivitātes svaigā gaisā. 

Fiziskās aktivitātes ir lieliska daudzu slimību profilakse, turklāt, pārdomāti veiktas, spēj uzlabot ne vien mūsu fizisko, bet arī emocionālo pašsajūtu. Kā pareizi sākt sportot bez pārspīlējumiem un kādi vitamīni un minerālvielas šajā posmā ir īpaši būtiski mūsu organismam? Konsultē farmaceits.

Rudenī un ziemā mūsu ikdiena ievērojami mainās – dienas kļūst īsākas un tumšākas, laiks auksts un mitrs. Kā šie ārējie apstākļi ietekmē mūsu organismu? Kā tumšajā gada periodā rūpēties par savu veselību un labsajūtu, emocionālo pašsajūtu, veselīgu miegu, atbilstošu uzturu un kustību prieku, konsultē ģimenes ārste un farmaceite.

Garas pastaigas, riteņbraukšana, nūjošana, skriešana vai pat lapu grābšana un pēdējie darbi dārzā – tie ir vien daži no fizisko aktivitāšu piemēriem, kas palīdz uzturēt veselību un ķermeni labā formā. Tomēr farmaceite atgādina – tāpat kā ikdienas garderobe mainās līdzi gadalaikiem, arī sporta apģērbam, pat nemainot pašu aktivitātes veidu, jāmainās līdz ar laikapstākļiem.

Gada vēsajos mēnešos, sportojot ārā, cilvēks lieliski norūdās, tas palīdz ķermenim būt noturīgākam pret gaisa temperatūras izmaiņām un stiprina imunitāti ilgtermiņā. Lai arī svaigs gaiss un sports ir vitāli nozīmīgs cilvēka veselībai, mainoties sezonām, ir svarīgi pievērst uzmanību piemērotam apģērbam, uzturam un citām niansēm, kas var būtiski ietekmēt labsajūtu kā sportošanas laikā, tā pēc tās. 

Tuvojoties gada aukstākajiem mēnešiem, aizvien vairāk laika pavadām iekštelpās un nododamies mazkustīgākiem laika pavadīšanas veidiem, gulšņājot pie TV vai “sēžot” internetā. Taču šādai mazkustībai nav tikai sezonāls raksturs. Aizvien vairāk tiek runāts par to, ka sēdēšanas nelabvēlīgā ietekme uz veselību ir pielīdzināma smēķēšanai. Turklāt mazkustīgums būtiski ietekmē arī mūsu pašsajūtu.

Ja cilvēks nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, līksmo gan kardiovaskulārā, gan endokrīnā un nervu sistēma, arī balsta un kustību aparāts. Tomēr jo vairāk cilvēks sporto, jo rūpīgāk jādomā, kā papildināt uzturu ar vitamīniem un minerālvielām.