Kā pārdomāti palielināt fizisko aktivitāti pavasarī? Iesaka treneris

Līdz ar pirmajām saulainajām un siltajām pavasara dienām šķietami esam iedvesmas pilni pārslēgties aktīvākā dzīves baudīšanas režīmā. Gadalaiku maiņa nozīmē arī būtiskas pārmaiņas mūsu ikdienā, kuras bieži vien pavada sajūta, ka enerģijas ir mazāk nekā ierasts. Ja šķiet, ka tevi piemeklējis pavasara nogurums un vēlies to uzveikt, atceries, ka risinājums ir gaužām vienkāršs: tāpat kā apetīte rodas ēdot, arī enerģija cilvēka ķermenī rodas darot!

Vai tiešām pavasaris ar kaut ko tik īpašs, ka spēj mūs ietekmēt fiziski un emocionāli? Kā skaidro "Rimi Labākai dzīvei" fiziskās sagatavotības eksperts, sertificēts fitnesa treneris Kārlis Matisāns, tā ir dabiska parādība, ko nosaka organisma pielāgošanās citādam ikdienas režīmam: “Kā treneris novēroju ciklisku rīcību sportotāju uzvedībā – gaišajās vasaras dienās treniņus apmeklē mazāk cilvēku. Rudenī daļa atgriežas, bet ne vienmēr ar stabilu regularitāti. Savukārt straujākais fiziskās aktivitātes kāpums vērojams pavasara pirmajos mēnešos. Tātad pēc vairāku mēnešu samērā pasīvas ikdienas ar joni metamies atgūt nokavēto. Treniņi nogurdina, un, ja ķermenis nav sagatavots slodzei, nesamērīgi dozēta laba apņēmība var nogurdināt vēl vairāk. Noguruma cēlonis var būt saistīts ar strauju fiziskās slodzes kāpumu – gan treniņos, gan ikdienā. Lai treniņi un aktīvs dzīvesstils dotu gaidīto labsajūtu, tam ir jābūt nepārtrauktam ieradumam. Vārds “dzīvesstils” paredz regularitāti, un tam nevajadzētu būt sezonālam impulsam.”

Labsajūta sniedz enerģiju, kas transformējas priekā, labā fiziskajā formā un spējā paveikt visu iecerēto. Enerģiju iegūsim, pielāgojot savu ikdienas rutīnu tā, lai radītu pieprasījumu pēc enerģijas un mūsu ķermenis pieradinātos to izstrādāt. Galvenie priekšnosacījumi tam ir regulāras fiziskas aktivitātes līdz ar labu miega un atpūtas režīmu ikdienā. Protams, nedrīkst aizmirst arī par pietiekamu un dzīvesstilam atbilstošu, pilnvērtīgu uzturu.

Ieplāno laiku jauniem labsajūtas ieradumiem

Fiziskās aktivitātes ne tikai veicina pozitīvas fizioloģiskas pārmaiņas ķermenī, bet arī ir labs vingrinājums sava laika organizēšanai, lai ietvertu tās ikdienas rutīnā un paspētu visu iecerēto. Tāpēc pirmais solis ceļā uz fiziskās aktivitātes veicināšanu ir ieraduma veidošana. Tam jāieplāno noteikts laiks. Tas ir laiks tieši tev, un neviens un nekas to nevar tev atņemt. Spēja noturēt savas robežas un aicināt apkārtējos saprast, ka dažas stundas nedēļā tev ir nepieciešams laiks sev, – tam vajadzētu būt normāli un pašsaprotami.

“Kā nodrošināt, ka tavs ieradums neizzūd pēc trīs nedēļām? Paskaties kalendārā un padomā mēnesi uz priekšu – vai spēsi savu apņēmību ievērot? Kā tā tevi ietekmēs? Vai tas būs ērti tavā ikdienā, vai tomēr jutīsi to kā slogu un apgrūtinājumu? Saplānot savu laiku pārlieku blīvi ir riskanti, jo tad cēlais mērķis būs pakļauts steigai, kas savukārt radīs spriedzi un stresu, kuru mūsu ikdienā jau tā ir gana. Tāpēc uzņemies šonedēļ darīt tikai to, ko redzi sevi īstenojam arī pēc četrām un 24 nedēļām. Tad tavai jaunajai apņēmībai ir reāla iespēja kļūt par ieradumu,” iesaka eksperts.

Laba atpūta ir aktīva dzīvesveida pamats

Kā izveidot ieradumu? Izvēlies aktivitāti, kas tevi iedvesmo un ko tu patiešām vēlētos darīt! Gribi doties pastaigā līdz ar saullēktu? Teicama doma! Katru rītu saule lec arvien agrāk, tāpēc varēsi katru nedēļu progresēt un šo rīta pastaigu dabiski pagarināt. Fiziskās sagatavotības eksperts atgādina, ka veiksmīga rīta garantija sākas iepriekšējā vakarā – ar pietiekamu atpūtu un kvalitatīvu miegu: “Ieplāno astoņas stundas ilgu miegu, pirms pamosties aktīvam rīta cēlienam. Ne vēlāk kā 30 minūtes pirms iemigšanas būtu ieteicams izvēlēties mierīgas nodarbes un uzsākt gulētiešanas rituālu. Te noteikti nederēs TV skatīšanās vai sociālo tīklu pārlūkošana, jo ekrānu izstarotā spilgtā gaisma mūsu smadzenēm asociējas ar dienasgaismu un drīzāk liek būt nomodā.”

Ļoti iespējams, miegs ir vissvarīgākais elements veselīga dzīvesveida pamatā. Miegā ķermenis atjaunojas – nostiprinās muskuļaudi, smadzeņu šūnas apstrādā dienā pieredzēto. Kvalitatīvs un regulārs miegs septiņas dienas nedēļā sekmē augstu stresa toleranci un dot pārliecību: “Jā, man pietiek laika un enerģijas izveidot šo ieradumu!” Mēs nekļūstam izturīgāki skrienot un trenējoties, bet tieši miegā. Fiziskās aktivitātes rada ķermeņa pieprasījumu spēt tās izturēt. Tieši miegā mēs atjaunojamies, lai nākamajā nedēļā un mēnesī ar šo ikdienas izaicinājumu tiktu galā efektīvāk – tā mēs kļūstam stiprāki, izturīgāki, gatavi uzveikt jaunus izaicinājumus un dzīvē vairāk pieredzēt.

Pieaugušam cilvēkam būtu ieteicamas vismaz septiņas, bet, vēlams, astoņas līdz deviņas stundas miega. Jo stresaināka un fiziski intensīvāka ir ikdiena, jo kvalitatīvākam jābūt miegam. Pētījumos pierādīts, ka gulēšana sešas stundas un mazāk jau ir miega deficīta sākums. Kas notiek cilvēka ķermenī, ja nepietiek miega? Mums ir mazāk enerģijas un mazāk spējam paveikt – nespējam pienācīgi atjaunoties jauniem izaicinājumiem. Tas ir nepalīdzēs veidot jaunus fizisko aktivitāšu ieradumus. Miegs ietekmē arī uztura izvēles. Cilvēkiem, kas nav pietiekami izgulējušies, sāta sajūta ir vājāka, “nervi netur” un vairāk arī gribas apēst. Tāpēc vienkāršākais solis pretī labākai labsajūtai un jauniem paradumiem ir savas miega kvalitātes uzlabošana, lai esam gatavi aktīvākai ikdienai, kas palīdzēs atgūt enerģiju pēc ziemas sezonas.