Kā izvēlēties bērna raksturam atbilstošāko sporta veidu? Iesaka treneris
Kad mazais ir paaudzies un izrāda interesi par sportošanu, vecākiem var rasties jautājums – uz kādu pulciņu bērnu sūtīt, ko piedāvāt, kas tieši viņam būtu visatbilstošākais? Par to, kā izvēlēties bērna raksturam atbilstošāko sporta veidu, stāsta "Rimi Bērniem" eksperts, fitnesa treneris Kārlis Matisāns.
Nereti vecāki novēro, ka bērns ir ļoti aktīvs, daudz skrien, lec, met bumbu grozā, ar nūju dzenā akmeņus pa pagalmu un visādi citādi darbojas, liekot domāt, ka viņam noteikti jāapmeklē kāds sporta pulciņš. Pat cilvēki no malas mēdz teikt –viņš jums tik aktīvs, noteikti jāsūta futbolā! Vai šīs iezīmes tiešām kaut ko pasaka par bērna vēlmi sportot?
“Tas, ka bērns skrien vai, gluži pretēji, – neskrien daudz, noteikti nav pamata pazīme, ka sporta veids, ko viņš ar savām darbībām imitē, patiks. Galvenais ieteikums būtu iet un pamēģināt!” iesaka eksperts. “Mūsdienās ir ļoti daudz iespēju izmēģināt ne tikai dažādus sporta veidus, bet arī vienam sporta veidam dažādus klubus un pulciņus.”
Vai bērns ir komandas spēlētājs?
Viens būtisks aspekts, kas jāņem vērā, izvēloties sporta veidu bērnam, – vai tas ir komandu vai individuālais sporta veids.
To, vai piemērotāks būs komandu sporta veids, var novērot jau pirmsskolas vecumā, skatoties, kā bērns spēlējas. “Izteiktāk pamanāms tas būs no apmēram piecu gadu vecuma. Var vērtēt, vai bērnam patīk bara sajūta. Piemēram, brīžos, kad visi spēlē bumbu, šie bērni uzreiz skrien iesaistīties un spēlēt kopā ar visiem. Tad, iespējams, komandu sports ir tas, kas patiks bērnam,” stāsta eksperts.
Savukārt tas, ja bērns parasti sagaida iespēju, kad var netraucēti paspert bumbu vai iemest to grozā, var nozīmēt, ka viņam ir interesantāk izzināt savas spējas un darboties individuāli – kad citi netraucē, kur apkārt nav tik lieli trokšņi. Šādā gadījumā bērnam var piedāvāt sporta veidu, kurā iespējams izpausties pašam – vieglatlētiku, dejas, riteņbraukšanu un tamlīdzīgi. Protams, arī šajos sporta veidos nodarbības notiek grupā, bet pati darbība un iekšējo izaicinājumu pārvarēšana notiek individuāli.
Ņem vērā!
Ja bērns neskrien visiem līdzi barā darīt to, ko pārējie, tam var būt otrs aspekts. Iespējams, viņš ir komandas spēlētājs, bet ar nosacījumu, ka var izpausties, vadīt spēli pēc saviem noteikumiem. Iespējams, bērns gaida biedru, kas būs gatavs spēlēt pēc viņa noteikumiem.
Kad bērns pats būs gatavs pateikt, ko vēlas?
Pirmsskolas vecumā bērna aptaujāšana par to, ko viņš vēlētos darīt, nedos vērā ņemamu atbildi. Labāk novērot bērna uzvedību un, vadoties no tās, izdarīt secinājumus. Balstoties uz tiem, tad var arī izmēģināt kādu no sporta veidiem.
Bērni mācās caur pieļautajām kļūdām, tāpēc jāpiedāvā iespēja pasauli izpētīt.
Ja ir šaubas, kas bērnam padosies, var piedāvāt gan komandu, gan individuālo sportu un novērot, kas viņam patīk labāk un ko izvēlas darīt biežāk.
Ja nu neatrodas ar pirmo reizi?
Neko neizmēģinot, nebūs arī iespējams uzzināt, kurš būs bērnam piemērotākais sporta veids, norāda Rimi Bērniem eksperts un aicina vecākus atmest ilūzijas uzminēt bērna sapņu sporta veidu ar pirmo reizi.
“Ja bērns met bumbu grozā, tas nenozīmē, ka viņš būs basketbolists. Varbūt viņam vienkārši nekā cita, izņemot bumbu, nav? Ja ierādīsiet viņam šķēpa mešanu, varbūt viņš aizrausies ar to?” Treneris mudina izmēģināt dažādus sporta veidus.
Lieliski, ja vecāku gaidas ir reālas. Tas palīdzēs bērnam būt tuvākā saiknē ar realitāti un neradīs spiediena izjūtu, ka pavisam noteikti jāsasniedz rezultāti.
“Lai atrastu bērnam piemērotu sporta veidu, ideāls ir variants – vecāki piedāvā un bērns izvēlas. Spiedoša motivācija vai pienākuma uzlikšana var būt nepareizais impulss. Svarīgi, lai bērnam ir prieks par sporta nodarbībām un viņš varētu sevi izpaust,” akcentē treneris.
