6 soļi, lai saudzīgi sagatavotu ķermeni pavasarim: Iesaka farmaceite
Iestājoties pavasarim, dienas kļūst garākas un gaišākas, arvien biežāk cilvēkus priecē saule un gaiss paliek siltāks. Līdz ar dabas atmošanos no ziemas miega laiks atmodināt arī ķermeni. Aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Laila Zālīte sniedz padomos, kā pareizi un prātīgi sagatavot ķermeni gada siltajai un aktīvajai sezonai.
“Lai gan no vienas puses, instinktīvi cilvēkam šķiet, ka pavasarī viņš kļūst aktīvāks, enerģiskāks un darbīgāks, tomēr jāņem vērā, ka, rīkojoties neapdomīgi un rūpīgi sevi nepieskatot, ātri vien var nodarīt pāri savai veselībai, jo pēc aukstās sezonas ķermenis var būt iztērējis uzkrātās rezerves un kļuvis uzņēmīgāks pret dažādiem vīrusiem un infekcijām. Turklāt laikapstākļi pavasarīgi mēdz būt ļoti mānīgi – var šķist siltāk un saulaināk, nekā patiesībā ir, tāpēc jābūt piesardzīgam un jāļauj ķermenim pakāpeniski pierast pie jaunās situācijas,” stāsta farmaceite.
#1 Vairāk uzturēties ārā
Ziemas mēnešos iekštelpās tika pavadīts daudz vairāk laika, nekā tas būtu ieteicams. Gaisa temperatūras paaugstināšanās, gaišāki rīti un vakari ir lielisks iemesls, lai vairāk laika pavadītu ārā, svaigā gaisā – tas palīdzēs atgūt spēkus un stiprināt imunitāti.
#2 Mērenas un pakāpeniskas fiziskās aktivitātes – pastaigas, vingrošana, skriešana
Foto: Freepik.com/ freepik
Neatkarīgi no tā, vai ziemas mēnešos ikdienas paradumos bija vai nebija iekļautas fiziskās aktivitātes, pavasaris ir piemērotākais laiks, lai izkustētos, turklāt vislabāk svaigā gaisā. Jāatceras, ka ziemas sezonā pārslimotā gripa un citi vīrusi vislielāko iespaidu atstāj uz asinsvadiem un orgāniem, kas ir labi apasiņoti, īpaši uz sirdi. Pēc slimošanas ir vērts piedomāt, vai tiek pietiekamā daudzumā uzņemts skābeklis, tāpēc ieteicamas būtu lēnas pastaigas svaigā gaisā, kā arī jācenšas pastiprināti pievērst uzmanību elpošanai, lai skābeklis pilnvērtīgi pieplūst visam ķermenim un orgāniem. Ja līdz šim esi bijis fiziski pasīvs cilvēks, ieviest sportiskās aktivitātes dzīvē jāsāk pamazām – divas trīs reizes nedēļā ieteicams doties 30 minūšu pastaigā steidzīgā solī, lai liktu organismam elpot un sirdij strādāt mazliet ātrāk. Ar laiku slodzi var kāpināt un treniņu laiku paildzināt. Tomēr tautas sporta režīmā nevajadzētu aizrauties ar aktivitātēm biežāk kā katru otro dienu – organismam jādod iespēja atjaunoties.
Ja esi fiziski aktīvs cilvēks, tad noteikti vari doties svaigā gaisā garākos pārgājienos, izbraucienos ar velosipēdu, nodarboties ar skriešanu vai vingrošanu. Jebkuras fiziskās aktivitātes svaigā gaisā veicina arī emocionālo labsajūtu, fizisko pašsajūtu, stiprina organisma dabīgās aizsargspējas, kā arī veicina kuņģa – zarnu trakta darbību, kas ir īpaši būtiski tieši pavasarī.
#3 Uz pavasara garderobi pāriet pakāpeniski
Viena no izplatītākajām pavasara kļūdām – pirmajās siltajās un saulainajās dienās atbrīvoties no šallēm, cepurēm, cimdiem jeb ziemas garderobi nomanīt pret izteikti plānu pavasara apģērbu. Pēc ziemas sezonas pārejai uz plānākām drēbēm jābūt pakāpeniskai, ķermenim ir jāatklimatizējas. Pārāk strauja apģērba maiņa var veicināt, piemēram, saaukstēšanos, urīnceļu iekaisuma rašanos.
#4 Vitamīniem bagāts uzturs – vairāk zaļumu
Foto: Freepik.com/ devmaryna
Lai pavasarī uzņemtu ikdienā nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas, kas veicina vielmaiņu un sniedz enerģiju, ieteicams uzturā lietot dažādus diedzētos zaļumus jeb mikrozaļumus, piemēram, rukolu, kressalātus, redīsu sēklas, sinepju sēklas, spinātus. Zaļumus var pievienot gan ēdieniem, gan izmantot kā uzkodu. Jāatceras, ka vislabāk tos uzturā lietot svaigā veidā, jo termiski apstrādāti tie zaudē lielāko daļu vērtīgo uzturvielu. Mikrozaļumus var iegādāties veikalā vai izdiedzēt tos mājās uz palodzes.
Rukola satur daudz antioksidantu – C vitamīnu, cinku, selēnu, kas aizsargā šūnas un stiprina imunitāti, arī normalizē holesterīna līmeni. Tā satur arī lielā daudzumā dzelzi, kura trūkums bieži vien ir noguruma, nespēka un miegainības iemesls. Turklāt rukolā ir ļoti maz kalorijas - vienā saujā rukolas ir vien pieci grami kaloriju.
Arī spinātos ir daudz dzelzs, arī A, B grupas, C un K vitamīnu, un tie visi nepieciešami, lai organisms veiksmīgāk funkcionētu.
Kressalāti arī satur dažādas minerālvielas, bet īpaši jāpiemin hroms. Tas ir lielākā daudzumā, un palīdz mazināt kāri pēc saldumiem, kā arī normalizē glikozes līmeni asinīs.
#5 Noskaidro, vai ir pietiekamas dzelzs un D vitamīna rezerves organismā!
Līdz ar pavasara iestāšanos, noteikti būtu vērts veikt asinsanalīzes, lai noskaidrotu D vitamīna un dzelzs līmeni organismā (hemoglobīns, dzelzs rezerves – feritīns). Nereti tieši šo vērtīgo vielu trūkums organismā ir iemesls izteiktajam pavasara nogurumam, kas izpaužas ar zemu enerģijas līmeni, sagurušāku izskatu (neveselīgāka ādas krāsa, nespodri mati, nagi), vājāks gribasspēks, izteiktāka vēlme pēc neveselīgiem našķiem, kas it kā ātri “uzlādē”, bet pēc tam vēl straujāk liek sajust enerģijas trūkumu. Atkarībā no analīžu rezultātiem, ir vērts pakonsultēties ar ārstu vai farmaceitu par piemērotākā dzelzs un D vitamīna preparāta papildu lietošanu uzturā.
#6 Uzņemt pietiekamu šķidruma daudzumu – dzert citronūdeni, bērzu un kļavu sulas
Jo īpaši pavasarī vajadzētu rūpīgāk pasekot līdzi uzņemtajam šķidruma daudzumam. Ikdienā ieteicams lietot citronūdeni – tas uzlabos organisma mikrofloru un veicinās sārmainas vides veidošanos, palīdzēs izvairīties no dažāda veida iekaisumiem, veicinās gremošanu un uzlabos aknu darbību. Tāpat pavasarī vajadzētu izmantot iespēju atgūt mundrumu, dzerot bērzu un kļavu sulas. Sulas labvēlīgi ietekmē organisma darbību, taču jāatceras, ka to sastāvā ir ievērojams daudzums cukura, tāpēc uzņemtajam sulu daudzumam jābūt sabalansētam.
