Par trauksmi un panikas lēkmēm pasaulē runā arvien vairāk. Arī Latvijā tā ir kļuvusi par izplatītu problēmu, arī jauniešu vidū. Diemžēl izglītotība šajā jomā ir ļoti zema, tāpēc bieži vien cilvēki vēršas pēc palīdzības tikai tad, ja papildus rodas vēl citas problēmas, piemēram, attiecību sabrukšana. Kā atpazīt trauksmi un panikas lēkmes, kādēļ tās rodas un ko varam darīt, lai no tā izvairītos vai to novērstu?

Virssvara un aptaukošanās izplatība bērniem un pusaudžiem vecumā no pieciem līdz 19 gadiem dramatiski pieaugusi. Statistikas rādītāji ir nepielūdzami – pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem (PVO) 1975. gadā tikai 4% bērnu bija virssvars, taču 2016. gadā jau 18%. Aptaukošanās izplatība bērnu un pusaudžu vidū augusi no 1% 1975. gadā līdz 8% meiteņu un 9% zēnu vidū 2016. gadā.

Ģībšana, it īpaši, ja piedzīvota pirmo reizi, var radīt lielu izbīli uz satraukumu ne tikai pašam cilvēkam, kuru piemeklējis vājums, bet arī līdzcilvēkiem. Kā rīkoties, ja blakus esošais cilvēks noģībst,  kā pašam atpazīt sajūtas, kas liecina par ģībšanu, un vai tā ir bīstama veselībai, stāsta sertificētā farmaceite.

Ēdienreizes tradicionāli ir laiks, kad visa ģimene kopā sēžas pie galda. Taču arvien biežāk gan vecāki, gan bērni maltīti ietur, iegrimuši televizora vai telefona ekrānā. Kāpēc šāds ieradums nav veselīgs un kā nepieļaut "zibošo ekrānu" klātbūtni ēdienreižu laikā, skaidro psiholoģe. 

Pārāk taisni, pārāk cirtaini, pārāk plāni, pārāk biezi, nepaklausīgi, katrs uz savu pusi – reti par ko cilvēki žēlojas tik bieži kā par saviem matiem. Daudziem vienīgais ikdienas ierocis nebeidzamajā cīņā ir šampūns, kas baro, mitrina, veicina matu augšanu, mazina galvas ādas jutīgumu, atveseļo, spēcina, nogludina, īsi sakot – dara tieši to, kas katriem matiem vajadzīgs.

Ziemas beigās un pavasara sākumā mūsu organisms parasti daudz ātrāk iztērē savus enerģijas uzkrājumus, tāpēc ir nepieciešams īpaši padomāt par savu ikdienas uzturu, lai justos moži un dzīvotu pilnvērtīgi, neatkarīgi no tā, kāds laiks ārā aiz loga. 

Aptieku apmeklētājiem bieži vien ir grūti orientēties plašajā pretsāpju līdzekļu klāstā. Medikamenti atšķiras savā starpā ne vien pēc tā, kāda aktīvā viela ir to sastāvā, bet arī pēc tā, kādā formā tie pieejami. Ko izvēlēties sāpju gadījumā – pulveri, tabletes, kapsulas, ziedes, plāksteri vai injekcijas? Projekta "Ciet sāpes? Izstāsti farmaceitam!" ietvaros stāsta farmaceite.

Mūsdienu dzīvesveida iespaidā cilvēki bieži vien aizmirst parūpēties par sevi – kāds darbs vienmēr ir steidzamāks vai svarīgākas ir rūpes par līdzcilvēkiem. Taču rūpes par sevi ir nozīmīgas ne tikai paša labsajūtas nodrošināšanai – tās ir arī labas veselības pamatā. Kā ikdienas steigā atrast laiku sev, lai justos labi gan garīgi, gan fiziski, skaidro farmaceite.

Jau trešo gadu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Saulaino dienu bibliotēkā BENU Aptieka sadarbībā ar Bērnu slimnīcas fondu (BSF) organizēja ekspertu diskusiju par bērnu onkoloģiju Latvijā. Šogad diskusijas mērķis bija kopīgi pārrunāt vecākiem pieejamo informatīvo, finansiālo un emocionālo atbalstu bērnu onkoloģisko saslimšanu gadījumā, kā arī sniegt informāciju par ārstēšanas norisi.

Ņemot vērā to, ka šonedēļ Latvijā tiek atzīmēta Drošāka interneta diena, iniciatīvas "Iekod pirkstā!" ietvaros ir apkopoti trīs galvenie iemesli, lai atgādinātu, kādēļ kibermobinga jeb emocionālās pazemošanas internetā gadījumā ir muļķīgi vainot upuri un, kādēļ agresora uzvedības pieņemšana un normalizēšana nav pieļaujama.