Bērna redze arvien attīstās, tāpēc ir vairāk jūtīga un neaizsargāta pret dažādām acu saslimšanām. Neārstēta infekcija,  plakstiņu anomālijas, plakstiņu noslīdējumus, ļoti lielas radzenes, pelēkas zīlītes, ilgstoša acu strutošana un asarošana var kaitēt redzei. Jo agrāk tiek konstatētas un ārstētas ar acīm saistītas veselības problēmas, jo labāka bērnam attīstīties redze, tāpēc vizīte pie acu ārsta, bērnam augot, būtu jāpiesaka regulāri.

Acu ārsti iesaka veikt pirmo plānveida acu pārbaudi bērnam no sešu mēnešu līdz gada vecumam, lai nodrošinātu acu normālu attīstību. Pēc šīs sākotnējās pārbaudes nākamo ieteicams veikt trīs gadu vecumā, un pēc tam obligāti vēlreiz, pirms bērns uzsāk mācības skolā.

Uzsākot skolas gaitas, ar katru gadu palielinās arī redzes slodze, jo bērns lasa, raksta, zīmē, rasē, veic rokdarbus, darbojas ar datoru un veic citus uzdevumus. Tādēļ, lai būtu skaidrība par bērna redzes funkcijām, skolas vecumā redzes pārbaude jāveic vismaz reizi gadā.

Acu slimību cēloņi

Acu attīstība sākas dzemdē un turpinās visu bērnību un pusaudžu vecumu. Labas redzes attīstība ir īpaši svarīga bērna pirmajos sešos septiņos dzīves gados, un attiecīgi šis laiks tiek uzskatīts par viskritiskāko, jo tas ir laiks, kad bērni ir visuzņēmīgākie pret dažādām redzes izmaiņām. Redzes orgāns sastāv no acs ābola ar tā daudzajiem apvalkiem un dzidrajām vidēm un acs piedēkļiem – plakstiem, asaru orgāniem, acs ābola ārējiem muskuļiem.

Dažādas redzes problēmas var rasties acu slimības, iekaisumu vai acs traumas rezultātā, kas rodas pirmajos bērna dzīves gados. Mazs bērns var neteikt, ja tam kaut kas nav kārtībā ar redzi – gluži vienkārši tāpēc, ka mazais vēl var nesaprast, ka tam tā nav jābūt. Tāpēc vecākiem ir svarīgi pievērst uzmanību pazīmēm, kas norādītu, ka viņu bērns var ciest no acu veselības vai redzes problēmām.

Visbiežāk acs ābola un plakstu gļotādu skar dažāda veida iekaisumi. Tās var būt gan iedzimtas acu saslimšanas, gan jaunveidojumi – labdabīgi, ļaundabīgi –, kas var skart jebkuru no acs struktūrām. Dažādas traumas (sasitumi, apdegumi, ievainojumi) var skart acs ābolu un arī tā piedēkļus. Šķielēšana nav tikai kosmētiska rakstura problēma, tā rodas vai nu refrakcijas anomāliju, vai vājredzības dēļ.

Simptomi

Pazīmes, kas var liecināt par acu slimību, ir daudz un dažādas. Tā ir neskaidra redze, šķielēšana, acu apsārtums un asarošana, bieža mirkšķināšana, grūtības izšķirt zināmus priekšmetus un uzturēt acu kontaktu. Uz acu problēmām var norādīt arī spilgtas gaismas nepanesība, koncentrēšanās grūtības, bieži paklupšana un pakrišana, ipašu krāsu izvēle, lūkošanās uz gaismu, kā arī novēlota acu zīlīšu reakcija. Jo ātrāk problēma tiek pamanīta, jo ātrāk ārsts to varēs diagnosticēt un veikt ārstēšanu.

Ārstēšana

Ja tev ir aizdomas, ka tavam bērnam varētu būt acu veselības vai redzes problēmu simptomi, pēc iespējas ātrāk ieplāno vizīti pie acu ārsta, lai speciālists varētu veikt pārbaudi. Esi gatavībā informēt ārstu par visām pamanītajām pazīmēm, kā arī par jebkuru acu saslimšanu ģimenē, par grūtniecību un bērna dzimšanu, kā arī citu svarīgu informāciju. Veicot plānveida acu pārbaudi, ārsts varēs diagnosticēt acu slimības, kā arī nozīmēt piemērotāko ārstēšanu.

Profilaktiski ļoti būtisks ir pareizs uzturs un aktīvs dzīvesveids. Acu veselībai būtiski ir uzturā lietot daudz dārzeņu, gan zaļos (brokoļi, kāposti, spinātus), gan A vitamīnu un karotīnu saturošos oranžos (burkāni, tomāti, paprika, ķirbji) dārzeņus. Ir ieteicamas arī treknās zivis, aknas un mencu aknu eļļa.