Moderni un veselīgi jeb – kā ģērbties, lai pasargātu sevi no apsaldēšanās ziemā?
Gada aukstajā sezonā, rūpējoties par savu veselību, arvien lielāka nozīme jāpievērš laikapstākļiem piemērotam apģērbam. Ģērbjoties un uzvedoties laikapstākļiem neatbilstoši, var ne tikai saaukstēties. Tas var radīt arī nopietnākas veselības problēmas – apsaldējumus. Kā ģērbties moderni, veselīgi un laikapstākļiem atbilstoši un kā rīkoties, ja nosalušas ķermeņa daļas, ieteikumus sniedz "Apotheka" sertificēta farmaceite Ivanda Krastiņa.
Laikapstākļiem piemērots apģērbs ir viens no īpaši svarīgiem aspektiem, lai preventīvi pasargātu sevi no dažādām iespējamām veselības problēmām. Gada aukstajā sezonā apģērbam ir jo īpaši liela nozīme, lai pasargātu sevi ne tikai no saaukstēšanās, bet arī no apsaldējumiem.
“Gada aukstajā periodā sevišķi uzmanīgi jāpieskata mazāki bērni, jo viņi nespēj savlaicīgi uztvert ķermeņa temperatūras pazemināšanos. Savukārt gados vecāki cilvēki ātrāk gūst apsaldējumus pasliktinātās asinscirkulācijas, jušanas traucējumu un hronisku slimību, piemēram, cukura diabēta, dēļ. Tāpat ātri apsaldēties var cilvēki, būdami alkohola reibumā, jo asinsvadu paplašināšanās dēļ ķermenis ātrāk zaudē siltumu un cilvēks neuztver adekvāti apkārtējo temperatūru”, uzsver farmaceite.
Kā ģērbties, lai pasargātu sevi no aukstuma?
Sevi pasargāt no aukstuma varam, pareizi saģērbjoties. Tas gan nenozīmē, ka jāģērbjas nesmuki, jo arī ziemas periodā var ģērbties, ievērojot visas modes tendences.
Rokas labāk no aukstuma pasargās dūraiņi, nevis pirkstainie cimdi. Siltāki būs dabīgās vilnas cimdi, nevis plāni ādas cimdi. Vienlaikus stilīgi un arī silti ir mākslīgās vai dabīgās ādas cimdi ar iestrādātu siltu oderi un vilnas valnīti. Ļoti silti ir merino vilnas izstrādājumi. Ja cimdi ir samirkuši, tos nekavējoties būtu jānomaina, jo mitros cimdos roku pirksti nosalst ātrāk.
Lai rūpētos par kāju siltumu, apaviem ir jābūt ērtiem, tie nedrīkst būt šauri un nedrīkst spiest, jo nospiedums samazina asinsriti, un tādā gadījumā kājas nosalst ļoti ātri. Joprojām par ērtiem un stilīgiem iedzīvotāji atzīst zābakus ar paplatiem purniem un biezām, rupjām zolēm, kas vēl papildus pasargā kāju pēdas no aukstuma. Arī garie zābaki virs ceļa, ja tie ir siltināti, sniegs papildu siltumu un komfortu. Ja gada aukstajā sezonā plānots pavadīt ilgāku laiku ārā, vēlams zābakos vilkt vilnas, nevis kokvilnas zeķes, jo kokvilnas zeķes ātri paliek mitras un nežūst. Ņemot vērā, ka Latvijā bieži vien sals mijas ar atkusni, ir svarīgi, lai apavi būtu ūdensnecaurlaidīgi un lai kājas nepaliek slapjas, jo mitrās zeķēs un izmirkušos zābakos kāju pirksti nosalst ātrāk.
Rūpēties, lai galvai un ausīm ir silti, ir jo īpaši svarīgi. Caur galvas un ausu asinsvadiem cilvēks ātri var zaudēt ķermeņa siltumu, tādējādi pakļaujot sevi imunitātes pazemināšanai, stiprām saspringuma tipa galvassāpēm vai infekcijas slimībām. Tāpat, sašaurinoties galvas asinsvadiem, tiek traucēta nervu sistēmas vielmaiņa, kas var veicināt trijzaru nervu iekaisuma attīstību. Savukārt nosaldējot ausis, var “iedzīvoties” deguna balkusdobumu vai vidusauss iekaisumā. Regulāra ausu pakļaušana aukstumam var arī negatīvi ietekmēt dzirdes nervu nākotnē. Lai pēc iespējas samazinātu minētos negatīvos ietekmes aspektus, cepure ir absolūti nepieciešama aukstajā laikā, turklāt tai jābūt tādai, lai tā pilnībā nosegtu arī ausis. Silta dabīgās vilnas cepure interesantā rakstā un formā vai arī mākslīgās kažokādas cepure ne tikai rūpēsies par veselību, bet būs arī interesants kopējā tēla akcents.
Šalle ap kaklu pasargās no saaukstēšanās slimībām un savilkta, sāpoša spranda. Tā sildīs kaklu, līdz ar to labi apasiņoti būs limfātiskie orgāni – mandeles, kas atbild par ātru, spēcīgu imūno atbildi, saskaroties ar vīrusiem un baktērijām. Tāpat šalles radītais siltuma kakla rajonā atslābina muskulatūru, lai nerastos saspringuma sāpes. Aukstajā sezonā adīta šalle skaistās krāsās vai rakstos kalpos arī kā lielisks aksesuārs ziemas apģērba komplektā.
Aukstā laikā nedrīkst aizmirst arī par degunu, zodu un vaigiem. Tie nosalst ļoti ātri un nemanāmi. Lai mazinātu aukstā laika radīto negatīvo ietekmi, pusstundu pirms došanās laukā nepieciešams uz šīm zonām uzklāt speciālo Cold jeb ziemas aizsargkrēmu. Tie bagātīgi satur taukvielas un veido uz ādas aizsargslānīti pret aukstumu. Tāpat jāaizsargā arī lūpas ar barojošiem lūpu krēmiem.
Lai ķermenim būtu silti, apģērbu vēlams veidot pēc vairākslāņu principa, lai starp tiem veidotos silta gaisa slānis. Pirmajā kārtā (pie ķermeņa) velkam vieglu, ērtu, visbiežāk mikrošķiedras auduma veļu, kas labi uzsūc mitrumu, bet nepaliek slapja. Nereti cilvēki pirmajā slānī velk kokvilnas auduma veļu, kas uzsūc mitrumu un paliek slapja, kā rezultātā pēc zināma laika cilvēka ķermenis zaudēs siltumu.
Foto: Freepik.com/ diana.grytsku
Otrajā kārtā (virs mikrošķiedras auduma veļas) ieteicams vilkt termo, flīsa vai vilnas auduma jaku, džemperi vai vesti, kas nodrošinās ķermeņa radītā siltuma noturēšanu. Dažāda biezuma adīti džemperi un jakas, interesanta dizaina īsās un garās vilnas vestes, džemperi ar augsto apkakli jeb bītlenes ir aktuālas ik gadu ziemas sezonā. Bītlenes varam pavilkt zem jakām, žaketēm vai pat kleitām. Ne tikai aktuāla modes tendence, bet arī silts apģērbs ir garas vilnas auduma kleitas, džemperkleitas un plisēti vilnas svārki. Savukārt, sportiskā stila piekritējiem gan stilīgi, gan ērti un silti būs siltinātie (ar flīsa oderi) vai vilnas kostīmi (bikses un džemperis). Modei ir ciklisks raksturs, un par to liecina fakts, ka arvien vairāk apģērbu sortimentā redzam bikses ar paplatinātiem galiem, kas bija aktuālas septiņdesmitajos gados, kā arī vilnas auduma bikses. Lai rūpētos par papildu siltumu, ja paredzēts ilgstoši uzturēties ārā, zem biksēm var pavilkt siltas zeķbikses vai legingus.
Pēdējā kārtā jeb virskārtā jāvelk silta, ērta virsjaka vai mētelis, kas pasargā ne tikai no aukstuma, bet arī vēja un mitruma. Mētelim un virsjakai būtu jābūt brīvai un apjomīgai, lai zem tā varētu pavilkt apakšā vairākas apģērbu kārtas, tādējādi nodrošinot siltuma saglabāšanos. Virskārtas apģērbam jābūt arī pietiekoši garam, lai nosegtu muguras lejasdaļu. Īsu virsjaku valkāšana var veicināt risku apsaldēt muguras lejasdaļu un iedzīvoties stīvā mugurā, sāpēs un grūtībās veikt ikdienišķas lietas.
Kā rīkoties nosalšanas vai apsaldējumu gadījumā?
Ja gadījies nosalt, ir svarīgi rīkoties pareizi šādās situācijās. Visbiežāk cilvēkiem nosalst roku un kāju pirksti, deguns, vaigi, zods un ausis. Aukstuma ietekmē tiek bojāti ādas un smagākos gadījumos arī muskuļu audi. “Par apsaldējumu var liecināt sāpes apsaldētajās ķermeņa daļās, bāla attiecīgo ķermeņa daļu ādas krāsa, kā arī ādas izmaiņas – tā kļūst cieta, it kā sasalusi. Īpaši jāuzmanās, ja ir durstoša sajūta, kas, apsaldējumam kļūstot dziļākam, mazinās, jo tas var būt ļoti bīstami. Aukstumam turpinot iedarboties, var iestāties 2., 3. vai 4. pakāpes apsaldējums, kura sekas var būt ļoti bēdīgas, tāpēc šādos gadījumos steidzami nepieciešams meklēt ārsta palīdzība,” norāda farmaceite.
Foto: Freepik.com/ rawpixel.com
Ja sanācis pamatīgi nosalt, pēc iespējas ātrāk jānokļūst siltā telpā, jāatbrīvojas no āra apģērba un, ja iespējams, tad jāsasedzas ar segu vai siltu pārklāju. Ieteicams padzerties siltu, saldu tēju, lai sildītu organismu no iekšpuses, uzlabotu asinscirkulāciju audos un atjaunotu siltumenerģijas vielmaiņu. Ja nosaluši roku pirksti, tos var ielikt padusēs un sasildīt ar savu ķermeņa temperatūru. Nosalušās ķermeņa daļas nekādā gadījumā nedrīkst berzēt vai masēt ar sniegu vai spirtu, jo tādējādi var tikt savainoti sasalušie ādas audi. Ja apsaldējums nav smags, rokas un kājas drīkst iemērkt remdenā ūdenī, sākot no 20 grādiem, kuru lēnām ik pa laikam var paaugstināt līdz 40 grādiem. Pēc tam vēlams ieziest nosalušo ādu ar biezu, barojošu krēmu.
