Divas patiesības par sirdi – esot dzīvespriecīgs, sociāli un fiziski aktīvs, jūs patiešām varat uzlabot sirds veselību, un, jā, jūs tiešām varat mirt no salauztas sirds. Tas notiek reti, taču pēkšņs emocionāls trieciens, piemēram, tuva cilvēka zaudējums, var ietekmēt sirdi tik ļoti, ka tā fiziski vairs nespēj veikt savu darbu.

Iestājoties siltākiem laikapstākļiem, pēc iespējas vairāk laika cilvēki cenšas pavadīt dabā, baudot saules peldes. Atklāta arī peldēšanās sezona. Lai gan uzturēšanās svaigā gaisā ir veselīga, tomēr vasaras karstajās dienās jāievēro mērenība, lai nekaitētu veselībai un ādai.

Neatkarīgi no tā, vai vasarā lielākā daļa dienas tiek pavadīta aktīvi vai mazkustīgi, ikvienu cilvēku var skart viena no vasaras aktuālākajām problēmām – kāju tūska. Turklāt reizēm piepampušas kājas var būt pirmais signāls par kādu citu saslimšanu. Kas veicina kāju tūskas veidošanos vasarā un kā to novērst, skaidro farmaceite.

Līdz ar siltāku laikapstākļu iestāšanos, piemājas dārzos vai mini dārzos, kas uzturēti mājas apstākļos vai uz balkona, izauguši pirmie mikrozaļumi, kurus var lietot uzturā. Pēc garās ziemas lielai daļai cilvēku izsīkuši enerģijas un spēka krājumi, un tieši mikrozaļumu dīgsti var būt ļoti vērtīgi, lai uzņemtu nepieciešamos vitamīnus, antioksidantus un minerālvielas. 

Ir sākusies vasara – laiks, kad bērniem ir iespēja izbaudīt brīvlaiku, kā arī aktīvi un jēgpilni pavadīt vasaras mēnešus. Vienlaikus situācija Latvijā saistībā ar bērnu fizisko aktivitāšu daudzumu ir satraucoša – piemēram, jau 2020. gadā Slimību profilakses un kontroles centra pētījumā tika secināts, ka ceturtajai daļai deviņgadīgo bērnu Latvijā ir liekais svars, un viens no tā riska faktoriem ir nepietiekamas fiziskās aktivitātes. [1] 

Neatkarīgi no tā, vai mēs atpūšamies vai aktīvi kustamies – mūsu sirdis strādā bez apstājas. Sirds ir vienīgais cilvēka muskulis, kas strādā nepārtraukti – katru dienu tā saraujas ap 100 000 reižu, kad atrodamies miera stāvoklī [1]. Taču, ja sirds ir vecāka par pašu cilvēku, tā nestrādā pilnvērtīgi un apgrūtina ikdienas gaitas. 

Hiperpigmentācija (tumšākas krāsas pigmentācijas plankumi) vai hipopigmentācija (āda atsevišķās zonās kļuvusi gaišāka jeb radušies bezpigmenta plankumi) var būt iedzimta un dzīves laikā iegūta dažādu apstākļu ietekmē. Lai gan lielākoties tās izpausmes nav ļaundabīgas un organismā ir radies melanīna trūkums vai pārprodukcija, pigmentācijas plankumus ir rūpīgi jāuzrauga un āda ir jāaizsargā no ārēji ietekmējošiem faktoriem katru dienu. 

Ikviens dzīves laikā ir kaut vai tikai dažas reizes slimojis un lietojis medikamentus. Gadiem ritot, dažiem zāles nākas uzņem regulāri, un tikai retais seniors bez tām iztiek. Cik vienkārši ir lietot medikamentus? Vai var jebkuras zāles jebkurā laikā iemest mutē un uzdzert ūdeni? Izrādās, ka nē. 

Vairāk nekā 50% vīriešu vecumā pēc 50 gadiem ir novērojama dažādu pakāpju matu izkrišana, taču stresa, apkārtējās vides un citu faktoru ietekmē matu pārstādīšanas pacienti kļūst aizvien jaunāki. Tomēr mūsdienās matu izkrišanu ir iespējams mazināt un reizēm arī apstādināt, bet plikpaurību – risināt ar matu pārstādīšanas palīdzību. Vairāk par matu izkrišanu un vīriešu plikpaurību stāsta matu transplantoloģe un farmaceite.

Ne reizi vien ir dzirdēts pieminām kolagēnu. Ar gadiem šīs olbaltumvielas ražošana organismā samazinās un tas atsaucas gan uz locītavu un saistaudu veselību, gan ādu – parādās novecošanās pazīmes. Labā ziņā – kolagēna zudumu ir iespējams kompensēt.