Pavasara spožās saules ietekmē acis reizēm grauž, kņudina un asaro. Lai gan ar sabalansētu uzturu var uzņemt teju visus labai redzei nepieciešamos vitamīnus, tomēr ar pārtiku nevar uzņemt tik daudz luteīna, kas nodrošinātu acīm aizsardzību pret UV staru kaitīgo iedarbību. Diemžēl šī antioksidanta trūkums var izraisīt arī nopietnas acu saslimšanas. Aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Mārīte Šukele skaidro, kādos gadījumos ieteicams lietot vitamīnus redzei.

Nereti ziemā par redzes pasliktināšanos sūdzas pat tie, kuriem citkārt šādu sūdzību nav. Vējš, sniegs, gaismas trūkums, aukstums – acis vienmēr reaģē uz ārējām izmaiņām, cenšoties tām pielāgoties un reizēm pastiprināti asaro. Līdzīgi notiek arī, iestājoties pavasarim, kad saule spīd spožāk. Līdzko parādās sūdzības par redzes traucējumiem, noteikti jākonsultējas ar oftalmologu, bet arī profilaktiski katrs var parūpēties, lai izvairītos no redzes pasliktināšanās nākotnē. Regulāras profilaktiskās apskates pie acu ārsta, gaisa mitrināšana telpās, acu atpūtināšana pēc ilgstoša darba pie datora, arī vitamīnu lietošana redzei nāks tikai par labu. “Profilaktiski lietojot acīm un redzei domātos vitamīnus, var izvairīties no sausās acs sindroma riska, tas palīdz aizsargāt tīkleni, makulu (tīklenes centrālā daļa) un lēcu no bojājumiem, kā arī izvairīties no A vitamīna deficīta, kas, kā zināms, var būtiski ietekmēt redzi,” skaidro farmaceite.

Kas redzes veselības vitamīnu kompleksam “vēderā”?

Foto: Freepik.com/ suksao

Acīm un redzei paredzēto vitamīnu kompleksu sastāvā būs vairāku vielu un antioksidantu “buķete”, kas gādā, lai acis tiek “pabarotas” ar visu, kas tām nepieciešams. Sastāvā visbiežāk būs luteīns, zaļās tējas un žibulīšu ekstrakti, folskābe, citrusu bioflavonoīdu komplekss un noteikti kāds vai vairāki no šiem komponentiem:

• cinks. Svarīgs mikroelements redzes funkciju uzturēšanai, kas aizsargā tīkleni un samazina ar vecumu saistītās makulas deģenerācijas attīstības risku. Ja sākas makulas deģenerācija, tas būtiski ietekmē redzi – kļūst grūti lasīt, nav iespējams adīt, izšūt vai darīt citus smalkus rokdarbus. Gan cinka, gan A vitamīna deficītam ir tieša saistība arī ar nakts redzes pasliktināšanos;
• A vitamīns. Nodrošina, lai uz acs virsmas veidotos mitrinoša asaru plēvīte un sargā acis no izžūšanas. Tiklīdz samazinās asaru ražošana, radzene vairs netiek pietiekami mitrināta un acis šķiet nogurušas, palielinās iekaisuma risks, jo sausas acis ir vairāk pakļautas ārējās vides faktoru nelabvēlīgai iedarbībai. Ne velti A vitamīnu mēdz dēvēt par galveno redzes vitamīnu!
• riboflavīns. Ja būs sācies riboflavīna trūkums organismā, tas rada nopietnus riskus redzei, jo pastāv iespēja, ka asinsvadi ieaug radzenē, veidojas vaskularizācija, apduļķojas lēca un kataraktas attīstības risks būtiski pieaug;
• omega-3 taukskābes. Vērtīgās taukskābes nepieciešamas visdažādāko procesu nodrošināšanai organismā, tai skaitā, lai gādātu par acu aizsardzību un palēninātu dažādu acu slimību attīstību;
• Melleņu ekstrakts. Šo bioloģiski aktīvo vielu (antociānu) avotu ieteicams uzņemt pēc acu operācijām, kā arī pie paaugstinātas slodzes acīm. Tāpat melleņu ekstraktu lietot iesaka visiem pēc 50 gadu vecuma;
• B grupas vitamīni, C vitamīns.  Ja B grupas vitamīni piedalās vielmaiņas regulācijā, uzlabo redzes aparāta krāsu uztveri un adaptāciju tumsā, tad C vitamīns palīdz nostiprināt asinsvadus un kapilārus, novēršot priekšlaicīgu acs kataraktas attīstību.

Acu vairogs – luteīns

Makulas deģenerācija un katarakta ir divi visbiežāk sastopamie akluma cēloņi pasaulē. Mūsdienās  redzes traucējumi, ko izraisa makulas deģenerācija un katarakta, skar aptuveni 25 miljonus cilvēku, un tiek prognozēts, ka līdz 2025. gadam šis skaits trīskāršosies. Šo risku varētu mazināt vai arī problēmu progresēšanu palēnināt, ja tiktu uzņemts pietiekams luteīna daudzums.

Gan luteīns, gan zeaksantīns ir karotinoīdi, kas sastopami acs tīklenē. Luteīns ir tīklenes galvenais pigments un atbild par redzes asumu, nodrošinot mums spēju saskatīt pat vissīkākās detaļas priekšmetos. Gan luteīns, gan zeaksantīns ir arī spēcīgi antioksidanti, kas sargā acis no UV staru kaitīgās ietekmes, aizsargājot tīklenes centrālo daļu makulu no brīvo radikāļu nodarītā kaitējuma. “Ar pārdomātu un sabalansētu uzturu varam uzņemt lielāko daļu organismam un veselībai nepieciešamo vielu, bet diemžēl ne tādu luteīna daudzumu, kas nodrošinātu acīm aizsardzības efektu. Ar uzturu uzņemam tikai 1,5 miligramus luteīna, bet aizsardzības efekts būs, ja uzņem vismaz sešus miligramus luteīna dienā,” skaidro farmaceite. Arī klīniskos pētījumos konstatēts, ka lielāks iegūtā luteīna daudzums (30 miligrami dienā) izraisa lielāku tā koncentrāciju organismā un vienlaikus arī makulā.

Rūpēties par acīm, lai pasauli ilgāk var skatīt

Foto: Freepik.com/ drobotdean

Par to, kādus vitamīnus acīm labāk izvēlēties, ieteiks ārsts vai farmaceits. Tomēr cerībā saglabāt labu redzi ilgāku laiku, visas kārtis nevar likt tikai uz vitamīniem vai uztura bagātinātājiem – ne mazāk svarīgi atcerēties, ka arī acis nogurst un tām vajag atpūtu. Farmaceite iesaka: “Ja regulāri tiek strādāts pie datora, laiku pa laikam acis jāatpūtina, jāizvingrina, pamīšus jāpaskatās tuvumā un tad atkal tālumā, kā arī ikdienā jāuzņem pietiekams šķidruma daudzums, kas nodrošinās asaru ražošanas kvalitāti un nepieciešamo mitruma līmeni acīs. Tiklīdz asaru plēvīte izžūst, par to signalizēs kairinājuma sajūta, arī galvassāpes. Jāatceras, ka brīvo radikāļu veidošanos veicina arī apkārtējās vides piesārņojums – cigarešu dūmi, starojums, arī iekaisuma procesi organismā, vielmaiņas traucējumi, gaismas izraisītas fotodinamiskās reakcijas un gaisā esošās smalkās daļiņas, kas rodas no automašīnu dzinējiem, spēkstacijām un malkas apkures, samazina redzamību un padara gaisu piesārņotu paaugstinātā līmenī.”

Kādos gadījumos ieteicams lietot vitamīnus redzei:

• Ja darbs saistīts ar biežu atrašanos brīvā dabā vasaras sezonā, ilgstoši uzturoties tiešos saules staros vai pie ūdeņiem. Ja ādai kaitīgāki ir UVB stari, acīm bīstamāki ir UVA stari, kas spēj iziet cauri radzenei, acs priekšējai virsmai, absorbējoties lēcā un tīklenē. UV staru iedarbība var izraisīt acs lēcas apduļķošanos, attīstoties kataraktai;
• Ja moka sausās acs sindroms;
• Ja ikdienā acīm ir liela slodze – darbs pie datora, ilgstoša lasīšana, ilgstoša transportlīdzekļa vadīšana;
• Ja ģimenē kādam ir bijusi ar vecumu saistīta makulas deģenerācija vai citas acu saslimšanas.