medicine.lv skaitļos

Lietotāji online339
Aktīvie uzņēmumi12816
Nozares raksti1640
Ekspertu atbildes21477
Depresija pusaudžu vecumā: Kā atpazīt un kā palīdzēt? : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

Depresija pusaudžu vecumā: Kā atpazīt un kā palīdzēt?

Freepik.com/ freepik
Foto: Freepik.com/ freepik

Lielākajai daļai pieaugušo psihiskās saslimšanas sākas līdz 25 gadu vecumam- trešdaļa bērnu tās piedzīvo līdz 14 gadiem, teju puse – līdz 18. Depresija, trauksme un uzvedības traucējumi ir starp vadošajiem sliktas veselības un invaliditātes cēloņiem pusaudžu vecumā.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas dati liecina, ka Covid-19 pandēmijas laikā un pēc tās ievērojami palielinājās stacionēto pusaudžu skaits, kā arī dubultojās pacientu ar depresiju un pacientu ar paškaitējumu skaits. Pusaudžu resursu centra (PRC) dati ir līdzīgi un liecina, ka mentālās veselības grūtības, ar kādām jaunieši saskarās pandēmijas laikā un pēc tās, kļuva ievērojami smagākas. Ja 2020.gadā hospitalizācija bija nepieciešama 2% PRC klientu, tad 2021.gadā jau 2,6% jauniešu. Lielākā daļa pusaudžu grūtību bija saistīta ar garastāvokļa traucējumiem, tostarp, depresiju, trauksmi un paškaitējumu. Tamdēļ PRC speciāliste, mākslas terapeite Līga Rundāne dalās ar savu pieredzi, kas būs vērtīga ikvienam vecākam un pusaudzim un palīdzēs labāk izprast depresijas potenciālos cēloņus, sajūtas, kā arī iespējamos palīdzības veidus.

 “Depresija nozīmē garastāvokļa izmaiņas: nomāktība, raudulīgums, vienaldzība, nogurums; tā ir plaša spektra saslimšana, kas ir saistīta arī ar motivācijas trūkumu un pat palēninātām kognitīvajām spējām,” skaidro speciāliste. Depresija nav kas tāds, ko mēs izvēlamies, un tas nav slinkums vai negribēšana, kā tas joprojām bieži tiek kļūdaini pieņemts. Depresijai ir milzīga ietekme uz cilvēka ikdienu, jo nereti tās nomākti cilvēki pat nespēj veikt tik šķietami vienkāršus uzdevumus, kā izkāpt rītā no gultas vai aiziet uz dušu.

“Depresijas izpausmes ir dažādas, taču kopumā tā ir plaša spektra saslimšana ar dažādiem simptomiem un smaguma pakāpēm,” stāsta mākslas terapeite. Viņa praktizē drāmas terapiju, un, kā stāsta pati speciāliste, “tas ir veids, kā, aktīvi darbojoties - iejūtoties lomās, izmantojot rekvizītus, izdomājot savus stāstus - cilvēki var izdzīvot bijušos notikumus vai modelēt jaunas situācijas, pielaikot jaunas sociālās lomas, apgūt jaunus uzvedības modeļus. Tas viss raisa daudz emociju, palīdz tās izprast un regulēt, veidot jaunas attiecības vai labāk izprast jau esošās. "Drāma (drama) ir grieķu valodas vārds, kas nozīmē ‘darbība’,  tātad drāmas terapija ir ne tikai sarunas, bet arī aktīva darbība,” bilst Rundāne.

Speciāliste skaidro: lai gan depresijas pazīmes pusaudžiem un pieaugušiem var būt līdzīgas, ir jāņem vērā, ka pusaudžu vecuma posmam ir ļoti liela nozīme, jo katra cilvēka attīstība ir individuāla. “Pusaudžu vecums ir ļoti īpašs, jo notiek strauja attīstība, un tā nav vienmērīga,” stāsta Rundāne. Proti, šajā vecuma posmā cilvēki piedzīvo dažādas – gan fizioloģiskas, gan psihoemocionālas – pārmaiņas. Tās var izpausties atšķirīgi un līdz ar to arī ietekmēt katra cilvēka mentālo veselību dažādos veidos.

Banner 280x280

“Pusaudžus ļoti ietekmē gan viņu skolas biedri un vienaudži, gan apkārtējā vide,” stāsta eksperte. Viņa norāda, ka pusaudzim šāda socializēšanās ir vajadzīga, jo tieši pusaudža vecums ir laiks, kad bērns sāk atdalīšanos no vecākiem. “Ir vajadzība būt pieņemtam,” bilst Rundāne. Ja socializēšanās procesā kaut kas noiet greizi, pusaudzim var būt ļoti asa reakcija, dusmas, emocionāla izlāde vai tieši pretēji – norobežošanās, bēdas un skumjas. Tāpat arī jāņem vērā, ka pusaudža reakcijas un emocijas ir izteikti mainīgas, nepastāvīgas, jo viņš vēl nav iemācījies ar tām sadzīvot, tās izprast un vadīt.

“Jāsaka arī, ka emociju un noskaņojuma svārstības pusaudža vecumā ir daudz izteiktākas,” atklāj speciāliste. Varbūt vienā brīdī pusaudzim ar kādu draugu vai vienaudzi komunikācija nav bijusi laba, vai viņš ir piedzīvojis mobingu, kā rezultātā viņš ir kļuvis nomākts, izmisis, viņam liekas, ka viņš nevienam nepatīk un ka tā būs vienmēr, neviens viņu nesaprot. Taču tikpat strauji noskaņojums var uzlaboties, jo mainījušies kādi apkārtējās vides faktori.

Speciāliste arī runā, ka pusaudži parasti retāk vēršas pēc palīdzības. “Tās var būt bailes vai neziņa par notiekošo,” izsakās mākslas terapeite. “Bieži vien pusaudzis pat neiedomājas, ka viņa grūtības ir saistāmas ar psihisko veselību un ka viņš var saņemt reālu atbalstu un palīdzību. Viņi saka, ka esot “sliktas domas” (suicidālas), bēdīgs garastāvoklis, negribas iet uz skolu. "Pusaudžiem ļoti raksturīgs ir paškaitējums, ko viņi paši uztver kā tādu nevainīgu nodarbi. Nesuicidālais paškaitējums, ko vienkārši sauc par graizīšanos,” stāsta eksperte. Speciāliste uzreiz skaidro, ka paškaitējums ir bīstams pats par sevi. To parasti veic ar domu, ka fiziskās sāpes, kas rodas grieziena dēļ, varētu nomākt emocionālās sāpes, reizēm tas ir kā sods sev, dusmas uz sevi. “Taču ar laiku tas vairs nestrādā un griezieni kļūst arvien biežāki un dziļāki, un, ja nevēršas pēc palīdzības, diemžēl tas var ļoti bēdīgi beigties,” izsakās speciāliste.

Tāpat, runājot par depresijas cēloņiem vai to veicinošiem faktoriem, speciāliste skaidro, ka tie ir dažādi, sākot ar iedzimtību un sociāli nelabvēlīgu vidi, ģimenes apstākļiem un beidzot ar traumatiskiem notikumiem un zaudējumiem. Iedzimtība gan nenozīmē tikai ģenētiku, bet arī dažādu ārējo faktoru ietekmi uz bērnu grūtniecības laikā. "Krietni biežāk mēs redzam, ka depresijas attīstība saistās ar kādu traumatisku, stresa pilnu notikumu cilvēka dzīvē,” atklāj mākslas terapeite.

Tā ir dažāda veida vardarbība ģimenē, skolā vai jebkurā citā vidē, mobings, bailes no nosodījuma par savu seksuālo orientāciju, bažas par savu dzimumidentitāti un vēl citi iemesli. Šādas pieredzes rezultātā var būt paaugstināta trauksme, pazemināts garastāvoklis, zems pašvērtējums, neticība sev u.c. sekas. Speciāliste norāda, ka tā rezultātā var sākt parādīties dažādas negatīvas domas, piemēram, “tas atkārtosies” vai “tas tagad tā būs visu laiku”, “esmu neveiksminieks”, “nevienam neesmu vajadzīgs”, “nekam nav jēgas”, “ienīstu sevi” utt. Tas savukārt veido tādu kā apburto loku, no kura ir ļoti grūti tikt laukā.

“Depresija kā nomāktība var piemeklēt jebkuru cilvēku,” skaidro eksperte. Psihiatri gan norāda, ka ir noteiktas personības iezīmes – paškritiskums, perfekcionisms, trauksmainība, pazemināts pašvērtējums, kas var veicināt depresijas attīstību, tomēr šīs iezīmes vien depresiju nerada. Attiecīgi dažādu faktoru ietekmē jebkurš cilvēks varētu sastapties ar depresiju, bet ne visiem tā būs smaga. Darbā ar pusaudžiem bieži novēro depresijas simptomātiku, bērnu psihiatri diagnosticē vieglas vai vidēji smagas depresijas epizodes, dažkārt pat smagas, tad nepieciešamas ārsta rekomendācijas un reizēm pat stacionēšana.

Eksperte noraida apgalvojumu, ka depresija ir pielīdzināma slinkumam. Nereti cilvēki depresiju pielīdzina slinkumam vai prokrastinācijai, taču eksperte stāsta, ka ir vairākas būtiskas nianses, kas depresiju atšķir gan no slinkuma, gan no prokrastinācijas. “Parasti, ja cilvēks slinko, viņš nepārmet sev slinkumu,” norāda mākslas terapeite. Savukārt prokrastinācija ir kaut kādu svarīgu un nozīmīgu darbu atlikšana, jo cilvēks apzinās, ka tas prasīs mentālu vai fizisku piepūli. Prokrastinācijas gadījumā cilvēks mēdz sev pārmest, ka nedara šo svarīgo darbu, reizēm to atliek arī tāpēc, ka šaubās, vai rezultāts būs pietiekami labs.

Prokrastināciju mēdz saistīt ar mūsu smadzeņu darbību un tā saucamo “atalgojuma sistēmu”, proti, izdarot kādu konkrētu darbu, rezultāts būs patīkams un atalgojošs. Un tad uzrodas šis visu apšaubošais jautājums – bet ja nu man nesanāks? Nē, šodien vēl to nedarīšu! Cilvēks sevi it kā apbalvo ar viltus atpūtu. Daudzi speciālisti iesaka fokusēties nevis uz rezultātu kā balvu, bet uz procesu – ko es iemācīšos, šo darbu darot? “Depresijas gadījumā cilvēkam vienkārši nav ne intereses, ne vēlmes veikt konkrētos uzdevumus,” norāda Rundāne.

“Reizēm, cilvēks izdara minimumu no prasītā vai vajadzīgā, bet bieži pat to ir grūti izdarīt, jo cilvēks ar smagu depresiju vispār neko negrib, viņam ir grūti kaut ko darīt, saskatīt tajā jēgu,” bilst speciāliste. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kas sirgst ar depresiju, ir vajadzīga īpaša sevis piespiešana, lai paveiktu pašas mazākās darbības, piemēram, aizietu uz darbu vai skolu. Turklāt depresijas gadījumā tas ir vairāku faktoru kopums – pazemināta vai neesoša interese, motivācijas trūkums, nespēks, nogurums un citas raksturīgas iezīmes. Tātad tas nav tikai viens – nevēlēšanās kaut ko darīt -, bet tas ir vairāku faktoru apvienojums, kā rezultātā cilvēks var nebūt spējīgs veikt pat šķietami elementāras darbības.

Rundāne skaidro, ka arī savā praksē ir sastapusies ar vecākiem, kuri ir neizpratnē, no kā pusaudzim varētu rasties depresija un cik ļoti patiesībā tā ietekmē jaunieša ikdienu. “Ir vecāki, kas jautā, nu vai tiešām nevar vienkārši saņemties un iet?” izsakās speciāliste, piebilstot, ka depresijas gadījumā ieteikums “vienkārši saņemties” nav risinājums, jo atalgojuma sistēma, kas palīdz veseliem cilvēkiem, šeit nestrādā.

Parasti cilvēks pats nevar tikt galā ar depresiju,” izsakās mākslas terapeite. Viņa gan uzsver, ka, protams, gadījumi ir dažādi un tie jāvērtē individuāli, taču, kopskatā raugoties, pašam cilvēkam tikt galā ar depresiju, īpaši tad, ja tā ir smaga, var būt ļoti grūti. Cilvēks parasti nokļūst tādā kā negatīvo domu apburtajā lokā. “Šādu loku pārraut pašam bez palīdzības no malas ir ļoti grūti,” skaidro Rundāne. Viņa atkal un atkal uzsver, ka bieži cilvēki kaunas meklēt palīdzību depresijas gadījumā, taču norāda, ka tas ir ļoti svarīgi, jo ātrāk sāks atlabšanas procesu, jo ātrāk šo negatīvo domu loku būs iespējams pārraut.

Ņemot vērā, ka cilvēkam, kas slimo ar depresiju, trūkst motivācijas vai vēlmes rīkoties, lai izrautos no negatīvo domu tvēriena, kāds, kas sniedz atbalstu no malas, dod neatsveramu ieguldījumu. “Piemēram, ļoti labi palīdz fiziskās aktivitātes, tomēr pašam cilvēkam būs grūti saņemties un sākt ar tām nodarboties, tāpēc ir labi, ja blakus ir profesionālis, atbalstoša ģimene un draugi, kas palīdz atrast motivāciju,” stāsta speciāliste. Viņa gan uzsver, ka nevajadzētu arī mēģināt cilvēkus ar depresiju piespiest vai steidzināt darīt lietas, ko viņi nevēlas, jo tas var raisīt pretēju efektu vēlamajam. Tāpēc cilvēki ar depresiju ir jāatbalsta dažādos veidos, tomēr ir jābūt piesardzīgiem, nekļūt pārāk uzstājīgiem, bet būt klātesošiem, laipniem. 

Lai vērstos pēc palīdzības, sazinies ar Pusaudžu resursu centru!

Psiholoģiskā atbalsta tālrunis pusaudžiem un viņu tuviniekiem/ PRC klīnisko psihologu konsultācijas - +371 25737636 (strādā arī Whats App). Darba laiks - no pulksten 12.00-19.900 darba dienās. Anonīmi un bez maksas. Sarunā ar speciālistu tiks izvērtēta situācija un, ja nepieciešams, piedāvātas papildus konsultācijas klātienē vai attālināti pie PRC speciālistiem.

  • Rīga – tālrunis  +371 29164747; e-pasts info@pusaudzucentrs.lv    
  • Jelgava – tālrunis + 371 27323238; e-pasts jelgava@pusaudzucentrs.lv  
  • Liepāja-  tālrunis  +371 26623422; e-pasts liepaja@pusaudzucentrs.lv  
  • Rēzekne – tālrunis +371 27313138; e-pasts rezekne@pusaudzucentrs.lv  
  • Sigulda – tālrunis +371  27899515; e-pasts sigulda@pusaudzucentrs.lv
  • Tukums – tālrunis +371 26387905 ; e-pasts tukums@pusaudzucentrs.lv
  • Valmiera- tālrunis  +371 26433366; e-pasts valmiera@pusaudzucentrs.lv  
  • Ventspils- tālrunis  +371 25458111; e-pasts ventspils@pusaudzucentrs.lv  
  • Daugavpils- tālrunis  +371 25635533; e-pasts daugavpils@pusaudzucentrs.lv   

Noderīgi video un citi materiāli gan pusaudžiem, gan vecākiem ir pieejami Pusaudžu resursu centra vietnē www.pusaudzucentrs.lv  vai Facebook, TikTok un Instagram kontos.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Jaunības eliksīrs: kompleksa atjaunošanas programma GESR klīnikā

Jaunības eliksīrs: kompleksa atjaunošanas programma GESR klīnikā

Mūsdienu pasaulē rūpes par izskatu un veselību iegūst aizvien lielāku nozīmi, un katra sieviete cenšas pēc iespējas ilgāk saglabāt jaunību un skaistumu. Uzziniet, kā atgūt jaunību un pašpārliecību ar progresīvu pārveidošanās tehnoloģiju palīdzību estētiskās medicīnas un skaistumkopšanas klīnikā GESR!

Baudi svaigu maltīti, gatavojot retāk!

Baudi svaigu maltīti, gatavojot retāk!

Glabājot pārtikas produktus vakuumā, produkti ilgāk ir svaigi, saglabājot savu smaržu un uzturvērtību. Iespēja ilgāk saglabāt svaigus pārtikas produktus ļaus jums retāk apmeklēt veikalu un iegādāties lielāku daudzumu produktu, ieekonomējot gan jūsu laiku, gan finanses. Kas ir VacSy®, un kādas ir VacSy® vakuuma pārtikas uzglabāšanas sistēmas priekšrocības?

Bioptron gaisma cīņā pret novecošanos

Bioptron gaisma cīņā pret novecošanos

Ādas izskatu ietekmē mūsu dzīvesveids, ēšanas paradumi, veselības stāvoklis, kaitīgie ieradumi, ģenētika un daudzi citi faktori. Labā ziņa – ikviena no mums var parūpēties par savu sejas ādu un aizkavēt ādas novecošanos – uzziniet vairāk par gaismas terapiju ar Bioptron!

Video

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu 27. oktobrī, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Rehabilitācijas klīnikas ergoterapeiti ir sagatavojuši padomus un vienkāršus  ieteikumus, kurus būtu ieteicams ņemt vērā ikvienam, kurš, sēžot pie datora, veic darba pienākumus vai arī ikdienā pie datora ekrāna pavada ilgas stundas. 

Produktu testi

Testa rezultāti: Pēdu krēms “Urea 20” sausu pēdu ādas kopšanai

Testa rezultāti: Pēdu krēms “Urea 20” sausu pēdu ādas kopšanai

Jūnijā Medicine.lv sadarbībā ar SIA “Gusto” piedāvāja testēt pēdu krēmu “Urea 20” sausai pēdu ādai.

Testa rezultāti: "Dr. Leopolds" krēms AMICOS un gels "KERELAST 30+" sausas un sabiezējušas ādas kopšanai

Testa rezultāti:

Jūnijā Medicine.lv sadarbībā ar "Dr. Leopolds" piedāvāja testēt komplektu - krēmu "Amicos" sausai un sabiezējušai ādai un KERELAST 30+" gēlu sabiezējušas ādas un nagu kopšanai.

Testa rezultāti: Aknu sargs

Testa rezultāti: Aknu sargs

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar SIA “Fito preparāti” piedāvāja izmēģināt dabīgu produktu aknu darbības veicināšanai.

Testa rezultāti: ho-fi® original Na+ hlorofilīns – Latvijas dabas sniegtais spēks organisma restartam

Testa rezultāti: ho-fi® original Na+ hlorofilīns – Latvijas dabas sniegtais spēks organisma restartam

Maijā Medicine.lv sadarbībā ar zīmolu everlab® piedāvāja testēt ho-fi® original Na+ hlorofilīnu organisma restartam.

Izstāsti Latvijai veselības receptes

Jelgavas poliklīnika: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Jelgavas poliklīnika: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Jelgavas poliklīnika nodrošina pieejamus un kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus diagnosticēšanā, slimību ārstēšanā, rehabilitācijā, slimību novēršanā un profilaktisku pasākumu veikšanā.

Latvijas mikroķirurgi, programma “Salabo cilvēku, klonē mikroķirurgu”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Latvijas mikroķirurgi, programma “Salabo cilvēku, klonē mikroķirurgu”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Latvijas mikroķirurgu komanda jau kopš kara sākuma Ukrainā sniegusi nenovērtējamu palīdzību, glābjot karā ievainotos cilvēkus. Latvijas mikroķirurgi - Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris - nenogurstoši "labo" ievainotos cilvēkus.