Āda ir mūsu veselības un pašsajūtas spogulis, tādēļ rūpēm par to mēdzam veltīt daudz laika un līdzekļu, tomēr – vai vienmēr zinām, kā pareizi rūpēties par ādu? Tuvojoties pludmales sezonai, ievērojot diētas un vairāk sportojot, arī mūsu āda pastiprināti izjūt pārmaiņas. Kā ikdienā pareizi kopt ādu, nepieļaut kļūdas un nenodarīt tai pāri?

Veģetārs un vegāns uzturs kļūst arvien populārāks ne vien visā pasaulē, bet arī Latvijā. Taču, izvēloties šādu dzīvesveidu, ir virkne nosacījumu, kas jāņem vērā, gan lai pareizi plānotu ēdienkarti, gan lai pietiekošā daudzumā uzņemtu organismam nepieciešamās uzturvielas un vitamīnus.

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku pievēršas "zaļajam dzīvesveidam" – domā "zaļi" un rīkojas "zaļi": šķiro atkritumus, taupa dabas resursus un dažādās ikdienas situācijās labprātāk izvēlas dabai draudzīgus risinājumus. Bet "zaļi" var ne tikai dzīvot. Vai zināji, ka arī skriet var "zaļi"? 

Visa ģimene kopā pie galda – tas ir viens no dienas jaukākajiem brīžiem daudzās mājās, sevišķi tad, kad pie saimes galda jau var pievienoties arī paši mazākie. Tomēr nereti vecāki piemirst, ka bērns pēc gada vecuma pēkšņi nekļūst pieaudzis – ja viņš pats prot sēdēt un tikt galā ar karoti, tas nenozīmē, ka mazais var ēst to pašu, ko pārējie ģimenes locekļi. 

Labsajūtas un laimes sajūta rodas ķermenī, un par tās veidošanos atbild tādas vielas kā serotonīns, dopamīns, endorfīns un oksitocīns. Kā justies labāk un veicināt laimes hormonu veidošanos, skaidro farmaceite.

Lielai daļai slimību ir priekšvēstneši, kurus it kā laika trūkuma dēļ ignorējam, pieveram acis un prioritāšu rindā veselību atstājam aiz darba, hobijiem, ģimenes. Taču pāris veselības pārbaudes, kas laikus var novērst būtiskas saslimšanas, iespējams veikt arī ikdienas steigā – pa ceļam un nesēžot rindā pie ārsta.

Lai arī astma mūsdienās ir ļoti zināma slimība, daudziem cilvēkiem tā tomēr nav diagnosticēta un netiek ārstēta, tādējādi būtiski pasliktinot viņu dzīves kvalitāti. Pasaules astmas dienā 7. maijā ārsti pneimonologi un Latvijas Astmas un alerģijas biedrība aicina Latvijas iedzīvotājus pievērst vairāk uzmanības savai elpceļu veselībai un aizdomu vai noteiktu simptomu gadījumā noteikti doties pie ārsta.

Ikdienā, sāpot galvai, mugurai vai zobiem, glābiņu bieži vien meklējam pretsāpju medikamentos. Iedzeram tableti, sāpes rimstas, un varam turpināt veikt ikdienas darbus bez raizēm par sliktu pašsajūtu. Taču, ja sāpes nerimstas un ilgst vairākas nedēļas, tad tas ir signāls, kas brīdina par traucējumiem organismā, kurus vajadzētu nevis ignorēt, bet gan noskaidrot un novērst to cēloni.

Nogurums – galvenais iemesls, kādēļ inteliģenti, pieauguši cilvēki mēdz kļūt atkarīgi no viedierīcēm, jo telefons piedāvā viegli sasniedzamu, ātru izklaidi, kas pielīdzināma izsalkuma remdēšanai burgeru ēstuvē. "Ja tas notiek pa retam, tad ir pieļaujams, bet šis nav uzskatāms par veselīgu ikdienas paradumu.

Pašsaprotami šķiet – ja reiz mums nekas nesāp, tad veselības problēmu nav. Diemžēl šo apgalvojumu nevaram attiecināt uz lielāko cilvēka iekšējo orgānu – aknām, kas par sevi liek manīt vien tad, kad ir jau stipri bojātas.