61% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav apmeklējuši zobārstu, bet 78% higiēnistu – atklāts jaunākajā "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksā". Mutes veselības eksperti norāda, ka pusaudžiem un pieaugušajiem speciālistus ieteicams apmeklēt reizi pusgadā, pieļaujamā robeža ir reizi gadā, bet ne retāk. "Cilvēki diemžēl joprojām mēdz maldīgi domāt, ka pie zobārsta jādodas tikai tad, kad sākušās zobu sāpes, bet higiēnista apmeklējums ir luksus procedūra," skaidro Slimību profilakses un kontroles centra galvenais speciālists zobārstnieciskās aprūpes jautājumos Andis Paeglītis.

"Lai saglabātu zobus un to veselību, visbūtiskākais ir pienācīga zobu kopšana un regulāra zobārsta un higiēnista apmeklēšana. Gadījumā, ja zobu skāris kariess, ir divi scenāriji – ja mutes veselības speciālisti apmeklēti savlaicīgi, zobārstam un higiēnistam sadarbojoties situāciju iespējams atrisināt un zobs kalpos arī turpmāk. Taču, ja speciālisti netiek apmeklēti, kariess turpina izplesties un rada nopietnus zobu bojājumus. Brīdī, kad parādās zobu sāpes, ir skaidrs, ka problēma ir ielaista, un būs nepieciešama nopietna ārstēšana," stāsta speciālists.

Tāpat viņš skaidro, ka joprojām bieži zobārsta apmeklējums tiek atlikts psiholoģisku barjeru dēļ – situācija ir krietni uzlabojusies, taču joprojām salīdzinoši bieži cilvēki atliek vizīti, baidoties, ka būs jācieš sāpes, lai gan mūsdienās zobārstniecībā tiek izmantotas modernas, kvalitatīvas un nesāpīgas ārstēšanas metodes.

Savukārt, zobu higiēnista apmeklēšanā iedzīvotāji ir vēl kūtrāki – pētījums atklāj, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vispār nekad nav apmeklējuši zobu higiēnistu. Turklāt, jo vecāks cilvēks, jo izteiktāk šī tendence atspoguļojas – 18 līdz 24 gadu vecumā zobu higiēnistu nekad nav apmeklējuši 25% iedzīvotāju, 45 līdz 54 gadu vecumā 41%, bet 64 līdz 75 gadu vecumā jau 67%.

Eksperts stāsta: "Lai cik rūpīgi ikdienā koptu mutes dobumu, mājas apstākļos nav iespējams notīrīt visu aplikumu un zobakmeni. Specializēta aprūpe nepieciešama, lai izvairītos no dažādām mutes dobuma saslimšanām, piemēram, gingivīta un paradontīta. Zobu higiēnista pakalpojumi Latvijā ir pieejami jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, taču tie daļai iedzīvotāju joprojām tiek uzskatīti par jauniem un vēl neiepazītiem,".

Mutes veselību var saglabāt ar regulāru un tehniski pareizu tīrīšanu

Neregulāra un tehniski nepareiza zobu tīrīšana, piemēram, veicot tikai horizontālu zobu paberzēšanu, netiek pilnvērtīgi notīrīti mikrobi, kas uzkrājas mutē. Tie, apvienojumā ar neveselīgu uzturu un saldumiem, ir biežākais cēlonis zobu veselības problēmām.

Speciālisti norāda, ka zobus pareizi ir tīrīt regulāri, vēlams vismaz divas reizes dienā pēc ēdienreizēm. Zobi ir jātīra ar vertikālām slaukošām kustībām, no smaganām uz zoba virspusi. Zoba virspusi ir jātīra ar nelielām kustībām uz priekšu un atpakaļ. Pēc zobu tīrīšanas ir svarīgi notīrīt mēli un vaigu iekšpusi, kur arī uzkrājas mikrobi, kas notīrīti no zobiem, un izskalot muti. Tāpat jāatceras izskalot zobu suku.

"Aptiekās pieejams plašs un daudzveidīgs jaunākās paaudzes mutes kopšanas līdzekļu klāsts, kas ne tikai atvieglo zobu tīrīšanu, bet padara to daudzkārt efektīvāku. Mūsdienās jebkurš var atrast sev atbilstošu risinājumu, ir pieejamas atšķirīgu izmēru un sariņu cietības zobu birstes, kas piemērotas bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem, starpzobu birstes, zobu diegi, lentes, mutes skalojamie līdzekļi un ārstnieciskās zobu pastas intensīvai zobu kopšanai. Jāievēro, ka zobu sukas ir jāmaina ne retāk kā ik pa trim mēnešiem, ieteicams arī zobu pastas veidu ik pa laikam nomainīt," stāsta Mana Aptieka" farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene.