Bieži vien cilvēki nemaz neievēro, ka piesūkusies ērce, un tikai pēc dažām dienām vai pat pēc mēneša kaut kur uz ādas pēkšņi parādās sarkans centa izmēra plankums, turklāt ar tendenci palielināties. Kā rīkoties, lai izvairītos, un ko darīt, ja ērce piesūkusies, konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, infektoloģe un hepatoloģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" virsārste Velga Ķūse un farmaceite Zanda Ozoliņa.

Laimas slimība pirmo reizi aprakstīta Laimas pilsētā (Lyme), kas atrodas ASV, Konektikutas štatā, tādēļ pieņemts, ka latviski šo infekciju sauc par Laimas slimību. Vēlāk atklāja tās ierosinātāju – borēliju, un tagad mediķi lieto nosaukumu Laimas borelioze vai, vienkāršāk sakot, laimborelioze. Latvijā ar šo infekciju slimo visai daudzi. Labā ziņa ir tā, ka laimboreliozi agrīni var veiksmīgi izārstēt. Turklāt Latvijā dominē slimības ādas forma, un tā ļoti labi padodas ārstēšanai. Minimālais antibiotiku kurss ir 14 dienas. Ja nepieciešams, tas var ilgt arī 21 vai 30 dienas. Garie ārstēšanās kursi parasti ir tad, ja izpaužas tā dēvētās diseminētās slimības formas ar nervu sistēmas bojājumiem, taču, par laimi, ar šo laimboreliozes nopietnāko formu Latvijā slimo retāk.

Ērces ļoti bieži ir inficētas

Bieži vien to, ka piesūkusies ērce, cilvēks nepamana, bet pēc dažām dienām vai pat pēc mēneša atklāj uz ādas sarkanu centa izmēra plankumu ar tendenci palielināties. Ja laukuma diametrs sasniedz piecus centimetrus vai vairāk, būtu jāsaprot, ka tā ir klasiska agrīnā laimboreliozes izpausme – eritēma jeb klīniski epidemioloģiskā diagnoze. Klīniska, jo ir Laimas slimības izpausme  – specifiskais plankums jeb eritēma: borēlijas no ērces koduma vietas pa limfātiskajām spraugām ir izplatījušās apkārtējā ādā, savairojušās, radies ādas iekaisums. Un ar borēlijām – baktērijām, kas izraisa Laimas slimību, – esot inficēta katra ceturtā ērce. Tātad izredzes saslimt ar Laimas slimību ir visai lielas.

Viltīgā Laimas slimība

Sezonā, ērču aktivitātes periodā, ar laimboreliozes pazīmi (plankumu) un sezonalitāti pilnīgi pietiek, lai noteiktu diagnozi un sāktu cilvēku ārstēt. Tātad nav steidzami jāveic analīzes, lai noskaidrotu, vai aizdomas par Laimas slimību apstiprināsies vai ne: tā ir situācija, kad pa taisno jādodas pie ģimenes ārsta un pēc iespējas ātrāk jāsaņem antibakteriālā terapija – jāsāk lietot antibiotikas. Citas raksturīgās pazīmes – borēlijas dzīvo ērces vēderā, zarnu traktā, un slimības scenārijs atkarīgs arī no tā, cik ilgi kukainis pie miesas barojies un cik veiksmīgi vai neveiksmīgi izdodas to noņemt. Proti, saspiežot ērces vēderiņu, cilvēka zemādā borēlijas nokļūs lielākā koncentrācijā nekā tad, ja ērce pati vienkārši ēd un nokrīt. Ja ērce bijusi ļoti inficēta, un koduma vietā uzreiz iekļuvis pamatīgs daudzums borēliju, tās strauji izplatās pa limfātisko sistēmu, šķērso hematoencefalītisko barjeru, nokļūst līdz smadzeņu apvalkiem un parādās slimības neiroloģiskās formas. Ja ir tikai laimboreliozes agrīnā ādas forma, slimība parasti norit bez temperatūras paaugstināšanās, eritēma neniez, nesāp. Varbūt kādam temperatūra pakāpjas līdz 37,2–37,3 grādiem, bet tas netraucē, pašsajūta ir laba. Toties, ja ir meningīts vai meningoencefalīts, tad gan stipri paaugstinās temperatūra un sāp galva. Ja ir sejas nerva bojājums, kas arī ir viena no biežākajām agrīnajām Laimas slimības izpausmēm, noslīd mutes kaktiņš vai plakstiņš. Tad cilvēks parasti nejūtas labi un meklē ārsta palīdzību.

Bīstamas ir arī nimfas

Ja pieaugusi ērce ir inficēta ar borēlijām, tās būs arī visiem viņas bērniem – nimfām. Tātad, ja piesūcas nimfas, tās nebarojas tik ilgi kā pieaugušas ērces, kas var ēst vairākas dienas, – mazās mēdz piesūkties uz dažām stundām, pašas nokrīt, un cilvēks to pat nepamana. Tikai vēlāk parādās eritēma.

Analīzes par ātru

Tiklīdz borēlijas iekļūst cilvēka organismā, uzreiz sāk veidoties arī antivielas. Cita lieta, ka tās neveidojas ļoti strauji. Tāpēc, ja pirmo analīzi cilvēks veic tad, kad parādījusies eritēma, antivielu vēl nav tik daudz, lai testa sistēma tās uzķertu. Tā tas notiek aptuveni 70% gadījumu. Līdz ar to ieteikums ir šāds: ja ir piesūkusies ērce, vai arī ir ērču aktivitātes periods un uz ķermeņa pēkšņi parādās tipiskais plankums – eritēma, analīzes nav jāveic, jo 70% gadījumu tajā brīdī, kad parādījusies slimības klīniskā aina, antivielas vēl nebūs izstrādājušās tādā daudzumā, lai testu sistēma tās identificētu, un tas var maldināt cilvēku. Viņš redz, ka tipiskās Laimas slimības pazīmes ir, taču analīzes antivielas neuzrāda, cilvēks nolemj, ka nav jāārstējas... Tas nebūtu pareizi! Tiklīdz ir klīniskā aina, jādodas pie ārsta un jāsāk lietot antibiotikas.

Kas notiek tālāk?

Ar antibakteriālo terapiju tiek iznīcinātas pašas borēlijas, taču tās jau ir paguvušas ierosināt organisma imūno atbildi, un aizsargvielu veidošanās process jau norit. Analīzēs specifiskās antivielas parādās pēc divām vai trim nedēļām kopš ērces piesūkšanās brīža, bet pa to laiku cilvēks jau var tikt izārstēts, ja viņš lieto atbilstošas antibiotikas. Izārstējas, un tikai pēc tam analīzēs, ja tās veic, konstatē, ka ir specifiskās aizsargvielas. Vispirms būs IgM klases antivielas, pēc tam tās samazināsies, bet lēnām pieaugs IgG klases antivielas, kuras asinīs saglabājas visu mūžu un kalpo par sargiem, kuri neļauj atkārtoti saslimt. Ja ir problēmas ar imūnsistēmu un šo aizsargvielu nepietiek, var gadīties, ka pēc kāda laika, ja atkal piesūcas ar borēlijām inficēta ērce, cilvēks vēlreiz saslimst ar laimboreliozi. Taču biežāk tomēr ne – ja reiz infekcija dabūta un izārstēta, atkārtoti cilvēks vairs nesaslimst.

Bīstamas vēlīnās formas

Tās var parādīties vairākas nedēļas, mēnešus vai pat gadus pēc ērces piesūkšanās, ja laimborelioze netiek laikus atklāta vai nav pareizi ārstēta. Iespējams, baktērijas atkal savairojas, pārvar limfātisko barjeru, nokļūst asins straumē un ar tām tiek aiznestas uz kādiem citiem mērķorgāniem. Ja borēlijas nonāk locītavu somiņā, veidojas artrīts. Cilvēks vēršas pie reimatologa vai pie traumatologa ar locītavu problēmām, un, ja šie ārsti nesaskata, ka problēma būtu viņu specialitātes ietvaros, tad viņi pacientu nosūta pie infektologa. Ja borēlijas nokļūst sirds muskulī, cilvēkam, kuram nekad nav bijušas nekādas sirds veselības problēmas, pēkšņi sākas pārsitieni vai parādās sāpes sirdī, elpas trūkums, un viņš dodas pie kardiologa. Speciālists izmeklē sirdi un var aizdomāties par laimboreliozi... Tāpat borēliju ietekmē mēdz attīstīties perikardīts (sirds somiņas iekaisums), miokardīts (sirds muskulatūras iekaisums), hroniska dilatācijas kardiomiopātija, kad sirds muskulis, īpaši kreisais kambaris, paplašinās, orgāna spēja sūknēt asinis samazinās, un attīstās sirds mazspēja. Protams, ne vienmēr pie vainas būs ērce – ir arī citi iemesli, kuri var radīt šādas izpausmes, tāpēc diferenciālā diagnostika nav viegla.

Grūti diagnosticēt

Latvijā apmēram diviem procentiem laimboreliozes pacientu tiek apstiprinātas infekcijas vēlīnās locītavu un sirds izpausmēs. Tās ir diezgan grūti diagnosticēt, jo cilvēkiem ir dažādi multipli traucējumi, kas raksturīgi pie daudzām kaitēm, – viņi sūdzas par galvassāpēm, par uzmanības noturēšanas problēmām, par koncentrēšanās un miega traucējumiem, kādreiz kādam ir tirpšana rokās, vienā pusē vai abās, vai arī tirpst abas kājas. Turklāt simptomi var būt dažādās kombinācijās, tādēļ diagnozi bieži vien nosaka ar izslēgšanas metodi. Tad jāguļ slimnīcā, jāveic lumbālā punkcija un specifiskas asins analīzes, jāsalīdzina antivielu daudzums smadzeņu šķidrumā, līdz top skaidrs, vai pie šīm sūdzībām vainojama laimborelioze vai tomēr kāda cita neiroloģiska problēma. Arī vēlīnās formas var ārstēt, tad, protams, jālieto antibiotikas, un no šīs ārstēšanas ir pozitīvs efekts. Taču gadījumā, ja tā nav laimborelioze, bet kāda cita slimība, deģeneratīvas izmaiņas nervu sistēmā vai muskuļos, vai citās struktūrās, tad antibakteriālā terapija nedod nekādu uzlabojumu un var būt, ka šie simptomi pat progresē. Tad jāmeklē īstais iemesls.

Farmaceita padoms

Farmaceite norāda, ka, esot dabā, vislabākā aizsardzība no ērcēm tomēr ir laicīga un pārdomāta rīcība, lai ērce nepiesūktos. Tie ir ķīmiskie ērču un odu atbaidīšanas līdzekļi, kuriem līdzās ir vērts padomāt arī par pareizu apģērbu – gaišu, bez liekām ielocēm un faltēm. Atrodoties vietās, kur var būt ērces, īpaši ieteicams paturēt prātā piesardzību un ik pa laikam tomēr palūgt kādam apskatīties, vai nekur nerāpo ērce.

Ja ērce tomēr piesūkusies, nekādā ziņā vietu, kur kukainis piesūcies, nedrīkst ziest ar sviestu vai eļļu. Jāatceras, ka svarīgi kukaini izvilkt laukā pareizi, turklāt – uzreiz, tiklīdz atklāj, ka tas piesūcies. Ja nav zināšanu, kā to pareizi darīt, noteikti vērsies pie kāda, kurš to zina. Tāpat arī farmaceite atgādina, ka izvilkto ērci labāk tomēr uzreiz neizmest, bet gan nodot laboratoriskām analīzēm, lai noteiktu, vai tā nepārnēsā Laimas slimību.