Galvassāpes ir vienas no visbiežāk sastopamajām sāpēm, par kurām cilvēki sūdzas ikdienā. Spēcīgas galvassāpes ne tikai krietni apgrūtina intelektuālo darbu, bet bieži arī ierobežo fiziskās aktivitātes un paralizē pat vienkāršāko ikdienas darbu izpildi. Bet kāda ir robeža un galvenie simptomi, kas parastas galvassāpes pārvērš par diagnozi "migrēna"? Konsultē "Vivendi Galvassāpju centrs" neiroloģe, algoloģe Linda Zvaune.

Kas ir migrēna, un kādi ir tās veicinošie faktori?

Visā pasaulē ar migrēnu slimo apmēram viens miljards cilvēku, un tā ir visbiežāk sastopamā neiroloģiskā slimība. Migrēna rodas galvas smadzenēs, un tās rašanās ir cieši saistīta ar traucējumiem tajās galvas smadzeņu daļas, kas atbild par sāpju un citu sajūtu veidošanos. Vienkāršākiem vārdiem sakot, – migrēna ir pārāk jutīgas galvas smadzenes.

Migrēna parādās lēkmjveidīgi – dažus cilvēkus tā var piemeklēt vienu vai divas reizes gadā, citus – pat vairākas reizes mēnesī. Migrēnu var mantot no vecākiem vai vecvecākiem, taču veicinoši faktori ir arī hormonālās pārmaiņas, tādēļ sievietes ar migrēnu slimo trīs reizes biežāk nekā vīrieši.

Kā parastas galvassāpes atšķirt no migrēnas?

Migrēna nav tikai stipras galvassāpes – to pavada arī citi simptomi, kas var ievērojami ierobežot cilvēka ikdienas aktivitātes. "Nelabums, slikta dūša līdz pat vemšanai, pastiprināta jutība pret trokšņiem un gaismu ir biežākie pavadošie migrēnas simptomi, kas parasti nepiemīt parastām saspringuma tipa galvassāpēm," stāsta neiroloģe, algoloģe Linda Zvaune. "Raksturīga pazīme, kas atšķir migrēnu no citām galvassāpēm, ir fizisko aktivitāšu ierobežojums – migrēnas laikā ir grūtāk vai pilnībā neiespējami turpināt ikdienas gaitas, jo tās galvassāpes tikai pastiprina."

Aptuveni trešā daļa migrēnas pacientu jūt migrēnas tuvošanos, jo to signalizē migrēnas aura – tās ir sajūtas, kas var parādīties pirms galvassāpēm, retāk – pavada tās. Migrēnas aurai raksturīga neskaidra redze, spīdoši objekti redzes laukā (ņirboņa, mirgojošas gaismas), tumši laukumi vai citādi izkropļota redze, roku un kāju tirpšana, runas, retāk kustību traucējumi. Simptomi attīstās pakāpeniski un, beidzoties lēkmei, izzūd pilnībā.

Kā migrēnu diagnosticēt un kā to ārstēt?

Vairumā gadījumu migrēnu var viegli atpazīt pēc tās tipiskajām pazīmēm. Kā stāsta daktere, nav speciālu izmeklējumu, kas apstiprinātu migrēnas diagnozi, bet ir starptautiski noteikti galvassāpju diagnostiskie kritēriji, uz kuriem tiek balstīta migrēnas diagnoze. Ja ir kādi netipiski simptomi – bīstamie jeb tā sauktie sarkano karogu simptomi – un ārsts šaubās par diagnozi, šādos gadījumos var tikt nozīmētas atsevišķas pārbaudes, lai izslēgtu citus galvassāpju cēloņus. "Ir svarīgi zināt un izprast savu galvassāpju diagnozi, jo tādā gadījumā var pielietot vislabāk palīdzošo ārstēšanas metodi," uzsver daktere.

Migrēnai var izšķirt akūtu un profilaktisku ārstēšanu. Akūta migrēnas lēkme tiek ārstēta ar pretsāpju un pretiekaisuma medikamentiem kombinācijā ar pretvemšanas līdzekļiem. Ja tie nav pietiekami efektīvi, ārsts var nozīmēt speciālus pretmigrēnas līdzekļus (triptānus), tomēr pacientiem jābūt piesardzīgiem, lai nesāktu lietot pretsāpju medikamentus un triptānus pārāk bieži, – ieteicams tos lietot ne vairāk kā divas reizes nedēļā. Ja migrēnas lēkmes ir biežāk, jāapsver profilaktiskā terapija, kas vērsta uz to, lai nomāktu migrēnas lēkmju rašanos. Profilakses nolūkos ārsts var nozīmēt medikamentozu ārstēšanas kursu ar dažādiem medikamentiem. Arī galvassāpju dienasgrāmatas pildīšana ir daļa no ārstniecības, jo tas palīdz izpētīt un atklāt potenciālos trigerus jeb migrēnas lēkmes ierosinātājus.

Kādas ikdienas darbības var pastiprināt galvassāpes un migrēnu?

Migrēna ir neparedzama, un bieži vien ir grūti noteikt, kas tieši veicinājis migrēnas lēkmi. Tā var sākties jebkurā brīdī, tomēr daži cilvēki ir vairāk pakļauti migrēnas lēkmēm nekā citi. To nosaka migrēnas sāpju slieksnis – jo zemāks slieksnis, jo lielāks risks migrēnas lēkmei. Tā saucamie ierosinātāji jeb trigeri piedalās šajā procesā un veicina lēkmes sākšanos. Migrēnas trigeri nav visiem vienādi, bieži vien tā ir vairāku trigerfaktoru summa, piemēram, miega trūkums, menstruācijas, izlaista ēdienreize. Reizēm galveno ierosinātāju nav iespējams noteikt, un daļu no tiem ir teju neiespējami mainīt, ja trigeri nav no mums atkarīgi – piemēram, klimats, laika maiņas.

Biežākie migrēnas ierosinātāji:

• uzturs, alkohols, novēlotas vai pat izlaistas ēdienreizes, kofeīna izslēgšana no uztura, organisma dehidratācija;

• miega režīms (miega traucējumi, pārāk ilga gulēšana un neizgulēšanās);

• dzīvesveids (intensīva nodarbošanās ar sportu, tāli ceļojumi, īpaši dažādās laika zonās);

• vide (spoža, mirgojoša gaisma, spēcīgas smaržas un laika apstākļu maiņas);

• psiholoģiskie faktori (emocionāls satraukums vai atslābums pēc stresa perioda, tā saucamās brīvdienu galvassāpes);

• hormonālie faktori sievietēm (menstruācijas, hormonālie kontracepcijas līdzekļi un hormonu aizstājterapija).

Minētie trigeri parāda, ka migrēnas pacienta organisms ir daudz jutīgāks uz dažādām pārmaiņām ārējā vai iekšējā vidē, tādēļ cilvēkam nepieciešams pievērst lielāku uzmanību savām pamatvajadzībām un izvēlēties veselīgāku dzīvesveidu.

Jūnijā iniciatīvas "Ciet sāpes? Izstāsti farmaceitam" ietvaros visās "Latvijas aptieka" aptiekās iespējams saņemt informatīvu mapi ar dažādiem noderīgiem materiāliem par sāpēm un veidiem, kā ar tām cīnīties. Lai saņemtu mapi, vaicājiet farmaceitam!