Vēsās sezonas laikapstākļi var būt diezgan liels pārbaudījums mūsu matu veselībai un skaistumam. Tie vairāk lūst, kļūst sausāki, mēdz elektrizēties… Vai tā ir neizbēgama auksta laika ietekme uz matiem? Vai varam tos šajā laikā pasargāt un kā ziemā izvairīties no pastiprinātas matu lūšanas? Ar matu kopšanas padomiem ziemas laikam dalās skaistuma konsultante.

Strijas ir pamatīgs bieds topošajām māmiņām, tāpēc viņas nereti vēršas gan pie ginekologiem, gan dermatologiem ar jautājumu – ko darīt, lai izvairītos no to parādīšanās? Pasaulē strijas rodas no 20% līdz pat 88% grūtnieču. Strijas nav tikai sieviešu problēma, tās var novērot arī jauniešiem pubertātes vecumā, kā arī vīriešiem – gan strauji pieņemoties svarā, gan strauji audzējot muskuļu masu. 

Aknas ir ne tikai viens no mūsu organisma lielākajiem nepāra orgāniem, bet arī galvenā laboratorija, kas nepārtraukti "filtrē" cirkulējošās asinis, pārveidojot tajās nonākušās uzturvielas, vitamīnus un minerālvielas par tādām ķīmiskām substancēm, kuras mūsu organisms spēj izmantot.

Laikā, kad apkārt arvien apņēmīgāk rosās vīrusi, no saslimšanas nav pasargāts neviens. Tomēr nereti tieši bērni ir tie, kurus vīrusi skar visbiežāk. To izplatību sekmē kopīga uzturēšanās visu dienu bērnudārza un skolas telpās. Kā vīrusu laikā no saslimšanas pasargāt gan pašus mazākos, gan skolas vecuma bērnus? Ieteikumos dalās farmaceite.

Lai arī veselības paškontrolei asins sastāvs jāpārbauda vismaz vienu reizi gadā, pētījuma dati liecina, ka tikai četri no 10 Latvijas iedzīvotājiem (44%) ir veikuši asins analīzes pēdējā gada laikā. Visbiežāk ar asins analīžu veikšanu grēko jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem un iedzīvotāji, kuri savu dzīvesveidu kopumā vērtē kā neveselīgu. 

Laikā, kad ceturtajai daļai pirmklasnieku ir liekais svars un lielākā daļa bērnu un pusaudžu nesasniedz rekomendētās fiziskās aktivitātes daudzuma normas, sports ir ārkārtīgi svarīgs. Vienlaikus meitenes pubertātes laikā piedzīvo virkni pārmaiņu ķermenī, kas gan pašām meitenēm, gan viņu vecākiem rada jautājumus par to, kā labāk tās savienot ar sportiskām aktivitātēm. 

Cilvēki mēdz būt vai nu pārāk atbildīgi pret uzticētajiem pienākumiem, vai nevērīgi pret savu veselību – un ļoti bieži dodas uz darbu arī slimi. Kā liecina pētījuma dati, 70% Latvijas strādājošo iedzīvotāju uz darbu dodas arī tad, kad veselības stāvokļa dēļ būtu ieteicams palikt mājās, no tiem 31% atzīst, ka tā mēdz rīkoties bieži, bet 39% – reti.

Svētku laikā bieži vien, pat gribot negribot ,ēdam pārāk daudz un ne pārāk veselīgi – patērējam vairāk našķu, arī alkoholu, smagākus ēdienus. Kādas ir visbiežākās sekas, ko izraisa šāda svētku ēdienkarte? Kā plānot savu ikdienas ēdienkarti veselīgi? Ieteikumos dalās sertificēta uztura speciāliste un farmaceite.

Malnutrīcija jeb nepietiekamais uztures stāvoklis ir bieži sastopams onkoloģisko pacientu vidū, pēc literatūras datiem, tas skar 30–60% vēža pacientu. Visbiežāk malnutrīcija attīstās pacientiem ar gremošanas orgānu (aizkuņģa dziedzera, barības vada, kuņģa u. c.) audzējiem, kā arī pacientiem ar galvas un kakla (mutes dobuma, rīkles u. c.) audzējiem.

Ziemas sezonā, kad Latvijā nav pieejami sezonas dārzeņi un augļi, ēdienkartē īpaši svarīgi ietvert citus vērtīgus produktus. Viens no tādiem ir sēklas – tās ir veselīgas, sātīgas un satur lielu daudzumu uzturvielu. Katrai no sēklām ir savas unikālās īpašības un arī specifisks pagatavošanas veids. Vairāk par sešām "supersēklām", kuru iekļaušana ziemas ēdienkartē var uzlabot veselību, skaidro farmaceite.