Raksta autors: Karls Raimonds, dermatologs, venerologs

Kā jau robeža ar apkārtējo vidi, cilvēka āda katru dienu nonāk kontaktā ar dažādiem mikroorganismiem, kuru loma cilvēka dzīvē ir ļoti atšķirīga. No šiem mikroorganismiem pēc izmēra vismazākie ir vīrusi. 2020. gads cilvēces vēsturē, protams, tiks atzīmēts ar lieliem burtiem "COVID-19", un jāpiebilst, ka šis vīruss noteiktos apstākļos atrodams arī uz cilvēka ādas.

Šos mazos radījumus iespējams iedalīt pēc vairākiem principiem. Pirmajā grupā tiek iekļauti vīrusi, kuriem dzīves būtība un mērķis ir okupēt jeb inficēt ādas šūnas un šādi izraisīt ādas slimības. Šādus vīrusus dēvē par epiteliāliem vīrusiem. Pie šīs grupas pieder papilomas vīruss, poksvīrusu grupa un herpes vīrusu grupa. Otrajā grupā ir vīrusu slimības, kuras izraisa visa organisma saslimšanu, taču ar ādas izpausmēm (simptomiem), dažāda veida izsitumiem. Daži ir ar specifiskām, daži ar mainīgām, nespecifiskām "pumpām", piemēram, vējbakas, masalas, masaliņas, koksaki vīrusu infekcija. Dažos gadījumos organisma izpausmes var būt minimālas, bet ādas specifiskās pazīmes ļoti izteiktas. Un pretēji. Pieminētais COVID-19 mums visiem lielākoties asociējas ar smagiem plaušu bojājumiem, taču tam ir zināmi arī ļoti dažādi ādas simptomi. Un, protams, ir vīrusu grupa, kurus varam uzskatīt par ādai draudzīgiem, jo tiem nav ādas izpausmju. Tādi ir, piemēram, gripa, adenovīruss, rino vīruss. Šiem vīrusiem ir tieksme lokalizēties uz elpošanas ceļu epitēlija.

Cita pazīme, pēc kuras iespējams iedalīt vīrusus, ir pēc to ģenētiskā materiāla glabāšanas molekulas – ribonukleīnskābes (RNS) vai dezoksiribonukleīnskābes (DNS). Papilomas vīrusi, poksvīruss, herpes vīrusi pieder DNS grupas vīrusiem.

Šajā rakstā vairāk par īstiem ādas vīrusiem jeb epiteliāliem vīrusiem.

Autors: roku mazgashana

Pirmais un biežākais jautājums, kuru intuitīvi mēs uzdodam sev, vai man tas draud? Atbilde ir: vairumā gadījumu, regulāri mazgājot rokas, mēs vienkārši nomazgājam vīrusus no ādas virsmas, kamēr tie nav iekļuvuši dziļāk ādā, bet situācijā, kad mūsu āda ir slima, trausla vai traumēta, vīrusiem (un ne tikai vīrusiem) vārti ir vaļā. Šim brīdim mūsu organisms ir paredzējis citu aizsardzību – imūno sistēmu. Vairumā gadījumu tā savu funkciju pilda teicami. Tomēr, cik efektīvi organisms cīnās pret vīrusu, tikpat strauji vīruss pielāgojas un spēj nosacīti slēpties no mūsu aizsardzības. 

Poksvīruss

Kontagiozais molusks, lipīgais molusks, lipīgais gliemis – ādas slimība, kam raksturīgi miesas krāsas mezglveida veidojumi uz ādas, kuru izmērs ir no četriem līdz septiņiem milimetriem. To centrā parasti ir neliels nabai līdzīgs padziļinājums. Uz ādas to izskats atgādina mazas pērlītes, tāpēc tos arī vēsturiski nosauca par moluskiem. Tam nav nekāda sakara ar ūdeni vai ūdens tilpumiem. Kopumā slimība noris ar minimāliem simptomiem, reti veidojumi var radīt niezes sajūtu, taču, neārstējot veidojumu, to skaits var sasniegt vairākus simtus. Tie izvietojas jebkurā ķermeņa daļā, biežāk ar tiem slimo pirmsskolas vecuma bērni un jaunāko klašu audzēkņi. Īpaši piesardzīgiem ir jābūt ar dažām citām ādas slimībām, piemēram, ar atopisko dermatītu, slimojošo bērnu vecākiem, jo šiem bērniņiem molusku klātbūtne ir novērojama biežāk. Izskaidrojums slēpjas divos faktos: ir traucēta ādas barjera, un tiek lietoti lokālie kortikosteroīdie medikamenti.

Autors: baseins

Kā daudzu infekciju gadījumā, inficēšanās notiek no citas, jau inficētas personas. Nav zināms transmisijas ceļš, piemēram, no dzīvniekiem. Arī šķaudot vai klepojot, šis vīruss netiek izplatīts. Baseina apmeklētājiem moluskus novēro biežāk. Zināms, ka infekcija netiek nodota peldot ūdenī, bet gan izmantojot dvieļus. Atrodoties ūdenī ilgāku laiku, āda kļūst macerēta, tāpēc tās aizsardzības spējas mazinās. Kad vīruss jau nonācis uz jaunā saimnieka ādas virsmas, tas izplatās no vienas ķermeņa daļas uz citu ar vienkāršu ādas pakasīšanu jeb tā saucamo autoinakulāciju.

Ar kontagioziem moluskiem iespējams inficēties arī dzimumkontakta laikā. Multiplu veidojumu parādīšanās kaunuma apvidū liecina par infekcijas iegūšanu seksuāli transmisīvā ceļā.

Vīruss atrodams tikai ādas virsējos slāņos, un tam nav iespējas kā herpes vīrusam kļūt par cilvēka hronisku pavadoni un dzīves laikā radīt recidīvus.

Īpaša piesardzība nepieciešama arī cilvēkiem ar samazinātu imunitāti, turklāt šis vīruss var izraisīt ļoti daudzskaitlīgu vai arī lielu molusku veidošanos.

Iespējama pašizveseļošanās, kas var notikt laikā no diviem līdz četriem gadiem, taču uz to paļauties nedrīkst. Visu šo laiku slimnieks ir infekcijas avots citiem līdzcilvēkiem un spēj inficēt apkārtējos.

Cilvēka papilomas vīruss (CPV)

CPV ir vīruss, kurš inficē ādas un gļotādu veidojošās šūnas. Ir zināms vairāk nekā 200 CPV veidu. Šo vīrusu ģimenē ir tādi, kuri vienkārši dzīvo uz cilvēka ādas, neradot nekādas neērtības savam saimniekam. Tos nenosaka zinātniskās laboratorijās, jo tiem nav nekādas nozīmes mūsu dzīvē. Tie vienkārši dzīvo kopā ar mums. Starp CPV ir zināma grupa, tā saucamie zema riska vīrusa tipi, kas rada labdabīgus ādas un gļotādu veidojumus, piemēram, kārpas. Ir arī tādi, kuri spēj radīt ne vien kārpas, bet arī tādas izmaiņas šūnās, kuru dēļ veidojas audzēja šūnas. Šie papilomas vīrusu štammi ir labi zināmi dermatoloģijā un ginekoloģijā.

Vīrusu radītas kārpas bieži vien tiek uzskatītas par kosmētisko defektu. Šis ir maldīgs uzskats, jo vīrusu kārpas ir vīrusu izplatīšanās avots citiem cilvēkiem, un to klātbūtne norāda uz pazeminātu imunitāti.

Autors: berni spelejas

Inficēšanās ar CPV notiek no cita cilvēka. Biežāk vīrusa izpausmes novēro bērniem, jo tie cieši kontaktējas savā starpā, apmainās ar rotaļlietām, kas arī var kalpot par kārpu nodošanas ceļu. Pieaugušajiem kārpas nereti novērojamas uz dzimumorgāniem. Šajā gadījumā iespējama vīrusa nogādāšana šajās vietās ar rokām, iespējams, dzimumkontakta ceļā. Papilomas vīruss "mīl" ādu un gļotādu, tāpēc nereti uz ģenitālijām kārpas novēro uz ādas un gļotādas robežas. Šīm kārpām ir bārkstaina uzbūve, un tās dēvē par ģenitālajām kārpām jeb smailajām kondilomām, turklāt tās ir lipīgas, un CPV, kas izraisa šo slimību, pieder pie augsta riska štammiem.

Vispārēji plaši zināms ir fakts par CPV lomu dzemdes kakla vēža attīstībā. Šis audzējs ir gļotādas audzējs. Ir noskaidrots, ka CPV ir plakanšūnu karcinomas faktors arī uz ādas. Biežāk tas novērots gados vecākiem vīriešiem uz sejas vai skalpa ādas, kas gadiem ilgi pakļauta saules iedarbībai. Parasti uz ādas tiek konstatēti multipli saules radīti veidojumi – saules keratozes: āda ir sārta, un taustot zem pirkstiem jūtamas smilšu graudiņiem līdzīgas struktūras.

Diagnosticēšana. Parasti vīrusu kārpas diagnosticē klīniski, balstoties uz ādas un gļotādas izmaiņām. Šādi gan nav iespējams noteikt izraisošā vīrusa štammu. To nosaka ar speciālām metodēm laboratorijā. Kā jau tika minēts, CPV var atrast arī vizuāli neizmainītā ādā. Līdzīgi iespējams atrast "bīstamos" štammus uz neizmainītas gļotādas. Arī tādos gadījumos ir nepieciešama ārstēšana.

Kā izvairīties no inficēšanās ar ādas kārpām?

Autors: kopiga dviela izmantoshana

Nav iespējams pilnībā izvairīties no CPV, tādēļ vairumam cilvēku tās ir bijušas vismaz reizi mūžā.

Lai samazinātu inficēšanās risku:

- nepieskaries citu cilvēku kārpām vai kārpām līdzīgiem veidojumiem;
- ievēro personīgo higiēnu – nelieto kopīgas zeķes, apavus un dvieļus;
- apmeklējot kopējās dušas, uzvelc dušas apavus.

Ņemot vērā lielo informācijas daudzumu un arī interesi par dažādu ādas veidojumu rašanās saistību ar CPV, ārstiem un sabiedrībai ir radušies vairāki maldīgi uzskati. Uz plakstiņu, kakla, padušu ādas ir sīki ādas veidojumi, kurus arī sauc par papilomām, un to virsmā iespējams noteikt CPV atsevišķu štammu klātbūtni, tomēr vairumā gadījumu to rašanās nav tieši saistīta ar vīrusu. Līdzīga situācija ir ar citiem ne mazāk izplatītiem veidojumiem – seborejas keratozēm jeb tautā sauktām vecuma kārpām. Arī šo veidojumu virsmā iespējams konstatēt CPV klātbūni, taču veidojumu rašanās nav saistīta ar tiem.

Poksvīrusa un papilomas vīrusa ārstēšana

Autors: arsteshana

Nav atbalstāma rīcība censties likvidēt veidojumus patstāvīgi mājas apstākļos. Pirms jebkura veidojuma likvidēšanas ieteicams konsultēties ar dermatologu, lai mazinātu iespēju kļūdaini noteikt diagnozi un uzsākt neatbilstošu ārstēšanu.

Fiziska veidojuma likvidēšana. Ņemot vērā molusku uzbūvi, tāda metode ir iespējama, bet diemžēl tā nebūs veiksmīga vīrusu kārpu gadījumā.

Kriodestrukcija – ir pierādīta dažādas izcelsmes aukstuma avotu ar dažādu temperatūru efektivitāte vīrusu veidojumu ārstēšanā.

Lokālas darbības līdzekļi. Aptiekā pieejams plašs klāsts bezrecepšu un arī pret ārsta recepti izsniedzamo medikamentu. Parasti tie satur atlobošas un piededzinošas darbības vielas.

Dabas līdzekļi. Atsevišķiem dabīgiem līdzekļiem piemīt antivirāla darbība. Šajā ārstēšanas grupā iespējams iekļaut arī suģestijas lomu, piemēram, kārpu ierīvēšanu ar zaļu kartupeli un tā mešanu pāri noteiktas puses plecam.

Iekšķīgi lietojamie medikamenti. Ir pieejami medikamenti, kuru darbība balstās uz vīrusa vairošanās spēju ierobežošanu. Lietošana ir veiksmīga kombinācijā ar lokāliem līdzekļiem.

Pret kārpu un kontagiozo molusku izraisītāju cilvēka organismam neveidojas imunitāte. Dzīves laikā iespējams inficēties atkārtoti. Pret augsta riska CPV štammiem veiksmīgi tiek pielietota vakcinācija.

Herpes vīrusa infekcija

Herpes vīrusa infekcija ir bieži sastopama daudziem cilvēkiem. Herpes vīruss neveido ādas jaunveidojumus, bet tam ir izteiktas izpausmes. Raksturīgā atradne ir ūdeņaini sīki pūslīši slimības sākuma stadijā, kuri ātri plīst un veido rajonu ar virsmas erozijām. Herpes vīruss atrodams absolūtam vairumam cilvēku, turklāt pēc inficēšanās tas "noslēpjas" nervu ganglijos un persistē tur gadiem ilgi. Iestājoties vīrusam labvēlīgiem apstākļiem, tas aktivizējas un izraisa slimībai raksturīgās pazīmes.

Vīrusu aktivāciju pavasarī un vasarā var veicināt saules ultravioletais starojums.

Slimībai ir divas raksturīgākās lokalizācijas vietas: seja (lūpu āda, deguna atveres) un dzimumorgāni. Uz sejas slimību izraisa HSV-1, savukārt uz dzimumorgāniem HSV-2.

Līdzīgi kā CPV, arī herpes vīruss uzskatāms par seksuāli transmisīvu slimību. Inficēšanās notiek no cita slima cilvēka dzimumkontakta laikā. Inficēšanās var notikt un ģenitālais herpes vīruss var nonākt uz sejas, un otrādi. Ģenitāliju herpes infekcijai ir vidēji sešas reizes biežāki recidīvi nekā sejas vīrusa paveidam.

Jostas roze

Tā ir viena no herpes infekcijas izpausmēm, kad vīruss izplatās plašos laukos pa nerva gaitu. Līdzīgi kā lūpu bojājuma gadījumā, slimību pavada daudzskaitlīgi sīki ūdeņaini pūslīši. Ļoti bieži tas notiek pa starpribu gaitu vai pa jostas nervu gaitu. Slimībai raksturīga izplatība no muguras līdz pat priekšējās virsmas viduslīnijai. Vēl interesanta atradne ir, ka pirmie simptomi parādās muguras daļā, vēlāk – pa ribām un beigās – ķermeņa priekšpusē. Viena no smagām slimības formām ir herpes vīrusa izplatība pa sejas trīszaru nerva gaitu.

Visi jostas rozes veidi ir asimetriski – slimība attīstās vienā ķermeņa pusē. Ļoti reti iespējams novērot simetrisku slimības izplatību.

Jostas rozi ārstē ar iekšķīgiem sistēmiskiem antivirāliem medikamentiem, kā arī ārīgi lietojamiem medikamentiem. Nereti nervu iekaisums pēc herpes infekcijas var atgādināt, radot sāpes pa nervu gaitu vairākus mēnešus un pat gadus ilgi.

Vējbakas

Arī šo plaši pazīstamo bērnu vecuma slimību izraisa herpes vīrusa infekcija. To pavada dažādas intensitātes vispārējas organisma parādības – augsta temperatūra, nespēks, iespējamas galvas sāpes un, protams, ādas izpausmes.

Poliomas vīruss

Par šo vīrusu gan iedzīvotāji, gan speciālisti runā maz. Tas izraisa reti sastopamu ādas audzēju – merkeļa šūnu karcinomu. Šis audzējs novērojams gados vecākiem cilvēkiem uz sejas un rokām, saulei pakļautās vietās, un tā attīstību saista tieši ar saules imūnsupresīvo darbību.

Pēc izskata audzējs ir sārts veidojums, kas pacelts virs ādas normālā līmeņa, strauji aug un ir ar blīvu konsistenci. Audzējs ir agresīvs, un pēc ķirurģiskas ārstēšanas nereti novēro tā recidīvus.

Tātad vīrusiem ir liela loma dažādu ādas slimību attīstībā. Lielākā daļa no tiem dzīvo uz mūsu ādas, veido tās normālo mikrofloru un pilda svarīgu funkciju – pasargā no citiem vīrusiem.

Avots: www.arsts.lv