“Grūti koncentrēties”, “jūtos noguris arī pēc ilgas gulēšanas”, “vairāk raudu”, “nejūtu dzīvesprieku”, “katru dienu jūtos nomākts bez iemesla” – tās ir frāzes, kas izskan ārsta kabinetā, runājot par iespējamo diagnozi – depresiju. Ir cilvēki, kas gadiem ilgi cieš un gaida, ka šīs pazīmes pāries pašas no sevis, taču brīnumi notiek reti. Un, kad depresija jau ir ielaista, to ārstēt ir grūtāk un ilgāk.

Sabiedrībā pastāv uzskats, ka saldēta pārtika ir dārga, pārstrādāta, ar pārtikas piedevām pārsātināta, kā arī mazāk uzturvielām bagāta un ne tik vērtīga kā svaigi pārtikas produkti. Tikmēr mūsdienu tehnoloģijas sniedz iespēju pagatavot veselīgu maltīti un sasaldēt to tik strauji, ka uzturvērtība nezūd. 

Nošķaudījies, noklepojies, savārgi uz pāris dienām, un kāds noteikti pateiks: novājināta imunitāte... Tāds atzinums, kaut ne no mediķa puses dzirdēts, ikvienu sabiedē ne pa jokam. Ko nu? Farmaceite kopā ar ģimenes ārstu piedāvā praktiskus atgādinājumus, kā šo „miesassargu” uzturēt labā formā.

Neskatoties uz rudenīgajiem laikapstākļiem, tieši no tālām zemēm nākušais, bet Latvijā jau tik ļoti iecienītais banāns ir kļuvis par šī brīža aktuālo augli. Kādas ir banānu vērtīgās īpašības un ko darīt, ja sanācis tos nopirkt par daudz? 

Bez minerālvielas – magnija – līdzdalības nav iespējamas vairāk nekā 300 dažādas bioķīmiskas reakcijas organismā. Kādēļ magnijs ir tik vajadzīgs ikvienai mūsu organisma šūnai, sīkāk raksturo ortomolekulārās medicīnas speciāliste  kopā ar farmaceitu.

Latvijā ar depresijas simptomiem ir saskārušies 7–8% sabiedrības, taču no šiem aptuveni 120 000 cilvēku psihiatru vai ģimenes ārstu redzeslokā nonāk tikai 5% jeb aptuveni četri līdz pieci tūkstoši, liecina Latvijas Psihiatru asociācijas (LPA) rīcībā esošā informācija.

Rudens mūsu acīm ir diezgan grūts laiks. Pat cilvēki ar absolūtu redzi bieži sāk izjust diskomfortu un acu nogurumu no slodzēm, piemēram, lasot vai strādājot pie datora. Daudzi cilvēki sūdzas par tādu nepatīkamu simptomu kā sausumu, smilšu sajūtu acīs. Apskatīsim, kāpēc tas notiek un kas var efektīvi palīdzēt.

Cik ātri šķaudiens parādās, tik arī ātri tas tiek izvadīts no deguna – vai zināji, ka šķaudiena laikā izvadītās baktērijas un gļotas var sasniegt ātrumu līdz pat 160 km/h? Šķaudīšana var nelikties kas tāds, par ko vajadzētu uztraukties, taču pret to nevajadzētu attiekties vieglprātīgi. 

Sajūta, kad 10. reizi tiek lasīts viens un tas pats, mēģinot atcerēties informāciju, taču domās tukšums, nav patīkama. Labā ziņa – atmiņu var trenēt ar dažādiem informācijas apstrādes paņēmieniem.

Kubitālais kanāls, caur ko iet elkoņa nervs, atrodas elkoņa locītavas iekšpusē. Kubitālā kanāla sindroms ir stāvoklis, kas saistīts ar elkoņa nerva saspiedumu vai sastiepumu, kas, savukārt, var izraisīt nejutīgumu vai tirpšanu mazajā pirkstiņā un zeltnesī, arī sāpes apakšdelmā un/vai vājumu rokā. Elkoņa nerva saspiedums ir otra izplatītākā kompresijas neiropātiju forma.