Optometriste: Acu saslimšanu pirmos simptomus pacienti paši pamanīt nevar

Sasniedzot 40+ vecumu, kad redze dabiski sāk novecot, nereti cilvēkiem nākas saskarties ar presbiopiju jeb vecuma tālredzību, kas apgrūtina iespēju saskatīt informāciju tuvumā. Tomēr tas nav vienīgais iemesls, kāpēc nepieciešams regulāri apmeklēt redzes speciālistu. Kļūstot vecākiem, palielinās iespēja saskarties ar acs spiediena izmaiņām un nopietnām acu saslimšanām, par kuru progresēšanu cilvēks pats var nenojaust. Plašāk par to, kāpēc, sasniedzot 40+ gadu vecumu, ik gadu jāpārbauda redze, stāsta “OptiO” optometriste Ināra Čipāne. 

Acu spiediens

Rūpējoties par redzes veselību un savu labsajūtu, nozīmīga loma ir acu spiedienam. Ikdienā cilvēki paši nevar izjust acu spiediena izmaiņas, taču tas var atstāt būtisku ietekmi uz redzes veselību – izraisīt redzes nerva šķiedru bojāeju, jeb glaukomu, kura progresējot var novest pie akluma. Acu spiediena normas robežas ir 10-20 mmHg. Acu spiedienu rada šķidrums, kas nepārtraukti cirkulē acī un to baro. Ja tas rodas par daudz vai nepietiekami aizplūst prom, acu spiediens paaugstinās. Pastiprināta uzmanība acs spiediena mērījumiem jāpievērš cilvēkiem, kam pirmās pakāpes radiniekiem ir bijusi glaukoma. Tāpat pārmērīgu šķidruma rašanos var vecināt paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, vairogdziedzera un citas endokrīnās slimības, kas ietekmē asinsriti. 

Jāatzīmē, ka acs spiediena norma dažos gadījumos var atšķirties, jo to var ietekmēt radzenes biezums. Jo plānāka ir acs radzene, jo spiediena mērījumi ir zemāki, bet, ja radzene ir biezāka, iespējams augstāks spiediens par iekārtas noteiktajām normām. Plānāka radzene ir cilvēkiem, kam veikta redzes lāzerkorekcija, tāpēc individuālā spiediena norma ir zemāka. Veicot redzes pārbaudi optikā, optometrists spiediena mērīšanai izmanto tonometru, kas neskarot cilvēka aci var iegūt nepieciešamos mērījumus. Tāpat jāņem vērā, ka pārbaudes laikā speciālists vienmēr izjautā par iepriekšējām saslimšanām un iespējamiem faktoriem, kas varētu radīt spiediena izmaiņas. Gadījumos, kad uz redzes pārbaudi esat nolēmuši doties, lai veiktu tieši acs spiediena mērījumus, vizīti vēlams plānot no rīta, kad mērījumi būs precīzāki, jo spiediens diennakts laikā var būt mainīgs. 

Katarakta, glaukoma un makulas deģenerācija

Līdzīgi kā ģimenes ārsts, optometrists ir primārais redzes speciālists pie kura ir nepieciešams vērsties, ja ir novērotas sūdzības par redzes kvalitāti vai ir aizdomas par kādām ar redzi saistītām problēmām. Lai gan optometristi neveic acu slimību ārstēšanu, izmantojot modernas tehnoloģijas viņiem ir iespēja savlaicīgi pamanīt un diagnosticēt dažādas acu slimības. 

Mūža otrajā pusē visizplatītākās acu saslimšanas ir katarakta, makulas deģenerācija un glaukoma. Diemžēl pacienti paši nespēj pamanīt pirmos glaukomas simptomus. Sākotnēji slimība progresē lēni un neietekmē redzes asumu, bet pēc tam arvien straujāk, ja netiek laicīgi atklāta un ārstēta.

Makulas deģenerācija skar aptuveni 20% cilvēku, kuri sasnieguši 75 gadu vecumu, un regulāra kontrole palīdz konstatēt brīdi, kad nepieciešams uzsākt specifisku ārstēšanu. Tāpat arī jāņem vērā, ka acs lēcas apduļķošanās jeb katarakta visbiežāk skar tieši seniorus. Sasniedzot 70 gadu vecumu, tā tiek konstatēta teju pusei cilvēku. Tā kā kataraktas progresēšanas ātrums ir neparedzams, arī šajā gadījumā būtiski ir atklāt slimību laicīgi, lai pēc iespējas veiksmīgāk kontrolētu tās progresēšanu. 

Veicot redzes pārbaudi, optometristi veiks pilnu redzes pārbaudi, kuras ietvaros tiks novērtētas redzes funkcijas, acs struktūras, lai nepieciešamības gadījumā ieteiktu piemērotus redzes korekcijas līdzekļus. Tomēr, ja redzes pārbaudes laikā optometrists novēros acs struktūru izmaiņas, speciālists pacientu nosūtīs pie acu ārsta, lai veiktu padziļinātus izmeklējumus redzes veselības uzlabošanai un diagnostikai.