Kā pasargāt sevi un citus, pieaugot gripas izplatībai? Stāsta speciālisti
Gripas vīruss Latvijā cirkulē visu gadu, tomēr rudens un ziemas sezonā iespēja ar to saslimt ievērojami palielinās. Ja iepriekšējos gados gripas izplatību palīdzēja mazināt Covid-19 ierobežojumi, šosezon speciālisti prognozē tās atgriešanos un līdz ar aukstākiem laikapstākļiem – izplatības pieaugumu. Lai pasargātu sevi un apkārtējos no gripas, apdrošināšanas sabiedrība ERGO atgādina par profilakses pasākumiem, kā arī sniedz iespēju bez maksas iekļaut gripas apdrošināšanu nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisēs.
Jaunākie Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka ar akūtas augšējo elpceļu infekcijas (AAEI) simptomiem pie ģimenes ārstiem vēršas arvien vairāk cilvēku – faktiski katrs ceturtais pacients. Līdz šim ģimenes ārstu prakses ziņojušas par 27 klīniski apstiprinātiem gripas gadījumiem (Rīgā, Jelgavā, Jūrmalā). 244 pacientiem tika konstatēta pneimonija, un augstākā saslimstība ar pneimoniju reģistrēta bērniem 0-4 gadu vecumā. Saņemti deviņi ziņojumi par stacionētiem pacientiem ar gripu (Jēkabpilī, Rēzeknē, Rīgā) un viens ziņojums par stacionētu pacientu ar gripas izraisītu pneimoniju (Rīgā). Stacionēto vidū ir gan bērni, gan pieaugušie.
“Šajā rudens-ziemas sezonā sabiedrībai būs jāsaskaras gan ar Covid-19, gan sezonālās gripas saslimstības pacēlumiem. Jāatceras, ka divos iepriekšējos gados gripas izplatība nebija augsta, jo noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ (distancēšanās, sejas maskas u.c.) gripai nebija iespējas plaši izplatīties. Šogad gripas epidēmiju piedzīvojām jau aprīlī, maijā un jūnijā, kas saistāms ar to, ka no 1. aprīļa tika atcelta prasība lietot sejas maskas publiskās vietās. Jāņem vērā, ka sabiedrības imunitāte iepriekšējā periodā nav sastapusies ar gripu, līdz ar to šajā sezonā saslimstība ar to, iespējams, būs plašāka,” skaidro SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja, aicinot neatlikt vakcināciju pret gripu.
Savukārt “Veselības centra 4” ģimenes ārste Karīna Vernere norāda, ka risku saslimt ar gripu gada aukstajos mēnešos paaugstina lielāka cilvēku koncentrācija slēgtās telpās: “Esam atsākuši pasākumu, teātra, kafejnīcu apmeklējumu. Iespējams, biežāk nekā vasarā vai pavasarī izmantojam sabiedrisko transportu, bērni dodas uz skolu, un tādējādi pieaug infekcijas izplatīšanās iespējas. Jāņem vērā, ka gripas vīruss izplatās gaisa pilienu veidā un inficēties var ļoti viegli – cilvēkam runājot, klepojot, šķaudot vai vienkārši lietojot priekšmetus, uz kuriem nokļuvis vīrusu saturošs sekrēts.”
Kāpēc gripa ir bīstama?
Ģimenes ārste uzsver: “Arī viegli pārslimotas gripas gadījumā cilvēks var ilgstoši just nespēku, savukārt neārstētas gripas komplikācijas var izraisīt pat nāvi. Izplatītākā gripas komplikācija ir bronhīts. Tā risks ir augstāks diabēta slimniekiem, kā arī cilvēkiem ar sirds išēmiskajām slimībām un senioriem. Nākamā gripas komplikācija ir pneimonija, kas ir visbiežākais gripas izraisītais nāves cēlonis. Pneimonija var attīstīties gripas laikā vai pat divas nedēļas pēc šķietamas izveseļošanās. Visaugstākais pneimonijas risks ir senioriem, hronisku plaušu, sirds un vielmaiņas slimību pacientiem. Riska grupā ir arī grūtnieces un pusaudži.”
“Profilakses pasākumu ievērošana, imunitātes stiprināšana un pretgripas vakcīna ir būtiski faktori, kas palīdz nesaslimt vai pārslimot gripu pēc iespējas vieglākā formā. Tajā pašā laikā apzināmies, ka daudzi cilvēki, īpaši riska grupu pārstāvji, gripas komplikāciju dēļ joprojām nonāk slimnīcā, tādēļ šo vīrusu nedrīkst uztvert vieglprātīgi,” stāsta ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.
Kā pasargāt sevi no saslimšanas?
Foto: Freepik.com/ freepik
Visefektīvākais veids, kā nesaslimt ar gripu vai pārslimot to viegli, ir vakcinācija, norāda ģimenes ārste. “Vislabāk vakcināciju veikt pirms sezonālā gripas viļņa sākšanās. Gripas mainīgās dabas dēļ iespēja saslimt ar šo vīrusu ir katru gadu, tādēļ ik gadu nepieciešams veikt vakcināciju ar aktuālajiem gripas variantiem pielāgotu vakcīnu.” Imunitāte pēc vakcinēšanās iestājas vidēji nedēļas laikā un saglabājas apmēram sezonu.
Valsts apmaksāta vakcīna pret sezonālo gripu pieejama bērniem vecumā līdz 17 gadiem; cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām un imūnsupresiju; grūtniecēm; personām vecumā no 50 gadiem; ilgstošas sociālās aprūpes centru klientiem; cilvēkiem ar psihiskām slimībām; ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, kuras, pildot darba pienākumus, ir tuvā kontaktā ar pacientiem; ilgstošas sociālās aprūpes centru darbiniekiem, kuri, pildot darba pienākumus, ir tuvā kontaktā ar klientiem.
Reizē ar vakcināciju būtiski ievērot piesardzību un profilaksi:
- regulāri vēdināt telpas,
- ievērot personīgo higiēnu,
- izvairīties no liekas dažādu sabiedrisko vietu un pasākumu apmeklēšanas gripas epidēmijas laikā,
- visa gada garumā stiprināt savu imunitāti,
- ģērbties piemēroti laika apstākļiem,
- bieži mazgāt rokas (ja tas nav veikts, izvairīties no pieskaršanās acīm un mutei),
- izmanot vienreizlietojamās papīra salvetes, nevis auduma kabatlakatiņus,
- nelietot kopējus traukus: glāzes, karotes u. tml.,
- skalot kaklu un degunu (izmantojot zāļu tējas, kliņģerītes, kumelītes vai sālsūdeni), jo inficēšanās notiek caur deguna un rīkles gļotādu,
- imunitātes stiprināšanai būtisks pilnvērtīgs uzturs, tādēļ ēdienkartē ieteicams vairāk iekļaut produktus, kas satur fitokomponentus, kas palīdz organismam cīnīties ar vīrusiem: svaigus kāpostus, ķiplokus, lociņus, citrusaugļus. Ieteicams arī vairāk uzturā lietot skābpiena produktus, jo tie satur mikroorganismus, kas stimulē imūnsistēmu. Jāatceras par C vitamīna uzņemšanu – to satur jau pieminētie kāposti un citrusaugļi, kā arī mežrozīšu augļi un kivi.
Kā atšķirt gripu no saaukstēšanās?
Pirmās gripas pazīmes parādās divu līdz trīs dienu laikā pēc inficēšanās, savukārt inkubācijas periods var ilgt no 24 stundām līdz septiņām dienām.
Jāņem vērā, ka:
- gripai raksturīgs pēkšņs sākums;
- galvassāpes;
- drudzis;
- paaugstināta temperatūra;
- “kaulu laušana”;
- aizlikts deguns bez iesnām;
- sauss, rejošs klepus.
