Ar siltumu pret saaukstēšanos. Kas un kad darāms?

Sen zināms, ka dažādas sildošas procedūras saaukstēšanās slimības laikā var palīdzēt ātrāk atlabt. Tiesa, ir svarīgi saprast, vai ķermeņa daļu, piemēram, kāju, krūšu, muguras sildīšana, ir piemērota konkrētajā gadījumā. Ja ir, tad izvēlētais “sildelements” ir jāprot arī pareizi lietot. Tikai tad var cerēt sasniegt vēlamo veseļošanās efektu. 

Pirms kādas procedūras uzsākt, nozīmīgs ir  ārsta vai farmaceita padoms.

Sinepju plāksteri

“Sinepju sēklas jau tūkstošiem gadu tiek izmantotas elpceļu slimību ārstēšanā, taču to, ko mūsdienās sauc par sinepju plāksteriem, pirmais ieviesa Hipokrāts. Lai gan sinepju plāksterus nemēdz uzskatīt par “mūsdienīgu” medicīnas metodi, tomēr tie joprojām godam pilda savu sildošo funkciju un saaukstēšanās gadījumā diezgan labi palīdz elpceļu sistēmai,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone un skaidro, kādēļ sinepju plāksterim piemīt terapeitiskas īpašības.  “Sinepju plāksteri satur sinigrīnu – savienojumu, kas piešķir sinepēm pikantumu. Saskaroties ar mitrumu un ādu plākstera saturs sāk kairināt nervu galus, tā veicinot aktīvu asins pieplūdumu šai ādas zonai. Elpceļu vīrusa slimības laikā, kad ir traucēta elpošanas orgānu darbība, krūšu kurvja labāka apasiņošana un ēteriskās eļļas, kas izdalās no plāksteriem, palīdz cīnīties ar klepu, paātrinot krēpu izdalīšanos.”

Kā pareizi lietot sinepju plāksterus?

Lai uzliktu sinepju plāksterus, nepieciešams silts ūdens, dvielis un krēms. Sinepju plāksterus uz dažām sekundēm iemērc siltā ūdenī un tad uzliek uz izvēlētās vietas, piemēram, uz muguras. Ja āda ir īpaši jutīga, starp plāksteri un ādu var likt marles drāniņu, mazinot ādas kairinājumu. Aptiekās ir pieejami arī bērniem paredzēti sinepju plāksteri, kas satur mazāk sinepju pulvera. 

Kad plāksteri uzlikti, tiem jāuzklāj dvielis un sita, viegla sega. Parasti sinepju plāksterus patur uz ādas apmēram 15–30 minūtes. “Ja ir nepanesama dedzinoša sajūta, sinepju plāksteri nekavējoties jānoņem. Atcerieties, ka bērniem līdz četru gadu vecumam ādas stāvoklis procedūras laikā ir jāpārbauda neatkarīgi no tā, vai bērns sūdzas vai ne,” brīdina farmaceite.

Pēc sinepju plāksteru noņemšanas ādu noslauka ar tīru, mitru drānu un apsārtumu, kas parasti rodas, sasmērē ar kopjošu ķermeņa krēmu vai eļļu. Vislabāk šo procedūru veikt uz nakti, lai pēc tās var palikt gultā un atpūsties.

“Jāpiebilst, ka sinepju plāksteru procedūras nevajadzētu praktizēt ilgāk par piecām dienām. Vajadzētu pavērot, vai šāda procedūra palīdz – ja uzlabojuma nav, jāmeklē cita, efektīvāka ārstēšanas metode. Sinepju plāksterus aplicē tikai vienu reizi dienā. Jāņem vērā arī, ka tie var apdedzināt ādu un pat radīt pūslīšus, ja ir pārāk spēcīgi vai arī par ilgu atstāti uz ādas,” saka Ērika Pētersone un piebilst, ka sinepju plāksterus nedrīkst izmantot:

• ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, drudzis, drebuļi;

• sieviete grūtniecības vai bērna barošanas ar krūti periodā;

• bērnam viņa pirmajā dzīves gadā;

• ja ir  brūces, čūlas, pūtītes un citi ādas bojājumi;

• ja ir plākstera sastāva individuāla nepanesība.

Nepareizi uzglabāti sinepju plāksteri ātri uzsūc mitrumu un kļūst nederīgi.

Piparu plāksteri

Piparu plāksteri jeb kapsaicīna plāksteri nereti tiek izmantoti saaukstēšanās laikā kā viens no sildīšanas veidiem, taču galvenokārt tie ir paredzēti, lai mazinātu nelielas sāpes mugurā, muskuļos un locītavās, ko var izraisīt artrīts, muskuļu sastiepumi, sasitumi vai krampji. 

Kapsaicīns ir viela, kas atrodama čili piparos. Tā darbojas, ietekmējot ar sāpēm saistīto nervu šūnu aktivitāti un samazinot sāpju sajūtu. 

Sildošās ziedes

“Aptiekās var iegādāties arī sildošas ziedes, ko lietot saaukstēšanās gadījumā, lai atvieglotu elpošanu. Ziedi (vai balzamu) iemasē ādā krūšu un muguras daļā, tā uzlabojot asinsriti un palīdzot organismam cīnīties ar saaukstēšanās simptomiem. Galvenokārt šo preparātu sastāvam izmanto eikalipta, lavandas, piparmētru, krustnagliņu eļļas. Dažos līdzekļos ir pievienots arī kampars, kam piemīt sildoša un asinsriti veicinoša iedarbība,” skaidro farmaceite. 

Siltās kāju vannītes

Šķiet, daudzi zina arī seno metodi – kāju sildīšanu, ko bieži vien praktizē, sajūtot pirmās saaukstēšanās pazīmes. Farmaceite apliecina, ka nekā aplama tur nav: “Kāju sildīšana uzlabo asins cirkulāciju organismā un skābekļa apgādi. Lai panāktu labāku rezultātu, samērā siltajam (bet ne tādam, kas var applaucēt ādu!) ūdenim var pievienot arī sinepju pulveri. Tiesa, jāpatur prātā, ka kājas nedrīkst sildīt gadījumā, ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra. 

Siltuma procedūras, ārstējot saaukstēšanās jeb sezonālās vīrusa infekcijas var būt gluži noderīgas un efektīvas, tomēr pirms to uzsākšanas vajadzētu konsultēties ar savu ārstu vai farmaceitu.”

Vecais labais termofors

Termofors ir parocīga plakanas formas (mēdz būt dažādu izmēru) gumijas tvertne, kas piepildāma ar karstu ūdeni un ar kuras palīdzību var sasildīt kādu ķermeņa daļu, tādējādi ar siltumu uzlabojot asinsriti, var mazināt sāpju sajūtu.. Termofora priekšrocība ir tā, ka tas atdziest lēnām, turklāt to (atšķirībā no elektriskā ķermeņa sildītāja) droši var lietot arī gultā zem segas, laižoties miegā. 

“Termofori ir pieejami gan aptiekās, gan mājas preču veikalos. Ūdens jāpilda tā, lai termofors nav pilns līdz aizbāznim, jo mīkstāks termofors labāk pieguļ ķermenim. Dažkārt termoforam jau komplektā ir auduma vai trikotāžas pārvalks. Tas ir labi – pasargās no ādas pārkaršanas, ja ieliets pārāk karsts ūdens. Ja tomēr pārvalka nav, starp ādu un termoforu jāklāj drāna – dvielis, pleds, sega. Termoforam pamazām atdziestot, starpslāni drīkst izņemt,” skaidro farmaceite. 

Kam ieteicams uzmanīties no sildīšanas?

Farmaceite atgādina, ka sildošās procedūras visiem tomēr nederēs – tās nav ieteicamas tiem, kuriem ir:

• drudzis, akūta infekcija, temperatūra;

• onkoloģiska slimība;

• paaugstināts asiņošanas risks;

• epilepsija;

• aizdusa, nesen pārciests miokarda infarkts.